"Karš Ukrainā parāda, ka ES nevajadzētu kavēties izmantot ne fosilas izcelsmes kurināmo, tai pašā laikā straujo pārdomāt pārmērīgās regulējošās prasības," sarunā ar Zviedrijas Meža nozares pārstāvjiem par ES politiku, mežrūpniecību, bioenerģiju, energoapgādi un klimata pārmaiņām pauž Zviedrijas enerģētikas ministrs Hašajars Farmanbārs.

Meža bioenerģija ir nozīmīga Zviedrijas energoresursu daļa. Aptuveni 30% no kopējā enerģijas patēriņa valstī ir bioenerģija, kuras pamatā lielākoties ir mežizstrādes atlikumi. Tā tiek izmantota mājokļu apkurei, automobiļu darbināšanai un rūpniecības procesos. Vairāki Eiropas Komisijas priekšlikumi ir daļēji vērsti uz to, lai regulētu no meža biomasas iegūtas enerģijas izmantošanu. Jo īpaši Atjaunojamo energoresursu direktīvas (RED III) pārskatīšana un LULUCF regula var ierobežot meža biomasas izmantošanu.

Kāds ir Zviedrijas valdības viedoklis par ES noteikumiem, kas ierobežo no meža iegūtas bioenerģijas izmantošanu?

"Valdības pamatnostāja: lēmumi attiecībā uz Zviedrijas mežiem ir valsts kompetencē. Skaidrs (arī ņemot vērā to, kā karš Ukrainā ietekmē energoapgādi), ka ES ir vairāk jāizmanto bioenerģija un biogāze. Ir svarīgi, lai ES veicinātu bioenerģijas ieguvi un izmantošanu, ne saasinātu prasības jautājumos, kas ir dalībvalstu kompetencē."
Izmantota Leo Tomasa fotogrāfija