Kas notiks, ja tiks pārtrauktas Krievijas gāzes piegādes Vācijai?

Benjamin Wehrmann, Clean Energy Wire | 20.09.2022

Krievija pēdējos mēnešos soli pa solim ir samazinājusi piegādes Eiropai, uzsverot, ka šī enerģētiskā prece ir, iespējams, tās svarīgākais aktīvs ģeopolitiskajā cīņā pēc iebrukuma Ukrainā. Lai gan ES un citi rietumu sabiedrotie vienojās par Krievijas ogļu embargo un naftas piegāžu tālejošu apturēšanu, dabasgāzes importa aizliegumu bloks ir noraidījis. Vairākas dalībvalstis ir pārāk atkarīgas no gāzes, lai pārvarētu pēkšņu piegāžu pārtraukšanu, ņemot vērā, ka aizstāt Krievijas cauruļvadu gāzi īstermiņā ir daudz grūtāk nekā atrast alternatīvus ogļu un naftas avotus. Tāpēc gāzes tirdzniecības pārtraukšana ar Krieviju varētu radīt smagas sekas Eiropas ekonomikai. Krievijas valdība jau ir paziņojusi par gāzes piegādes pārtraukšanu vairākām valstīm, liekot Vācijai un ES sagatavoties pēkšņam piegādes pārtraukumam. Septembra sākumā Krievija paziņoja, ka viens no tās galvenajiem gāzes piegādes cauruļvadiem uz Eiropu – Nord Stream 1 – tiks slēgts uz nenoteiktu laiku. Šajā faktu lapā skaidrots, kāpēc un kad gāzes piegādes varētu tikt pārtrauktas, kādas varētu būt tūlītējās un ilgtermiņa sekas un kādus piesardzības pasākumus ir veikusi Vācija un Eiropas Savienība. Tajā ir arī uzskaitīti eksperti, ar kuriem var sazināties, kā arī svarīgi dokumenti žurnālistiem, kas atspoguļo šo tematu.

Kāda ir gāzes nozīme Vācijas energosistēmā?

Dabasgāze 2022. gada pirmajā pusgadā veidoja aptuveni 27% no Vācijas kopējā enerģijas patēriņa, galvenokārt apkures un rūpniecības vajadzībām un daudz mazākā mērā (aptuveni 15%) elektroenerģijas ražošanai. Vācijai kopš iebrukuma izdevās ātri samazināt Krievijas daļu gāzes piegādē – no aptuveni 55% februārī līdz aptuveni 35% 2022. gada maijā. Tomēr tā joprojām saskaras ar ievērojamiem sarežģījumiem aizstāt atlikušo daļu ar alternatīviem avotiem. Citas svarīgas piegādātājas ir Nīderlande, Beļģija un Norvēģija, kuras visas ir palielinājušas eksporta apjomus, bet nevar pilnībā aizpildīt Krievijas radīto iztrūkumu.

Lētā gāze no Krievijas cauruļvadiem ilgu laiku bija ieguvums Vācijas rūpniecības uzņēmumiem, kuri varēja darboties ar zemākām izmaksām un iegūt konkurētspēju. Tāpēc gāze tika uzskatīta par “pārejas tehnoloģiju”, lai atbalstītu pakāpenisku atteikšanos gan no akmeņogļu izmantošanas, pateicoties gāzes relatīvi mazākajām CO2 emisijām, gan arī no kodolenerģijas, līdz atjaunojamie energoresursi pilnībā pārņems energosistēmu.

Kāpēc un kad varētu pārtraukt gāzes piegādes no Krievijas?

Gan Krievija, gan tās galvenie gāzes patērētāji Eiropā sākotnēji uzstāja, ka gāzes tirdzniecību nebloķēs sankcijas vai citi ar karu saistīti pasākumi, neraugoties uz vairākkārtējiem Rietumu sabiedroto aicinājumiem apturēt vienu no Maskavas svarīgākajiem ienākumu avotiem. Tomēr martā Krievijas izvirzītā prasība par gāzes piegādēm norēķināties Krievijas rubļos satrauca Rietumu importētājus, jo tas liecināja, ka Krievijas valdība ir gatava izmantot dabasgāzi kā instrumentu, lai ietekmētu ES politikas veidotājus. G7 valstu vadošās ES valdības kopīgā paziņojumā norādīja, ka tās nepieņems izmaiņas esošajos līgumos, kuros ir paredzētas citas valūtas.

