Apvienotās Karalistes mežsaimniecības ministre Trūdija Harisone (Trudy Harrison), parlamenta deputāte, ir atbalstījusi Confor un organizācijas “Zemes draugi” (Friends of the Earth) priekšlikumu izstrādāt Kokrūpniecības nozares vienošanos, lai apvienotu valdību, nozari, zaļās organizācijas un lauksaimniekus un palielinātu Apvienotās Karalistes vietējo kokmateriālu piegādes nākotnē.

Ministre arī sacīja, ka viņa vēlētos sniegt savu ieguldījumu Anglijas Nacionālajā koksnes stratēģijā (NWS), ko gatavo Toms Bārnss (Tom Barnes) no Vastern Timber un Endijs Leičs (Andy Leitch) no Confor un kurai būtu jāveido galvenā vienošanās daļa. Ministre izteica solījumus Vispartiju parlamentārās grupas (APPG) mežsaimniecības un koku stādīšanas jautājumos sanāksmē Vestminsterā, kas notika ANO Starptautiskajā mežu dienā 2023. gada 21. martā.

Sanāksmē par ieguvumiem, ko sniedz visaptverošs kokrūpniecības nozares nolīgums, stāstīja organizācijas Friends of the Earth, Confor un Pārtikas, lauksaimniecības un lauku apvidu komisija (Food, Farming & Countryside Commission).

Apvienotā Karaliste importē 81% koksnes, ko tā izmanto koksnes izstrādājumiem, un Confor lēš, ka līdz 2050. gadam Apvienotās Karalistes pieprasījums varētu pieaugt vēl par 78%. Visas puses bija vienisprātis, ka paļauties tikai uz aizvien lielāku importu nav ilgtspējīgi.

“Bija patīkami dzirdēt, ka ministrs joprojām pozitīvi vērtē produktīvas mežsaimniecības palielināšanu, lai nodrošinātu koksnes piegādes nākotnē un izvairītos no aizvien lielākas atkarības no importa,” sacīja Confor izpilddirektors Stjuarts Gudols, kurš uzstājās pasākumā. “Viņa arī ļoti atbalstīja Valsts koksnes stratēģiju un lūdza organizēt tikšanos, ko mēs organizēsim, lai apspriestu stratēģiju un kokrūpniecības nozares vienošanos.”

Toms Bārnss atzinīgi novērtēja ministres pozitīvo attieksmi un Meža komisijas mērķi vienkāršot produktīvo stādīšanu un novērst negatīvo attieksmi, kas to var pavadīt. Tomēr viņš brīdināja, ka Anglija pašlaik “attiecībā uz produktīvo mežsaimniecību iet pretējā virzienā” un ka pozitīvie vārdi ir jāpārvērš darbos. “Mēs esam nonākuši punktā “tagad vai nekad””, piebilda T. Bārnss. “Mums ir impulss un vēlme, un mēs dzirdam visu pareizo, bet mums tas ir jāpārvērš rīcībā. Procesi un pamatnostādnes joprojām ir vērstas pret produktīvo stādīšanu, un mums tas ir jāmaina.

“Neviens to nevar izdarīt viens pats. Mums ir nepieciešama konsekventa valdības, nozares un vides organizāciju vēstījumu izplatīšana, lai pārliecinātu cilvēkus, ka mums ir jāstāda vairāk mežu, labāk jāapsaimnieko esošie meži un vairāk jāražo vietējie kokmateriāli.”

Ņemot vērā prognozēto koksnes piedāvājuma samazināšanos no 2030. gada, gan EGGER pārstāvis Džons Patersons (John Paterson), gan James Jones & Sons pārstāvis Deivids Leslijs (David Leslie) lūdza ministru sniegt garantijas, ka tiks stādīts vairāk mežu, kuros audzē koksni (un tiks aizsargātas esošās ražošanas jaudas), lai nodrošinātu koksnes piegādi nākotnē un dotu viņu uzņēmumiem pārliecību investēt. Leslijs sacīja, ka viņa uzņēmums ir gatavs iztērēt 65 miljonus sterliņu mārciņu rūpnīcai Dērhemas grāfistē, bet tam ir vajadzīga piegāžu drošība, un pauda bažas par to, ka Nortamberlendas nacionālajā parkā tiek izcirstas lielas produktīvo mežu platības.

Ministre sacīja, ka viņa ir “absolūti” apņēmības pilna stādīt vairāk produktīvu mežu, piebilstot: “Es nevaru nosūtīt pārliecinošāku vēstījumu par to, ka mēs atbalstām visu, ko jūs darāt, lai radītu rentablu un ilgtspējīgu nākotni.” Harisone sacīja, ka tas ietvers skaidru “pieņēmumu stādīt” piemērotās teritorijās un pastāvīgu darbu, lai novērstu ierobežojumus, kas kavē iedzīvotājus stādīt kokus.

