Ir sperts solis ceļā uz to, lai Eiropas Savienība ES taksonomijā aizliegtu fosilās gāzes marķēšanu kā “ilgtspējīgu”.
Šā gada janvārī fosilās gāzes elektroenerģijas ražošana tika iekļauta ES taksonomijā kā viena no daudzajām darbībām, ko potenciāli varētu uzskatīt par “zaļām”, ja tās atbilstu noteiktiem tehniskiem kritērijiem. Kā jau bija paredzēts, komunālo pakalpojumu uzņēmumi saskaras ar ievērojamām grūtībām, lai pierādītu atbilstību, ņemot vērā regulā noteiktos stingros tehniskos kritērijus. Patiešām, lielie Eiropas komunālo pakalpojumu uzņēmumi, kas darbojas ar fosilo gāzi, tostarp Endesa, Fortum Oyj un Verbund, 2022. gada pārskatos nav spējuši pierādīt atbilstību taksonomijas kritērijiem.
Šis notikums ir ievērības cienīgs, jo četras nevalstiskās organizācijas ir uzsākušas tiesvedību pret Eiropas Komisiju, lai atturētu to no fosilās gāzes marķēšanas kā “ilgtspējīgas” saskaņā ar ES Taksonomiju.
Lai gan ir saprotams NVO viedoklis un tas rosinātu izstrādāt ilgtspējības sistēmu, kurā ņemti vērā visi viedokļi, realitāte ir tāda, ka fosilās gāzes iekļaušanai būs minimāla ietekme uz kapitāla sadales lēmumiem vai ieguldījumu portfeļiem, kas ir ES Taksonomijas galvenais mērķis.
Kodolenerģija un fosilā gāze 2023.gadā ir iekļautas ES taksonomijas ziņojumos.
2023. gada 1. janvārī sešas jaunas aktivitātes, kas saistītas ar kodolenerģiju un fosilo gāzi, oficiāli kļuva par ES taksonomijas daļu. Uzņēmumi, kas ir tiesīgi veikt šīs darbības, tagad var pieprasīt atbilstību taksonomijā noteiktajiem vides mērķiem, ja šīs darbības:
I) atbilst tehniskajiem kritērijiem,
II) nekaitē citiem vides mērķiem un
III) saglabā minimālās sociālās garantijas.
Jaunā regula ietekmē ne tikai uzņēmumus, bet arī ieguldītājus: Tagad finanšu tirgus dalībnieki (aktīvu pārvaldītāji) var ņemt vērā darbības, kas saistītas ar fosilo gāzi un kodolenerģiju, sniedzot informāciju par ES taksonomijas fondiem.
Rakstā tiks aplūkoti tehniskie kritēriji attiecībā uz fosilās gāzes ražošanu un to, kā to iekļaušana ietekmē ieguldītāju portfeļus. Īpašu uzmanību pievēršam 4.29. darbības jomai “Elektroenerģijas ražošana, izmantojot fosilo gāzveida kurināmo”, jo tā ir gan lielākā (tā veido gandrīz 60% no saistīto biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu), gan arī vispretrunīgākā jaunā deleģētā akta darbība.
Jaunā informācijas atklāšana sabiedrībām saskaņā ar NFRD (Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva, ko Eiropas Savienība pieņēma 2014. gadā).
Sākot ar 2023. gada janvāri, NFRD uzņēmumiem ir jāziņo par to darbību procentuālo daļu, kas ir atbilstīgas un saskaņotas ar ES taksonomiju, tostarp par to, cik lielā mērā tās ir saskaņotas ar jaunajām kodolenerģijas un fosilās gāzes izmantošanas aktivitātēm.
Papildus debatēm par to, vai fosilā gāze vai kodolenerģija būtu jāuzskata par zaļo vai pat par pārejas posmu, uzņēmumiem un tirgus dalībniekiem nākas saskarties ar neskaidrību par to, kā interpretēt tehniskos kritērijus. Šis konkrētais kritērijs, kas saistīts ar ražošanu, izmantojot gāzi, iespējams, ir radījis vislielāko rezonansi:
I) “darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh saražotās enerģijas”.
vai
II) “darbības gada tiešās SEG emisijas nepārsniedz vidēji 550 kg CO2e/kW no iekārtas jaudas 20 gadu laikā”.
