Jaunā ziņojumā konstatēts, ka G20 valstis un starptautisko attīstību it kā veicinošās bankas no 2019. līdz 2021. gadam starptautiskiem fosilā kurināmā projektiem ir iztērējušas gandrīz divreiz vairāk līdzekļu nekā atjaunojamās enerģijas projektiem.

Pētījumā, ko veica organizācijas Oil Change International un ASV organizācija Friends of the Earth, ir gūts gana satraucošs ieskats par naudas iepludināšanu ļoti piesārņojošos starptautiskos projektos.

No 2019. līdz 2021. gadam globālās attīstības bankas (MDB) un G20 valstis, tostarp Francija, Vācija un Itālija, starptautiskā publiskajā finansējumā naftai, gāzei un oglēm piešķīra vismaz 55 miljardus ASV dolāru (55,5 miljardus eiro) gadā. Šis astronomiskais skaitlis ir par 35% mazāks nekā laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam, tomēr tas apdraud būtiskas apņemšanās klimata jomā.

“Šis atbalsts ir tiešā pretrunā ar G20 valstu apņemšanos saskaņā ar Parīzes nolīgumu saskaņot finanšu plūsmas ar 1,5 grādiem pēc Celsija (°C). Mēs nevaram atļauties jaunu fosilo kurināmo.”

Kā darbojas starptautiskais publiskais finansējums?

Starptautiskais publiskais finansējums ir nauda, ko valdības un starptautiskās organizācijas iegulda ārzemju uzņēmumos. Piemēram, Pasaules Banka piesaista līdzekļus no dalībvalstīm un starptautiskajos kapitāla tirgos aizņemtos līdzekļus. Ar šo naudu finansē dažādus infrastruktūras projektus visā pasaulē. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz mazāk nekā 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, līdz šim gadam ir jāpārtrauc visi jauni fosilā kurināmā projekti.

Pērn Glazgovā notikušajā COP26 konferencē 39 valstis un iestādes parakstīja kopīgu apņemšanos līdz šā gada beigām izbeigt tiešu starptautisko publisko finansējumu fosilajam kurināmajam. Taču nauda joprojām tiek ieguldīta naftas un gāzes nozares uzņēmumos ārzemēs. “Šobrīd G20 valstis un daudzpusējās attīstības bankas pārsvarā izmanto savu starptautisko publisko finansējumu, lai atbalstītu fosilā kurināmā uzņēmumus un pagarinātu fosilā kurināmā ēru,” brīdināts ziņojumā.

Kuras Eiropas valstis finansē starptautisko fosilā kurināmā nozari?

Ziņojumā analizēti Vācijas, Itālijas, Francijas un Apvienotās Karalistes starptautisko publisko finanšu rādītāji, jo šīs četras Eiropas valstis ir G20 dalībvalstis. Tās visas ir parakstījušas Glāzgovas paziņojumu, kurā tās apņēmās izbeigt tiešu starptautisko fosilā kurināmā finansēšanu.

1. Vācija

Vācija laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam fosilā kurināmā projektiem piešķīra 2,8 miljardus ASV dolāru (2,83 miljardus eiro) publiskā finansējuma gadā. Tomēr Vācija ar savu starptautisko publisko finanšu iestāžu starpniecību tīrai enerģijai piešķīra arī 2,2 miljardus ASV dolāru (2,22 miljardus eiro), kas ir trešais lielākais rādītājs starp visām G20 valstīm.

2. Itālija

Itālija laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam fosilā kurināmā projektiem piešķīra 2,8 miljardus ASV dolāru (2,83 miljardus euro) publiskā finansējuma gadā. Tajā pašā laika posmā tīrai enerģijai tā piešķīra tikai 112 miljonus ASV dolāru (113 miljonus eiro).

3. Francija

Francija iztērēja 260 miljonus eiro fosilās degvielas finansējumam. Taču valstij ir pilnīga ogļu izslēgšanas politika. Francija ar savu starptautisko publisko finanšu iestāžu starpniecību arī piešķīra 2,8 miljardus ASV dolāru tīrai enerģijai, kas ir lielākais rādītājs G20 valstīs.

4. Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam starptautiskajam fosilā kurināmā finansējumam gadā tērēja 258 miljonus ASV dolāru (261 miljonu eiro).

Ziņojumā tika nosauktas un kauninātas arī tādas iestādes kā Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kas starptautiskā fosilā kurināmā finansēšanā ieguldīja attiecīgi 670 miljonus ASV dolāru (678 miljonus eiro) un 640 miljonus ASV dolāru (646 miljonus eiro).

Ko vajadzētu darīt valstīm un starptautiskajām attīstības bankām?

Ziņojumā G20 valstis un starptautiskās attīstības bankas tiek aicinātas pilnībā pārorientēt savu starptautisko atbalstu fosilajiem kurināmajiem uz tīru enerģiju. Ja tās to darītu, to pašreizējais vidējais gada finansējums tīrai enerģijai trīskāršotos līdz 85 miljardiem ASV dolāru (86 miljardiem eiro).

ANO Vides aģentūras nesen publicētajā ziņojumā konstatēts, ka pašreizējie klimata jomā pieņemtie solījumi nenodrošina “ticamu ceļu”, lai noturētu sasilšanu zem 1,5 grādiem pēc Celsija.

“Mums bija iespēja veikt pakāpeniskas pārmaiņas, bet šis laiks ir beidzies,” teica ANO Vides programmas izpilddirektore Ingere Andersena. “Tikai visaptveroša ekonomikas un sabiedrības pārveidošana var glābt mūs no klimata katastrofas paātrināšanās.”