Kopš tā laika Krievija ir pakāpeniski samazinājusi piegādes Eiropai, septembra sākumā uz nenoteiktu laiku pilnībā pārtraucot piegādes pa galveno gāzesvadu Nord Stream 1.

No 2022. gada septembra Krievija bija pārtraukusi gāzes piegādes vairākām Eiropas valstīm, piemēram, Polijai, Bulgārijai, Nīderlandei un Somijai, visos gadījumos atsaucoties uz to, ka nav izpildīti maksājumi rubļos. Maijā ES mīkstināja savu nostāju attiecībā uz gāzes tirdzniecības ierobežojumiem, kā rezultātā vairāki galvenie klienti galu galā piekāpās Krievijas prasībām un maksāja rubļos, lai īstermiņā saglabātu piegādes stabilitāti. Vācija ir izvirzījusi mērķi līdz 2024. gadam lielā mērā atteikties no Krievijas piegādēm. Taču, lai gan lielākie ES klienti līdz šim nav pilnībā atslēgti, ievērojamais plūsmas samazinājums uz Vāciju, kā arī Itāliju un Franciju ir radījis bažas, ka Maskavas valdība galu galā atslēgs arī savus ienesīgākos gāzes klientus Eiropā.

Valsts īpašumā esošais Krievijas gāzes piegādātājs Gazprom jūnija vidū paziņoja, ka gāzes plūsma no Krievijas uz Vāciju pa galveno cauruļvadu Nord Stream tiks samazināta par aptuveni 60%, argumentējot to ar to, ka Vācijas inženiertehniskais uzņēmums Siemens nav nodrošinājis nepieciešamo aprīkojumu, lai veiktu remontdarbus. Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks, kurš jau maijā paziņoja, ka Krievija “apbruņo” savus fosilā kurināmā resursus, nosauca Gapzrom lēmumu par “politisku”, jo kavēšanai nav atrasts tehnisks vai juridisks iemesls. Kopš tā laika piegāžu apturēšana pa Nord Stream ir kļuvusi par galveno jautājumu – sākot ar ikgadējiem apkopes darbiem, kas aptuveni uz divām nedēļām samazināja plūsmu līdz nullei, un pēc tam ar turpmākajiem samazinājumiem, kas samazināja plūsmu līdz 20% no pilnas jaudas. Septembra sākumā Gazprom paziņoja, ka pēc dažu dienu remontdarbiem Nord Stream tiks slēgts uz nenoteiktu laiku, kā iemeslu minot dzinēja eļļas noplūdes. Krievijas gāzes piegāde caur Ukrainu, kas ir vēl viens nozīmīgs maršruts, arī ir samazināta.

Ekonomikas ministrs Roberts Hābs sacīja, ka gāzes piegādēm no Krievijas “vairs nav nozīmes manu drošības apsvērumu kontekstā” un ka Vācija nevar paļauties uz Krieviju. “Vienīgais, kas ir ticams no Krievijas, ir meli,” viņš teica.

Jau 23. jūnijā valdība bija uzsākusi otro no kopumā trim eskalācijas posmiem valsts gāzes apgādes drošības plānā – “trauksmes posmu”, kura mērķis ir sagatavot gāzes patērētājus turpmākai cenu paaugstināšanai un iespējamiem piegādes sastrēgumiem, vienlaikus joprojām lielā mērā paļaujoties uz tirgus mehānismiem.

Kā var palīdzēt uzglabātās gāzes rezerves, ja piegādes izsīkst?

Gāzes krātuves veido sava veida gāzes tirgus buferu sistēmu. Jo tās ir pilnākas iespējamā gāzes piegādes pārtraukuma brīdī, jo labāk. Ja visas krātuves būtu pilnībā piepildītas, Vācija varētu apmierināt aptuveni ceturto daļu no gada gāzes pieprasījuma. Septembra sākumā krātuves bija piepildītas gandrīz 85% apmērā. Valdība sākotnēji ieviesa jaunu likumu, kas paredzēja ambiciozu minimālo gāzes krātuvju uzpildes līmeni līdz konkrētiem datumiem, bet pēc tam ar jūlija lēmumu vēl vairāk paaugstināja mērķus. Līdz 1. septembrim krātuvēm jābūt piepildītām līdz 75% (līdz 1. oktobrim – 85%; līdz 1. novembrim – 95%). Līdz 1. novembrim piepildījuma līmenis varētu sasniegt 90%, pat pieņemot, ka plūsmas no Krievijas pa svarīgo Nord Stream cauruļvadu joprojām būs ierobežotas, ziņu aģentūrai dpa jūlija beigās paziņoja Vācijas gāzes krātuvju operatoru asociācija INES.