Naomi Matisena, kas Defrā atbild par mežsaimniecību, teica, ka ir izstrādāta īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa politika, lai novērstu šķēršļus, kam vajadzētu dot rezultātus jau nākamajā stādīšanas sezonā.

Trūdija Harisone vēlreiz apstiprināja valdības vēlmi līdz 2050. gadam palielināt Apvienotās Karalistes mežu platību līdz 16,5% (no 14,5%). Šim nolūkam būtu nepieciešami 250 000 ha jaunu mežu un aptuveni 400 miljoni jauno koku, viņa teica un piebilda: “Tas ir ambiciozs mērķis, bet absolūti nepieciešams, lai atbalstītu koksnes izmantošanu būvniecībā. Mums ir vajadzīgs skujkoku mežu, jauktu mežu un platlapju mežu kopums.” Viņa lūdza norādīt konkrētu skaitli, kas būtu jāstāda, lai nodrošinātu būvniecībai un citiem mērķiem nepieciešamo koksni.

Stjuarts Gudols (Stuart Goodall) teica, ka Confor ir pasūtījis konkrētu pētījumu, lai to varētu precīzāk aprēķināt. Viņš teica, ka pēdējos desmit gados Anglijā ir zaudēti aptuveni 30 000 hektāru ražīgas mežsaimniecības, un tiek prognozēts, ka koksnes piegāde no Apvienotās Karalistes mežiem samazināsies no 2030. gadu beigām, tieši tad, kad globālais pieprasījums sāks sasniegt maksimumu, jo līdz 2050. gadam pasaule vēlas panākt nulles nulles neto vērtību.

Pols Brannens (Paul Brannen) no CEI-Bois sacīja, ka vismaz 50% no jauniem stādījumiem Apvienotajā Karalistē ir jābūt koksnes ieguvei paredzētiem mežiem, savukārt Gajs Oppermans (Guy Opperman), Hekšamas konservatīvo deputāts, sacīja, ka tas ir “minimums”. Viņš aicināja jaunajām mazo stādījumu shēmām izmantot “virtuves galda pieeju”, kur visas ieinteresētās puses jau pieteikumu iesniegšanas posmā sanāktu kopā, lai novērstu nevajadzīgu un ilgstošu kavēšanos.

Baronese Janga, uzstājoties kā pārtikas, lauksaimniecības un lauku apvidu komisāre, uzsvēra, ka ir vajadzīgi visu veidu stādījumi. “Nav runa par “vai nu skujkoki, vai lapu koki”, bet gan par “abiem,” viņa teica. “Ja plūdi ceļas, visi kuģi peld.” Viņa uzskatīja, ka 16,5% mērķis nav ambiciozs un ka tam vajadzētu būt augstākam, bet teica, ka viņai “ļoti patīk” ideja par kokrūpniecības nozares vienošanos.

Ministre Harisone norādīja, ka nozaru nolīgumi ir darbojušies citās jomās, un teica, ka viņa labprāt veicinātu diskusijas, lai izveidotu veiksmīgu kokmateriālu nozares nolīgumu.

Pols De Zilva (Paul De Zylva) no organizācijas “Zemes draugi” (Friends of the Earth) sacīja, ka darījumam nav jābūt reglamentējošam un ka vissvarīgākais ir “sapulcināt visus prātus kopā telpā, lai risinātu problēmas”.

“Valdība, rūpniecības pārstāvji, vides NVO un lauksaimnieki saka, ka mēs varam paveikt kaut ko patiešām pozitīvu,” norādīja S. Gudols. “Ikviens, ar ko es runāju, atbalsta to, ka Apvienotajā Karalistē tiek saražots vairāk koksnes, ko mēs patērējam. “Mums ir jādomā globāli un jāstāda vietējie stādījumi.” Viņš teica, ka galvenie vienošanās elementi varētu ietvert to, kā panākt, lai vairāk koksnes nonāktu būvniecībā, piesaistīt vairāk cilvēku nozarei un paplašināt piegādes ķēdi no kokaudzētavām līdz koksnes pārstrādātājiem.

Baronese Janga sacīja, ka veids, kā iesaistīt lauksaimniekus, ir agromežsaimniecība, lai “viņi apgūtu maza mēroga stādīšanu, pirms viņi sāk darīt daudz nopietnākus darbus”.

Rezumējot APPG priekšsēdētājs Bens Leiks (Ben Lake MP) pateicās ministrei par ļoti pozitīvo ieguldījumu un apstiprināja, ka APPG ļoti atbalsta kokrūpniecības nozares vienošanos un vēlas, lai to informē par progresu.