Aptaujā noskaidrots, ka rekordliels skaits studentu atbalsta dažādus izteiksmes (izsacīšanās) ierobežojumus.

Pēdējos gados ASV koledžu pilsētiņās ir pastiprinājusies cenzūra un tai sekojošas darbības. Daudzi joprojām strīdas, kur un kā rodas atbalsts šāda veida politikai vai attieksmei – vai tās iniciatori ir mācībspēki, paši studenti vai koledžu administrācijas darbinieki – nav noskaidrots. Septembra beigās veikta aptauja liecina, ka studentu viedokļus par cenzūru studentu pilsētiņās nevajadzētu ignorēt, lai gan jauno cilvēku uzskati ir sarežģītāki, nekā tas varētu šķist pirmajā brīdī.

Jēlas universitātes Beklija institūts (Buckley Institute) publicēja rezultātus, kas iegūti, aptaujājot 802 studentus Amerikas koledžās, jautājot viņu viedokli par vārda brīvību, cenzūru un citiem politiskiem jautājumiem. Aptauja liecina, ka lielākā daļa (63%) studentu atbalsta nostāju dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas (diversity, equity and inclusion, DEI) ziņā kā nosacījumu, lai strādātu augstskolā. Tas ir par 4% punktiem mazāk nekā vērtējot līdzīgas aptaujas rezultātus 2022. gadā. Nav pārsteidzoši, ka liberāli un mēreni noskaņoti studenti biežāk atbalstīja obligātus atbalsta paudumus DEI sakarā salīdzinājumā ar konservatīvajiem studentiem.

Satraucošāk šķiet, ka neliels vairākums (51%) aptaujāto studentu atbalstīja runas kodeksu, lai regulētu studentu un mācībspēku runas. Tas ir par 10% vairāk nekā 2022. gadā un pirmo reizi aptaujas vēsturē (kopš 2015. gada) to atbalstījis vairākums atbalstījis. Turklāt, šis ir arī pirmais gads, kad studenti vairāk atbalsta kliedzienus nekā iebilst pret tiem.

Ņemot vērā šos rezultātus, var šķist pārsteidzoši, ka vairākas lielākās universitātes šogad īsteno runas brīvības iniciatīvas. Viens no skaidrojumiem varētu būt, ka tās vēlas pārliecināt studentus pielāgoties akadēmiskajai videi, atsakoties no cenzējošiem uzskatiem. Cits iemesls varētu būt fakts, ka studentu uzskati par vārda brīvību ir sarežģītāki.

Aptaujā noskaidrojās, ka 69% studentu uzskata, ka viņu universitātē svarīgāk ir veicināt vārda brīvību un intelektuālo daudzveidību, nevis novērst aizskarošu vai neiejūtīgu dialogu. Ir svarīgi apsvērt šo rezultātu kontekstā ar iepriekšējiem. Piemēram, vismaz 20% studentu gan atbalsta runas kodeksu, gan uzskata, ka vārda brīvība ir svarīgāka nekā aizskaroša dialoga novēršana. Kā var būt iespējami abi?

Visticamākais izskaidrojums – studenti vienkārši nesaprot kompromisus, kas raksturīgi gan vārda brīvības, gan DEI politikai. Tā ir izplatīta problēma sabiedriskās domas aptaujās, ko, iespējams, vislabāk ilustrē aptaujas par federālajiem izdevumiem, kurās lielākā daļa iedzīvotāju piekrīt, ka izdevumi būtu jāsamazina, bet neatbalsta samazinājumu nevienā no galvenajām programmām.

Kompromiss starp vārda brīvību un DEI politiku ir ļoti reāls, studentiem tas būtu jāapzinās. DEI iniciatīvas liek gan studentiem, gan mācībspēkiem paust progresīvus uzskatus, ja viņi vēlas saglabāt universitātes labvēlību. Tas ir tiešā pretrunā ar akadēmiskās brīvības un intelektuālās daudzveidības principiem, kurus, kā studenti apgalvo, paši atbalsta.

Beklija institūta veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka ar studentu viedokli par vārda brīvību ir jārēķinās, ja vēlamies atjaunot akadēmisko brīvību un intelektuālo daudzveidību koledžu pilsētiņās. Lai gan runas brīvības iniciatīvas ir labs sākums, stingrām institucionālām saistībām skaidri jānosaka, ka runas brīvība ir svarīgāka par citām vērtībām, piemēram, DEI. Pasniedzējiem jācenšas panākt, lai studenti labāk apzinātos kompromisus starp vārda brīvību un aizskarošas runas regulējumu.

https://unherd.com/thepost/majority-of-us-students-now-support-speech-codes/