Aprēķini, kurus augusta vidū publicēja tīkla aģentūra BNetzA, bija atklājuši, ka mērķu sasniegšana ir nopietni apdraudēta, ja gāzes piegādes pa Nord Stream 1 cauruļvadu atkal ievērojami nepalielināsies. Ministrs Hābeks brīdināja, ka Vāciju gaida “ļoti, ļoti karstas debates”, ja valstij neizdosies piepildīt gāzes krātuves pirms apkures sezonas sākuma oktobrī. Viņš sacīja, ka valdība varētu regulēt gāzes mazumtirdzniecību, ja samazinātās plūsmas dēļ gāzes krātuves nevarēs piepildīt saskaņā ar plānu.

Kādas būtu Krievijas gāzes piegādes apturēšanas tūlītējās sekas?

Krievija jau iepriekš ir paziņojusi par piegāžu samazināšanu, izmantojot Nord Stream 1. Tūlītējā reakcija no Vācijas puses ir atkarīga no situācijas attiecīgajā brīdī: no patēriņa līmeņa piegādes pārtraukšanas brīdī, no Vācijas gāzes krātuvju piepildījuma līmeņa un no pieejamiem aizstājējiem no citām valstīm. Līdz šim Vācija nav paziņojusi par trešo no kopumā trim eskalācijas posmiem valsts gāzes piegādes drošības plānā – “ārkārtas posmu”, kas varētu novest pie piegāžu racionalizācijas.

Smagas gāzes krīzes gadījumā tā sauktie “aizsargātie patērētāji” tiktu uzskatīti par prioritāriem, ja tiktu ieviesta gāzes racionalizācija. Tie ir mājsaimniecības, mazie uzņēmumi, piemēram, maiznīcas, lielveikali, un būtiski sociālie dienesti, piemēram, slimnīcas, skolas, policijas iecirkņi vai pārtikas ražotāji. Ja tiktu ieviests gāzes piegādes ierobežojums, gāzes piegādes vispirms tiktu apturētas uzņēmumiem ar tā sauktajiem “pārtraucamajiem līgumiem”, bet pēc tam – gāzes elektrostacijām, kas nav būtiski svarīgas tīkla stabilitātei. Nākamie rindā ir lielie rūpnieciskie patērētāji, kas 2021. gadā veidoja aptuveni 37% no valsts gāzes pieprasījuma.

Tomēr BNetzA vadītājs Millers sacīja, ka atkarībā no precīziem gāzes padeves pārtraukšanas apstākļiem pastāv plašs faktoru klāsts, tāpēc iepriekš noteikt skaidru atslēgšanas grafiku ir ļoti sarežģīts uzdevums. “Diemžēl nav iespējams visus šos kritērijus sakārtot skaidrā secībā,” viņš apgalvoja. Lēmumi galu galā būtu jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi, “jo situācija, kas dominēs, būs diezgan individuāla”, proti, precīzi gāzes padeves pārtraukšanas apstākļi nav iepriekš zināmi. Noteikt “abstraktu gāzes piegādes pārtraukšanas kārtību” nebūtu iespējams, pat ja tirgus dalībnieki to pieprasa, lai būtu lielāka plānošanas drošība.

Tīklu aģentūra brīdināja, ka pat īslaicīgs gāzes piegādes pārtraukums reģionā varētu radīt ilgstošas sekas privātām mājsaimniecībām. Tiklīdz spiediens noteiktā reģionā nokritīsies zem minimālās robežvērtības, automātiski atslēgsies simtiem tūkstošu gāzes katlu, un kvalificētam personālam tie būs jāiedarbina individuāli, brīdināja BNetzA vadītājs Millers. Tāpēc viņa aģentūra vienmēr centīsies izvairīties no šāda scenārija, liekot samazināt rūpniecisko izmantošanu. Gandrīz puse no 43 miljoniem Vācijas mājsaimniecību tiek apkurinātas ar dabasgāzi.

