Kampaņas dalībnieki norāda, ka Peru likuma grozījumi esot nepieciešami, lai izpildītu Eiropas jaunos meža tiesību aktus, taču tiekot “nepatiesi apgalvots”, ka tas jādara, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības jaunajām prasībām attiecībā uz mežu apsaimniekošanu.

Nesen pieņemtie grozījumi Peru Mežsaimniecības un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzības likumā izraisījuši vides un pamatiedzīvotāju organizāciju asu pretestību. Aktīvisti brīdina, ka grozījumi varētu paātrināt atmežošanu Amazones lietus mežos. Ar grozījumu apstiprināšanu tiek atcelta prasība pēc īpašas valsts atļaujas zemes īpašniekiem vai uzņēmumiem pirms meža zemei maina lietošanas veidu. Likuma kritiķi apgalvo, ka izmaiņas varētu pat legalizēt jau gadiem ilgušo nelikumīgo mežizstrādi.

“Mums tas rada nopietnas raizes,” uzsvēra Peru Juridiskās aizsardzības institūta pamatiedzīvotāju programmas jurists Alvaro Maskezs Salvadors, piebilstot, ka reforma rada satraucošu precedentu, “faktiski privatizējot” zemi, kas Peru konstitūcijā definēta kā valsts īpašums. “Meži nav privātīpašums – tie pieder Peru tautai,” norādīja advokāts A. Maskezs.

Martā pieņemto likuma grozījumu atbalstītāji apgalvo, ka tas stabilizēs Peru lauksaimniecības nozari un nodrošinās lauksaimniekiem lielāku juridisko skaidrību.

Aģentūra Associated Press (AP) lūdza komentārus vairākiem Peru lauksaimniecības nozares pārstāvjiem, arī kongresā ievēlētajai Marijai Zetai Čungai, vienai no aktīvākajām likuma atbalstītājām. AP atbildēja tikai viens lauksaimniecības nozares pārstāvis, norādot, ka komentārus sniegt nevēlas.

Tiesību aktu atcelšana un pretkonstitucionāli grozījumi

Saskaņā ar bezpeļņas organizācijas Rainforest Trust datiem Peru atrodas otra lielākā Amazones lietus mežu platība pēc Brazīlijas. Tie ir vairāk nekā 70 miljoni hektāru, kas veido aptuveni 60% Peru teritorijas. Šis ir viens no planētas bioloģiski daudzveidīgākajiem reģioniem, kur dzīvo vairāk nekā 50 pamatiedzīvotāju tautas, no kurām dažas brīvprātīgi dzīvo nošķirti.

Šīs kopienas ir būtiski “ekosistēmu sargātāji”, viņu aizsargātie lietus meži palīdz stabilizēt pasaules klimatu, jo attiecīgajos apgabalos tiek absorbēts liels apjoms oglekļa dioksīda.

Sākotnēji Mežsaimniecības un savvaļas dabas likums, kas tika pieņemts 2011. gadā, paredzēja, ka pirms jebkādām izmaiņām meža zemes izmantošanā ir nepieciešams īpašs valsts apstiprinājums un jāveic ietekmes uz vidi pētījumi. Nesenās reformas ir šo aizsardzības līmeni pakāpeniski samazinājušas. Jaunākie likuma grozījumi ļauj zemes īpašniekiem un uzņēmumiem apiet saskaņojumu un pat ar atpakaļejošu spēku legalizēt iepriekš veikto atmežošanu.

Peru Konstitucionālā tiesa apstiprināja likuma grozījumus pēc tam, kad juristu grupa iesniedza konstitucionālo sūdzību. Lai gan tiesa atcēla dažas šo grozījumu daļas, tā atstāja neskartu likumā iekļauto noteikumu, ar kuru tiek apstiprinātas iepriekš veiktās zemes nelikumīgās izmantošanas izmaiņas. Tiesību eksperti uzskata, ka šī ir visbīstamākā likuma grozījumu daļa. Tiesa savā spriedumā atzina, ka par likuma reformām bija jāapspriežas ar pamatiedzīvotāju kopienām, kā arī apstiprināja Vides ministrijas vietu meža zonējuma noteikšanā.

Vides tiesību jurists Cēzars Ipenza to formulēja šādi: “Tiesa atzīst, ka likums pārkāpj pamatiedzīvotāju tiesības un ka būtu bijis jākonsultējas ar vietējām ciltīm, bet tik un tā apstiprināja tā visbīstamāko daļu”.

