Krievijas sāktais karš izraisīja cunami, kas dramatiski ietekmēja pasaules ekonomiku, ģeopolitiku un pārtikas nodrošinājumu. Ārkārtīgi smagās humānās situācijas dēļ kara ietekme uz vidi ir palikusi nepamanīta. Tomēr intensīvo kauju dēļ tā būs dramatiska un radīs ļoti smagas sekas.

Karš jau ietekmē teritorijas ārpus Ukrainas (sprādzieni Krievijas un Moldovas teritorijā). Dokumenta mērķis ir izgaismot konflikta iespējamo ietekmi uz ekosistēmām un to pakalpojumiem. Lai gan karš joprojām turpinās, ir pierādījumi par smagu gaisa piesārņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas radušās jau notikušo intensīvo kauju rezultātā. Arī Zaporižjas AES (lielākās Eiropā) un Černobiļas AES tuvumā noritēja karadarbība, palielinot bailes no radiācijas noplūdes.

Bioloģisko daudzveidību pasaulē krasi ietekmē intensīva mežu izciršana un biotopu iznīcināšana, kas var ietekmēt savvaļas dzīvniekus. Bombardēšana, tranšeju un tuneļu rakšana, visticamāk, negatīvi ietekmēs augsnes degradāciju un ainavas morfoloģiju. Tas ir īpaši svarīgi, jo Ukrainā ir viena no auglīgākajām augsnēm pasaulē (Ukrainas melnzeme), kas ietekmē pārtikas ražošanu. Infrastruktūras iznīcināšana un piesārņojošo vielu pārnese uz ūdens krājumiem, iespējams, ietekmēs ūdens pieejamību un kvalitāti. Iespējams, tiks nodarīts liels kaitējums ekosistēmu pakalpojumiem, jo mežu izciršana samazinās ekosistēmu spēju regulēt gaisa piesārņojumu vai klimatu. Augsnes degradācija kavēs pārtikas ražošanu, un ainavu estētikas, kultūras mantojuma un sociālās kohēzijas iznīcināšana krasi ietekmēs kultūras pakalpojumus.

Visbeidzot, kara ietekme uz cilvēku veselību jau tagad ir milzīga. Tomēr tā var tapt vēl lielāka augsta piesārņojuma līmeņa un sanitāro apstākļu pasliktināšanās dēļ. Karš joprojām turpinās, un pastāv saprotama neskaidrība par tā kopējo (galējo) ietekmi. Tomēr mēs varam sagaidīt visnotaļ dramatisku ietekmi uz vidi kopumā.