Millers sacīja, ka enerģijas taupīšana ir galvenais, un galu galā būtu jāierobežo piegāde noteiktiem lietotājiem. Viņš sacīja, ka deficīta gadījumā produkti un pakalpojumi, kas nav būtiski, prioritāšu sarakstā ierindojas zemāk. “Peldbaseini nav kritiski svarīgi, tāpat kā šokolādes cepumu ražošana.” Hamburgas pilsētas pašvaldība norādīja, ka tas varētu prasīt arī siltā ūdens racionalizāciju vai maksimālās temperatūras pazemināšanu centralizētajā siltumapgādes tīklā. Vairākas pilsētas jau ir ieviesušas pasākumus, lai ātri samazinātu enerģijas patēriņu.

Ražošanas samazināšana gāzes trūkuma dēļ varētu nesamērīgi ietekmēt arī energoietilpīgu pamatmateriālu, piemēram, ķīmisko vielu, tērauda, mēslošanas līdzekļu vai stikla, ražotājus. Dažas rūpnieciskās iekārtas tiktu neatgriezeniski bojātas, ja tās būtu jāizslēdz uz ilgāku laiku. Tāpēc uzņēmumu vadītāji ir brīdinājuši par “dramatiskām” domino efekta sekām piegādes ķēdēs, kas varētu iestāties, ja viņu ražojumi vairs nebūs pieejami. Viņi apgalvo, ka tas izplatītu zaudējumus visā ekonomikā līdzīgi kā Lehman Brothers bankas sabrukums, kas izraisīja 2008. gada finanšu krīzi.

Kādus piesardzības pasākumus veica Vācija un Eiropas Savienība?

Jau 2022. gada marta beigās Vācija iedarbināja pirmo no trim valsts gāzes piegādes ārkārtas plāna posmiem, bažījoties, ka Krievijas prasība saņemt maksājumus no ārvalstu pircējiem rubļos varētu izraisīt tirdzniecības pārtraukšanu. “Agrīnās brīdināšanas” posms tika izsludināts kā piesardzības pasākums, jo piegādes vēl nebija apdraudētas, toreiz paziņoja ministrija. Šā posma iedarbināšanai nebija tiešu tiešu seku uz gāzes gala patērētājiem, bet tā kalpoja tam, lai sagatavošanās krīzes eskalācijai būtu uz stingrākiem juridiskiem un organizatoriskiem pamatiem. Lai uzraudzītu notikumu attīstību un sagatavotu atbilstošus atbildes pasākumus, tika izveidota krīzes reaģēšanas grupa, kurā bija Enerģētikas ministrijas, tīkla aģentūras, tīkla un uzglabāšanas operatoru un gāzes mazumtirgotāju pārstāvji.

Otrais “trauksmes” posms tika uzsākts pēc tam, kad jūnija vidū tika samazināta piegāde caur Nord Stream 1, pieņemot, ka tas varētu izvest no līdzsvara tirgus. Vairāki uzņēmumi jau ir iebilduši, ka tie nevar pieļaut krasu cenu kāpumu, kas ir regulāra tirgus attīstība, un tādi nozares smagsvari kā ķīmisko vielu ražotājs BASF ir brīdinājuši, ka cenas varētu “masveidā” pieaugt pēc piegāžu samazināšanās pa jūras cauruļvadiem.

Šajā posmā tieša valsts iejaukšanās gāzes sadales jomā vēl nenotiek, taču valdība ievieš jaunu nodevu par gāzi, kas ļauj ietekmētajiem piegādātājiem daļu no cenu pieauguma novirzīt uz klientiem – pat ja tie pirms tam ir noslēguši līgumus ar fiksētu cenu. Šī nodeva ir paredzēta, lai atbalstītu gāzes importētājus, kas cīnās ar grūtībām, bet tā palielinās jau tā paaugstinātos rēķinus par enerģiju mājsaimniecībām. Valdība arī piekrita pārņemt 30% akciju Eiropas lielākajā Krievijas gāzes importētājā Uniper, kura maksātnespēja varēja izraisīt domino efektu, izraisot satricinājumu visā Vācijas gāzes nozarē.