Spēcīgs agrobiznesa atbalsts

Reformas virzītājspēks atspoguļo dinamiku, kas vērojama bijušā prezidenta Žaira Bolsonaru laikā Brazīlijā, kur politiskie un ekonomiskie spēki apvienojās, lai ierobežotu vides aizsardzības pasākumus, dodot priekšroku agrorūpniecības uzņēmumu interesēm. Brazīlijas iniciatīvas vadīja ļoti labi organizēts agrobiznesa lobijs, savukārt “Peru versijā” iesaistīta mazāk organizēta, bet ietekmīga koalīcija.

Peru atbalstu sniedz lauksaimniecības uzņēmumu pārstāvji, zemes uzpircēji un personas, kas saistītas ar nelikumīgu kalnrūpniecību un pat narkotiku kontrabandu. Arī mazie un vidējie lauksaimnieki, kuri bažījas par savas zemes aizsardzību, ir iesaistījušies cīņā.

“Mēs redzam gan legālo, gan nelegālo interešu saplūšanu,” uzsver vides aizstāvju grupas Amazon Watch koordinators Peru Vladimirs Pinto.

Vai grozījumus veica, lai pielāgotos Eiropas tiesību aktiem?

Bezpeļņas organizācijas Peru Vides izmeklēšanas aģentūras direktore Džūlija Urrunaga (Julia Urrunaga) brīdināja, ka Peru valdība tagad “nepatiesi apgalvo”, ka grozījumi ir nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Savienības noteikumus.

Eiropa drīzumā pieprasīs, lai uzņēmumi, kas importē kokmateriālus, kafiju, soju, liellopu gaļu un palmu eļļu, pierāda, ka to preces nav iegūtas no nelikumīgi atmežotām platībām.

Ja produkti, kas saistīti ar nelikumīgu atmežošanu, vēlāk tiks legalizēti un atļauti tirgū, tas vājinās pieprasījuma regulējumu, piemēram, Eiropā pieņemto noteikumu efektivitāti, norādīja D. Urrunaga. “Tas ir nepareizs signāls pasaules tirgiem un mazina iespējas ierobežot atmežošanu ar tirdzniecības aizliegumiem,” viņa uzsvēra.

ES Ekonomikas un tirdzniecības nodaļas Peru vadītājs Olivjē Kuplē tomēr noliedza, ka nesenās izmaiņas likumā ir saistītas ar Eiropas regulējumu par atmežošanu. Sarunās ar Peru plašsaziņas līdzekļiem O. Kuplē sacīja, ka regulas mērķis ir novērst ar atmežošanu saistītu produktu iegādi un ka tā neprasa juridiskas reformas, bet gan preču – kafijas, kakao un koksnes – izsekojamību un ilgtspējību.

Peru pamatiedzīvotāju kopienas uzskata viņu dzīvesveidu par apdraudētu

Tā kā Peru valsts tiesās vairs nav iespējams iesniegt prasību par konkrēto jautājumu, pilsoniskās sabiedrības grupas gatavojas vērsties starptautiskajos tribunālos. Aktīvisti brīdina, ka šis spriedums rada bīstamu precedentu arī citām valstīm, kas vēlētos apiet vides tiesību aktus, aizbildinoties ar reformām.

Daudziem pamatiedzīvotāju līderiem likums rada tiešus draudus viņu vadītajam teritorijām, kopienām un dzīvesveidam. Peru lietus mežu attīstības starpetniskās asociācijas valdes loceklis Hulio Kusuriči (Julio Cusurichi) paziņoja, ka Peru piemērs šajā kontekstā iedrošinās zemes piesavināšanos un pasliktinās vides uzraudzību jau tā neaizsargātajās teritorijās. “Mūsu kopienas vēsturiski ir aizsargājušas ne tikai mūsu zemi, bet arī planētu,” uzsvēra H. Kusuriči.
https://www.euronews.com/green/2024/02/14/amazon-tipping-point-up-to-47-forest-threatened-by-climate-change-and-deforestation-study-
https://www.euronews.com/green/2021/11/06/what-can-we-learn-from-indigenous-communities-about-safeguarding-the-environment
https://www.euronews.com/green/2024/12/31/with-fairtrade-we-have-a-choice-how-smallholder-coffee-farmers-are-navigating-climate-chan
https://www.euronews.com/green/2024/10/03/deforestation-law-u-turn-signals-discord-over-green-deal-policy