Plastmasas piesārņojums ir ļoti lēna un viltīga problēma, kas skar turpat visus pasaules nostūrus, sākot no Everesta un noslēdzoties Mariānu dzelmē. Vietas, kurās plastmasa uzkrājas, nereti saskaras ar smagām vides problēmām. Kas noticis, ja līdz šim ļoti tīra dabas rezervāta teritorija Norvēģijā, kļūst par vienu no piesārņotākajām vietām valstī? Froanas dabas rezervāts ir viens no lielākajiem sauszemes rezervātiem Skandināvijā. Rezervātā ietilpst virkne nelielu saliņu, kurās mīt putni, roņi un citi dzīvnieki. Diemžēl, piekrastes straumes mēdz izskalot piesārņojumu no jūras. 

Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes (NTNU) pētnieki pirmo reizi ir kartējuši plastmasas piesārņojuma vietas. Kopš 2017. gada no rezervāta un tam piegulošajām teritorijām ir savākti 5,5 milj litru no jūras izskalotu atkritumu, kā arī 14,2 tonnas naftas un cita veida ķīmisku šķidrumu.