Nepieciešamības gadījumā valdība tieši iejaucas t.s. fiziskajā sadalē tikai trešajā un pēdējā eskalācijas līmenī – “ārkārtas posmā”, kas tiek uzsākts, tiklīdz tiek uzskatīts, ka piegādes situācijas “būtiska pasliktināšanās” ir nenovēršama. Šajā posmā tīkla aģentūra BNetzA kļūst par tā saukto “federālo slodzes mazumtirgotāju”, kas faktiski nozīmē, ka tiek ieviesta gāzes sadale un valsts aģentūra pārņem sadali no tīkla operatoriem saskaņā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem.

Lai palīdzētu izlemt, kā varētu izskatīties racionalizācijas un atslēgšanas secība, BNetzA lūdza gāzes tīkla operatorus un rūpnieciskos patērētājus “Gāzes drošības platformā” norādīt savu patēriņa līmeni un nākotnes gāzes vajadzības. Uzņēmumus, kuru gāzes pieprasījums ir ļoti liels – vairāk nekā 10 megavatstundas (MWh) stundā, gāzes patēriņa ierobežošanas gadījumā var apstrādāt individuāli, savukārt uzņēmumiem, kuru patēriņš ir mazāks par robežvērtību, būs jāizmanto visaptveroša “zāles pļāvēja metode”, sacīja aģentūras vadītājs Millers. Aptuveni 2500 lielo klientu, kas patērē vairāk nekā 10 MWh, veido lielāko daļu rūpnieciskās gāzes pieprasījuma. Mērķis būtu ļaut uzņēmumiem kontrolēt gāzes apjomu, ko tie saņem izslēgšanas laikā, lai izvairītos no iekārtu bojājumiem, viņš teica. Daudzi uzņēmumi paši ir sākuši veikt piesardzības pasākumus, samazinot dabasgāzes pieprasījumu un meklējot alternatīvas degvielas, piemēram, naftas vai propāna gāzi, kas ir naftas pārstrādes procesu blakusprodukts.

Jūnija sākumā valdība un uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības grupu apvienība uzsāka kampaņu, kuras mērķis bija mazināt atkarību no Krievijas importa un paātrināt pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, mudinot iedzīvotājus taupīt enerģiju. Zemāka apkures temperatūra un mazāka siltā ūdens lietošana ieņēma nozīmīgu vietu kā padomi, kā samazināt gāzes pieprasījumu mājsaimniecībās, kas 2021. gadā veidoja aptuveni vienu trešdaļu no kopējā pieprasījuma.

Tūlītēju piegāžu samazinājumu daļēji varētu kompensēt jau 2017. gadā ieviestā ES regula par drošām gāzes piegādēm, kas paredz, ka dalībvalstis palīdz cita citai ar gāzes piegādēm tās trūkuma gadījumā. ES valstīm ir jāizstrādā nepieciešamie tehniskie, juridiskie un finansiālie pasākumi, lai “solidaritātes gāzes” piegādi būtu iespējams īstenot praksē. Līdz šim Vācija ir noslēgusi juridiskus nolīgumus par gāzes palīdzības sniegšanu tikai ar Dāniju un Austriju, un līdz jūlija beigām risināja sarunas ar Poliju un Itāliju.

Lai novērstu nopietnas gāzes trūkuma sekas, ES dalībvalstis nolēma brīvprātīgi samazināt gāzes patēriņu par 15% līdz nākamajai ziemai. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena aicināja veikt “ārkārtas intervenci” elektroenerģijas tirgū. piemēram, elektroenerģijas tirgū, lai samazinātu strauji augošās cenas.

Kādas varētu būt ilgtermiņa sekas?

Aprīlī Vācijas vadošie ekonomikas pētniecības institūti kopīgā analīzē par valsts ekonomikas perspektīvām enerģētikas krīzes apstākļos norādīja, ka piegāžu apturēšana “draudētu Vācijas ekonomiku iedzīt smagā recesijā”. Gāzes piegādes pārtraukšana varētu samazināt iekšzemes kopproduktu (IKP) par gandrīz vienu procentpunktu – no 2022. gadā gaidāmajiem 2,7% līdz 1,9%, secināja eksperti. Savā iepriekšējā analīzē 2021. gada rudenī, pirms sākās Krievijas iebrukums un enerģētikas krīze uzņēma pilnu apgriezienus, pētnieki joprojām prognozēja IKP pieaugumu par 4,8 procentiem. Attiecībā uz 2023. gadu gāzes piegādes pārtraukšana varētu pat izraisīt ekonomikas lejupslīdi par vairāk nekā 2 procentiem, savukārt scenārijs ar gāzes tirdzniecības turpināšanu prognozē IKP pieaugumu virs 3 procentiem. Kumulatīvie IKP zaudējumi, ko radītu gāzes piegādes pārtraukšana, līdz nākamā gada beigām varētu sasniegt 220 miljardus eiro, kas ir aptuveni 6,5 procenti no Vācijas gada ekonomikas produkcijas, norādīja ekonomisti.