Pirmais slieksnis – 270 g CO2e/kWh – ir skaidrs. Jā, tas ir augstāks nekā vispārējais slieksnis 100 g CO2/kWh, kas attiecas uz visām citām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām (šis jautājums detalizēti aplūkots Ilgtspējīgu finanšu platformā), bet vismaz to ir vienkārši izmērāms un salīdzināms. Mēs varam salīdzināt to ar nozares rādītājiem un secināt, ka tikai daži uzņēmumi (ja tādi vispār būs) spēs sasniegt šo slieksni, jo šīs tehnoloģijas oglekļa intensitāte ir 403-513 g CO2e/kWh robežās.
Tādējādi galvenais nenoteiktības avots ir 550 kg CO2e/kW robežvērtība, kas tiek mērīta vidēji nākamajiem 20 gadiem. Šī robežvērtība rada interpretācijas un metodoloģiskas problēmas. Jo īpaši:
–Metrika (ar kuru varētu mērīt efektivitāti vai darbības laiku un izmaksas) ir balstīta uz vairāku gadu vidējo rādītāju, ko pēc definīcijas nevar precīzi izmērīt, kamēr nav pagājis viss periods, liekot ziņotājiem izmantot aplēses, kas balstītas uz paredzamām trajektorijām, kurās jāiekļauj vairāki pieņēmumi, kas saistīti ar turpmāko elektroenerģijas pieprasījumu, tehnoloģiju attīstību un elektroenerģijas struktūru reģionā. Šīs aplēses pēc tam būs jāpārbauda neatkarīgām trešām personām, kas, pamatojoties uz savām atsevišķām aplēsēm, apliecinās, vai tās ir pamatotas.
–Metrika ir balstīta uz jaudu, nevis ražošanu, tāpēc zināmā mērā tā dod labumu lielām, nepietiekami izmantotām elektrostacijām, kuras tagad varētu pielāgot ES taksonomijai, nevis pārtraukt to ekspluatāciju. Piemēram, Itālijas lielās Alessandro Volta spēkstacijas jauda ir 3,6 GW. Tā kā šī spēkstacija tiek nepietiekami izmantota (tā darbojas tikai 30% laika), tā varētu atbilst ES taksonomijas robežvērtībai, jo tās radītais oglekļa dioksīda daudzums ir neliels, salīdzinot ar tās jaudu.
– Līdzīgi arī uz jaudu balstīti pasākumi rada ļoti atšķirīgus konkrēta aktīva rādītājus laika gaitā (izmantošana var ievērojami atšķirties pa gadiem (6)), tādējādi investoriem ir grūti izsekot un saprast progresu attiecībā uz ieguldījumiem zaļajās tehnoloģijās. Piemēram, viena gada laikā spēkstacija var darboties ar 60% jaudu, bet nākamajā gadā – ar 40% jaudu vairāku ārēju iemeslu dēļ (piemēram, citu enerģijas avotu piedāvājums), kā rezultātā CO2 kg/Kw vērtība ir zemāka, un, iespējams, spēkstacija no “neatbilstošas” kļūst “atbilstoša” ES taksonomijai, jo tā no gada uz gadu pārkāpj robežvērtību.
Kā tas viss ietekmē investorus?
Svarīgs kritērijs ar fosilo gāzi saistītām darbībām, kas ir kopīgs arī ar kodolenerģiju saistītām darbībām, ir tas, ka darbība notiek Eiropas Ekonomikas zonā. Rezultātā ieguldītājiem, kuri ir pakļauti riska darījumiem ar elektroapgādes uzņēmumiem ārpus Eiropas, no šīm darbībām būs piemērojama t.s. “nulles taksonomija” (Taxonomy-alignment).
Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto nenoteiktību, attiecībā uz Eiropas komunālo pakalpojumu uzņēmumiem būs grūti noteikt, kādus saskaņošanas rādītājus uzņēmumi galu galā paziņos. Paredzams, ka uzņēmumi ziņos par nelielu vai nekādu atbilstību ES taksonomijai, jo tie (un to neatkarīgie trešās puses verificētāji) ievēros ANO piesardzības principu, kas ietverts Eiropas Savienības tiesību aktos un ir piemērojams vides aizsardzības noteikumiem. Šo principu var rezumēt šādi: “Ja rodas šaubas, kļūdies planētas labā”. Konkrētāk, tas pārliek pierādīšanas pienākumu uz “ražotāju vai izgatavotāju, kuram var pieprasīt apliecināt, ka nav apdraudējuma (videi)”.