1. Liellopu audzēšanai,
2. Koksnes,
3. Palmu eļļas,
4. Sojas,
5. Kakao un
6. Kafijas ražošanai.
Reaģējot uz šādu situāciju, Eiropas Savienība 2021. gadā publicēja regulas projektu, kuras mērķis ir līdz minimumam samazināt "atmežošanas riska" produktu patēriņu Eiropā.
Lai gan juridiskā NVO ClientEarth nosauca šo priekšlikumu par "lēcienu uz priekšu globālajā vides pārvaldībā", ražotāju valstu valdības apgalvo, ka tas pārliek slogu par to, lai nodrošinātu, ka preces ir brīvas no atmežošanas, no turīgajiem patērētājiem uz nabadzīgākajiem lauksaimniekiem.
Indonēzija un Malaizija to ir nosaukušas par daļu no nomelnošanas kampaņas pret palmu eļļu. Abas valstis ražo 85 % no pasaules kopējā šīs izejvielas apjoma. Kopīgā paziņojumā, kas tika publicēts dažus mēnešus pirms priekšlikuma iesniegšanas, valstu līderi pauda nodomu "turpināt cīņu pret palmu eļļas diskrimināciju".
Abas valstis ir ierosinājušas tirdzniecības strīdus Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), apgalvojot, ka ES cenšas aizsargāt savus augu eļļas ražotājus no starptautiskās konkurences. Tās arī atsaucās uz ES 2018. gada lēmumu līdz 2030. gadam pakāpeniski pārtraukt palmu eļļas izmantošanu transporta degvielā Eiropā.
Tā kā Dienvidaustrumāzijā pieaug biodegvielai paredzētās palmu eļļas izmantošana, tropu ekosistēmas samazinās…
Tiek ziņots, ka viņi cenšas nolīgt interešu aizstāvības uzņēmumu, kas vadītu kampaņu, lai mainītu priekšstatu par palmu eļļu Eiropā.
"Piegādes ķēdes attīrīšana ES ne vienmēr palīdzēs samazināt atmežošanu pasaulē," sacīja Indonēzijas NVO Kaoem Telapak, kas nodarbojas ar atmežošanas izpēti, prezidents Mardi Minangsari. Jaunākie pētījumi liecina, ka mežu izciršanas riska preču importa aizliegumam var būt daudz mazāka ietekme uz mežu izzušanas apturēšanu, nekā gaidīts.
Tomēr pieprasījuma samazināšana ir svarīga, teica Minangsari, un tas jādara tā, lai uzlabotu politiku ražotājvalstīs. Viņa uzskata, ka ES priekšlikumā nav ņemta vērā atšķirība starp ražotājvalstīm un nozarēm, kurās ir vājāki tiesību akti, un tām, kurās ir stingrāki noteikumi, piemēram, Indonēzijas kokmateriāli un ES FLEGT (Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība) licence. Minangsari sacīja, ka šo atšķirību atzīšana stimulētu valstis ievērot regulu. Pretējā gadījumā eksports tiks novirzīts uz valstīm, kurās ir mazāk stingrs regulējums, viņa piebilda.
Alternatīvi tirgi
"Indonēzijai neizsīks pieprasījums pēc palmu eļļas, un tā cenšas paplašināt savas neapstrādātās palmu eļļas tirgu, tostarp Ķīnā," sacīja valsts enerģētikas un minerālresursu koordinējošā ministra vietniece Montty Girianna. Giriannas optimisms balstās uz Ķīnas Tirdzniecības ministrijas paziņojumu, ka tā vēl 2019. gadā atcels tarifus palmu eļļas importam.
Patiesībā aprīlī Indonēzija šokēja starptautisko tirgu, paziņojot, ka līdz turpmākam paziņojumam aizliegs visu palmu eļļas eksportu. Šis solis ir valdības mēģinājums risināt pastāvīgo pārtikas eļļas trūkumu iekšzemes tirgū un pieaugošās cenas.
Garas rindas, kurās cilvēki gaida pārtikas eļļas iepakojumus
Saskaņā ar "Trade Atlas" datiem no 2019. līdz 2021. gadam Indonēzija uz Ķīnu eksportēja 1,4 miljonus tonnu palmu eļļas, kas ir divreiz vairāk nekā 2016.-2018. gadā. Ķīna ir otra lielākā palmu eļļas importētāja pasaulē.
"Indonēzijas reakcija uz ES priekšlikumu ir satraucoša. Mēs esam redzējuši, ka palmu eļļas uzņēmumi bez NDPE saistībām var pārdot savu produkciju Ķīnai," sacīja Minangsari.
NDPE ir saīsinājums no No Deforestation, No Peat, No Exploitation (bez mežu izciršanas, bez kūdras un bez ekspluatācijas), un tā ir virkne saistību, ko palmu eļļas ražotāji uzņēmās, lai attīrītu ražošanu.
Saskaņā ar ilgtspējas analītiķu Chain Reaction Research ziņojumu no 2021. gada janvāra tikai septiņiem no desmit lielākajiem Indonēzijas palmu eļļas piegādātājiem Ķīnai ir NDPE politika. Ziņojumā konstatēts, ka pārstrādātāji, kuriem nav NDPE politikas vai kuri atpaliek šādas politikas īstenošanā, nodrošina vismaz 12 % no Indonēzijas palmu eļļas piegādēm Ķīnai.
Ķīnas importētāji izjūt arvien lielāku spiedienu no patērētāju, zīmolu un investoru puses, lai iegūtu šo riskanto izejvielu ilgtspējīgāk, un cenšas to darīt.
2018. gadā tika izveidota Ķīnas Ilgtspējīgas palmu eļļas alianse (CSPOA), kurā piedalās tādi lieli uzņēmumi kā Mars Wrigley, L'Oréal, China National Cereals, Oils and Foodstuffs Corporation, Yihai Kerry un SGS China. Uzņēmumi kopīgi apņēmās veicināt ilgtspējīgas palmu eļļas ieviešanu Ķīnas tirgū. Sākotnējais mērķis bija panākt, lai līdz 2020. gadam 10% importētās palmu eļļas tiktu sertificēta kā ilgtspējīgi iegūta, tomēr tas netika sasniegts.