Somijas Dabas resursu institūta pētnieks profesors Jari Hininens (Jari Hynynen) skaidro oglekļa piesaistīšanas spēju dažādos meža nogabalos. Meža speciāliste Anne Polojervi (Anne Polojärvi) uzsver augsnes dažādības un apstrādes nozīmi meža augšanā.

Meža platība pēc mežizstrādes atjaunosies daudz ātrāk, ja platība tiks apstrādāta un apstādīta. Mežs atjaunosies arī dabiski, taču šis process būs daudz lēnāks.

Šādus secinājumus var izdarīt, vērtējot situāciju astoņos dažādos meža parauglaukumos, kurus forest.fi apmeklēja 2022. gada vasarā. Apmeklējumu mērķis bija redzēt dažāda tipa un vecuma mežu augšanu. Parauglaukumi atrodas Somijas vidienē, Kesmas (Käsmä) apvidū Kūsamo pašvaldībā, aptuveni 100 kilometrus uz dienvidiem no polārā loka.

Parauglaukumus analizēja Kūsamo (Kuusamo) Mežu apsaimniekošanas asociācijas meža speciāliste Anne Polojervi, kas norādīja uz Kūsamo apgabala īpatnībām, kas ietekmē meža augšanas tempu. Šai augstienes apgabalā veģetācijas zona un gada temperatūras summa atšķiras no citiem apgabaliem tajos pašos platuma grādos. Visa Kūsamo teritorija atrodas vairāk nekā 200 metru virs jūras līmeņa, klimatiskie apstākļi atbilst Centrālās Lapzemes klimatiskajiem apstākļiem.

“Gada temperatūras summa Kūsamo ir aptuveni tāda pati kā Sodanklē. Mežu un citas veģetācijas augšanas ātrumā liela nozīme ir augstumam virs jūras līmeņa,” saka Anne Polojervi.

Globālā sasilšana redzama ziemeļos

Gada temperatūras summu aprēķina, saskaitot vidējās diennakts temperatūras veģetācijas periodā. Tiek iekļauti 24 stundu periodi, kad temperatūra pārsniedz piecus grādus pēc Celsija. Sodankle atrodas aptuveni 200 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Kūsamo. Tāpat kā citos aukstos apgabalos, arī Kūsamo ir vērojama globālā sasilšana.

“Ir vērojams ievērojams gada temperatūras summu pieaugums. Koki sāk ziedēt maija beigās vai jūnija sākumā, lai gan agrāk būtu paveicies, ja vasaras vidū varēja uztaisīt kārtīgu pirtslotiņu,” teic A. Polojervi.

(...)

Somijas meži aug labi

Jari Hininens nepiekrīt tiem, kas apgalvo, ka visaugstākā oglekļa piesaiste ir neapsaimniekotajos mežos, skaidrojot, ka lielākā daļa Somijas mežu ir veselīgi un atrodas labas augšanas fāzē. “Oglekļa uzkrājumi neapšaubāmi palielinātos, ja nākamajos desmit gados tiktu pārtraukta mežizstrāde, bet laika gaitā (ilgtermiņā) tas nebūtu ļoti ilgtspējīgs meža apsaimniekošanas veids oglekļa piesaistīšanas ziņā,” saka J. Hininens.

J. Hininens skaidro: ja Somijā tiktu pārtraukta mežizstrāde, meži pakāpeniski novecotu, kļūtu blīvāki, tie zaudētu dzīvotspēju un pieaugtu kaitējuma risks. Tajā pašā laikā oglekļa piesaiste samazinātos un drīz vien sasniegtu nulli, proti, mežs nonāktu līdzsvara stāvoklī. 

“Oglekļa piesaistes un biomasas neto pieaugums būtu nulle. Viss uzkrātais ogleklis aizietu bojā kaut kur citur. Mežs veidotu milzīgu oglekļa krātuvi, bet tas vairs neuzņemtu oglekli no atmosfēras,” norāda Jari Hininens.

Līdz līdzsvara sasniegšanai būtu nepieciešami vairāki gadsimti

“Tas būtu patiešām ilgs process, bet ļoti auglīgā vietā tas prasītu mazāk laika. Teorētiski mēs virzītos šajā virzienā, ja mēs pārtrauktu kaut ko darīt,” saka J. Hininens. Pēc J. Hininena domām, vislabāk oglekli piesaista mežs ar veseliem un dzīvotspējīgiem kokiem.

“Šādā gadījumā oglekļa uzglabāšana ir saprātīga un tiek piesaistīts jauns ogleklis. Mēs zinām, ka galu galā būtiskākais ir tas, cik daudz koksnes mēs izņemam no meža un ko mēs no šīs koksnes izgatavojam,” saka J. Hininens.

Kūdras purvu “uzvedība” ir grūts uzdevums

J. Hininens apgalvo, ka kūdrāju izpēte ir “ciets rieksts”, jo ir grūti izpētīt to radītās oglekļa emisijas. (...)