Manheimas Universitātes publicētajā pētījumā konstatēts, ka gāzes piegādes pārtraukšanas sekas varētu būt daudz dramatiskākas nekā 2008. gada finanšu krīzes vai C19 pandēmijas, kas sākās 2020. gadā, sekas, IKP zaudējumus novērtējot aptuveni 8% apmērā. “Šāds enerģētiskais šoks tieši skars Vācijas rūpniecības kodolu un spēcīgi samazinās ražošanas potenciālu,” secināts pētījumā.

Citas analīzes liecina, ka brīdinājumi par dziļu lejupslīdi ir pārāk pesimistiski. Ekonomists Daniels Gross (Daniel Gros) no ideju laboratorijas “Eiropas politikas pētījumu centrs” (Centre for European Policy Studies (CEPS)) apgalvoja, ka “lētais gāzes imports, visticamāk, nebūs būtisks izaugsmes faktors”, jo gāzes imports pa cauruļvadiem Vācijai izmaksā tikai 0,75% no IKP, un kopējā gāzes patēriņa vērtība valstī ir mazāka par 2% no IKP.

Tomēr vadošie pētniecības institūti ir brīdinājuši, ka politikas veidotājiem jābūt uzmanīgiem, lai, cenšoties izvairīties no īstermiņa zaudējumiem, neizkropļotu nepieciešamās strukturālās pārmaiņas. Šīs pārmaiņas ietekmētu gāzes ietilpīgās rūpniecības nozares neatkarīgi no Krievijas piegāžu pārtraukšanas, jo jebkurā gadījumā neizbēgama ir atteikšanās no gāzes, ko Vācijas uzņēmumi līdz šim saņēma par izdevīgām cenām, norādīja ekonomisti. Enerģētikas eksperti, kas Vācijas parlamentā liecināja uzklausīšanas sanāksmē par gāzes piegādes pārtraukšanas sekām, sacīja, ka cenas pieaugs neatkarīgi no gāzes tirdzniecības apturēšanas.

Enerģētikas ekonomists Andreass Lēšels (Andreas Löschel), valdības ekspertu komisijas enerģētikas pārejas jautājumos vadītājs, žurnālam Neue Energie sacīja, ka principā fosilā kurināmā cenu kāpums būtu ļoti nepieciešama tendence, lai veicinātu pāreju uz tīriem enerģijas avotiem. Pašreizējā valdības politika, kas paredz ātri samazināt izmaksas patērētājiem, nebūtu ilgtspējīga, teica Lēšels. Nabadzīgākajiem klientiem un grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem, kas cīnās ar cenu kāpumu, būtu jāsaņem palīdzība, bet kopumā cenas būtu jānosaka, ņemot vērā tirgus attīstību, viņš apgalvoja. “Lielākā daļa cenu kāpuma vēl priekšā,” sacīja ekspertu komisijas vadītājs, apgalvojot, ka augstas cenas ir nepieciešamas, lai veicinātu izpratni par situācijas “steidzamību”, un tām būtu jāuzsāk plaša mēroga enerģijas taupīšanas programmas. Attiecībā uz Krievijas gāzes piegādes alternatīvām Andreass Lēšels sacīja, ka nevajadzētu censties aizstāt ilgtermiņa līgumus ar Krieviju ar ilgtermiņa līgumiem par sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādēm no citām valstīm. “Gāze būs svarīga vēl daudzus gadus, taču mums būs vajadzīgi arī mazāki daudzumi nekā pašlaik,” norādīja ekonomists

Kas notiks, ja tiks pārtrauktas Krievijas gāzes piegādes Vācijai?

Pievienot komentāru