Uzlabotas ģeotermālās sistēmas varētu atbrīvot Eiropu no fosilo resursu atkarības pat valstīs, kurās nav vulkānu aktivitātes.
Jaunas tehnoloģijas ļauj izmantot ģeotermisko enerģiju daudz plašāk, kas varētu palīdzēt samazināt Eiropas Savienības atkarību no vidi piesārņojošajiem fosilajiem resursiem.
Enerģētikas domnīcas Ember jaunākais ziņojums atklāj, ka Eiropas Savienībā varētu attīstīt 43 GW uzlabotas ģeotermiskās jaudas par mazāk nekā 100 EUR/MWh, kas salīdzināms ar ogļu un gāzes elektroenerģijas izmaksām. Lai gan tā ir tikai neliela daļa Eiropas kopējā ģeotermiskā potenciāla, pētnieki aprēķinājuši, ka ES varētu saražot aptuveni 301 TWh elektroenerģijas gadā. Tas atbilst teju pusei (42%) no ogļu un gāzes elektroenerģijas ražošanas apjoma Eiropas Savienībā 2025. gadā.
Ziņojumā norādīts, ka globāli ģeotermālā enerģija varētu apmierināt līdz 15% no elektroenerģijas pieprasījuma pieauguma līdz 2050. gadam, tajā brīdināts, ka ES riskē zaudēt savu līderpozīciju atjaunojamo energoresursu jomā, ja izmantošana paliks “lēna un nevienmērīga”.
Kurām iropas Savienības dalībvalstīm ir lielākais ģeotermālais potenciāls?
Pētnieki norāda, ka sasniegumi urbšanas un rezervuāru inženierijā paver ceļu uzlabotām ģeotermālajām sistēmām (EGS), kas nodrošina tīru enerģiju lielā daļā kontinenta.
Atšķirībā no tradicionālajām ģeotermālajām stacijām, ko ierobežo vulkānu un tektonisko plātņu robežu reģioni (piemēram, Islande), EGS ietver urbšanu līdz pat astoņiem kilometriem dziļumā karstā, cietā klintī, šķidruma ievadīšanu plaisās, sildītā šķidruma atpakaļsūknēšanu elektroenerģijas ģenerēšanai. Šī modernā tehnoloģija ļauj ražot ģeotermālo elektroenerģiju par konkurētspējīgām izmaksām pat ārpus tradicionālajām augstās temperatūras zonām.
Ember norāda, ka ģeotermiskās enerģijas “tehnoloģiski ekonomiskais potenciāls” kontinentālajā Eiropā varētu sasniegt apmēram 50 GW, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu ar enerģiju ~30 miljonus mājsaimniecību. Saskaņā ar šo slieksni Ungārija veido lielāko daļu – apmēram 28 GW neizmantotas ģeotermiskās enerģijas, seko Turcija (6 GW), Polijai, Vācijai un Francijai ir apmēram 4 GW katrai.
“Ģeotermiskā enerģiju var ražo ar zemām izmaksām, un tā kā šī tehnoloģija neprasa degvielas izmantošanu, tā nav atkarīga no degvielas cenu svārstībām un oglekļa izmaksu pieauguma, laika gaitā nostiprinot savu nozīmi kā stabils, zema oglekļa satura elektroenerģijas avots,” teikts ziņojumā.
“Jauni apvāršņi” Eiropas enerģētikas pārejā
Tatjana Mindekova, Ember politikas padomniece, apgalvo, ka mūsdienu ģeotermālā enerģija “virza enerģētikas pāreju uz jauniem apvāršņiem”, atverot tīras enerģijas resursus, kas ilgu laiku tika uzskatīti par “nesasniedzamiem un pārāk dārgiem.” “Šodien ģeotermālā elektroenerģija var būt lētāka par gāzi,” uzsver T. Mindekova. “Tā ir arī tīrāka un samazina Eiropas atkarību no fosilā kurināmā importa.” Jāpiebilst, ka Eiropas jautājums vairs nav, vai ģeotermālās enerģijas resursi pastāv, bet gan, vai “tehnoloģiskajam progresam atbilst politika, kas ļauj palielināt apjomu un samazināt sākotnējā posma risku”.
Vai Eiropa atpaliek ģeotermiskās enerģijas jomā?
Lai gan EGS projekti tika sākti Francijā, Vācijā un Šveicē jau 2000. gadu sākumā, eksperti brīdina, ka ilgstošie atļauju izsniegšanas procesi un “nekonsekventais valsts atbalsts” ir bremzējuši komerciālo izmantošanu. Pretstatā tam, projekti ASV un Kanādā izvērš daudzas metodes, kas vispirms tika izmēģinātas Eiropā. Plānotais ģeotermiskais cauruļvads Ziemeļamerikā apsteigs Eiropas projektu.
“Ieviešanas novilcināšana rada risku, ka zināšanas, piegādes ķēdes attīstība un izmaksu samazināšana pāriet uz citiem reģioniem, palielinot Eiropas projektu izmaksas nākotnē pat tad, ja resursi jau ir pieejami,” teikts ziņojumā. “Ja netiks pievērsta lielāka uzmanība tirgus mēroga finansēšanai, Eiropa var zaudēt ekonomiskās un rūpnieciskās priekšrocības, ko sniedz tehnoloģijas, kuru attīstībā tā bijusi pionieris.”