Jauns ziņojums atklāj (gandrīz) neiespējamo uzdevumu, kas jāveic ASV Lauksaimniecības un Iekšlietu departamentiem, lai izpildītu prezidenta Donalda Trampa solījumu nodrošināt ASV tikai ar savu koksni.
Prezidents Donalds Tramps ir parakstījis rīkojumu, ar ko paredz “atbrīvot” miljoniem hektāru ASV mežu koksnes ieguvei. Jaunais rīkojums atceļ iepriekšējā prezidenta Džo Baidena rīkojumu, kurš, savukārt, solīja “aizsargāt” no mežizstrādes vecos mežus. D. Trampa rīkojums parakstīts vien dažas nedēļas ASV lauksaimniecības sekretāres Brūkas Rollinsas solījuma palielināt koksnes ieguvi ASV Federālās valdības kontrolētajos mežos.
Donaldam Trampam būs “neticami grūti nākamajos gados kompensēt Kanādas koksnes produktu deficītu” bez ievērojamas ražošanas jaudas, darbaspēka un kapitālieguldījumu palielināšanas. Kāpēc? Saskaņā ar Ziemeļamerikas kokmateriālu ekonomikas eksperta Ostina Lamikas (Fastmarkets) teikto, koksnes ieguve ASV federālajos mežos būs jāpalielina par 450%, lai segtu deficītu, kas izveidojies Kanādas finiera, OSB un skujkoku zāģmateriālu pieejamības ierobežojumu dēļ. Kā zināms, šos kokmateriālus izmanto vienģimeņu un daudzdzīvokļu mājokļu būvniecībā.
“Teorētiski ASV federālajās zemēs ir pietiekami daudz koksnes, lai kompensētu no Kanādas importēto skujkoku zāģmateriālu apjomu,” norādīja eksperts, taču ”federālās koksnes ieguves palielināšana par (vismaz) 450% var būt nopietns izaicinājums, jo valdības spēju palielināt koksnes ražošanu var ierobežot daudzi šķēršļi.”
Kopējā ieguves apjomam būtu jāsasniedz augstākais rādītājs 45 gados
Šī gada aprīlī tika ziņots, ka ASV lauksaimniecības sekretāre Brūka Rollinsa ASV Mežu dienestam piešķīrusi “plašas pilnvaras” iegūt koksni vairāk nekā 112 miljonos akru (apm. 45,3 mlj ha) valsts mežu.
“ASV Mežu dienesta (USFS) un Zemes pārvaldības biroja (BLM) rīcībā ir 1400 miljardi kubikpēdu (1000 kubikpēdas ir 2,36 kbm) neto skujkoku zāģmateriālu, kas ir aptuvens rādītājs,” uzsvēra O. Lamika. “ASV Mežsaimniecības dienesta datu bāze EVALIdator rāda, ka visās federālajā īpašumā esošajās mežsaimniecības zemēs valstī ir pieejami 1973 miljardi kubikpēdu skujkoksnes. Salīdzināšanai – privātajās meža zemēs ASV dienvidos un rietumos attiecīgi ir 270 miljardu kubikpēdu un 211 miljardu kubikpēdu skujkoksnes.”
O.Lamika skaidro, ka minētie apjomi ietver arī platības, kur loģistikas vai ekonomisku iemeslu dēļ koksnes ieguve ir neiespējama: “Šie aprēķini atspoguļo apjomus, neņemot vērā regulatīvos vai loģistikas ierobežojumus,” piebilstot, ka kopš 1980. gada sākuma USFS kokmateriālu ieguves apjomi ir ievērojami samazinājušies, pateicoties stingrākiem vides aizsardzības noteikumiem, kas kopā ar meža ugunsgrēku ietekmi un darbaspēka samazināšanos padara mežizstrādes apjomu palielināšanu ārkārtīgi sarežģītu.
“Vēsturiskie dati no USFS ziņojuma liecina, ka skujkoku kokmateriāli veido vairāk nekā 90% no kopējā zāģmateriālu ieguves apjoma. Izmantojot šos vēsturiskos vidējos rādītājus, mēs secinām, ka USFS skujkoku zāģmateriālu ieguves apjoms vidēji ir 1,4 miljardu kubikpēdu gadā,” uzsvēra Ostins Lamika. Ņemot vērā vidējos USFS skujkoku zāģbaļķu ieguves apjomus, 25% ieguves apjoma palielinājums, kā to paredz D.Trampa izpildrīkojums, palielinātu vidējo gada ieguves apjomu tikai par 0,35 miljardiem kubikpēdu un tiktu sasniegts apjoms 1,735 miljardi kubikpēdu gadā.
“Šis palielinājums ir ievērojami mazāks par ASV federālajiem skujkoku zāģbaļķu ieguves apjomiem, kas nepieciešami, lai kompensētu piegādes no Kanādas. Zinot, cik daudz papildu ieguves ir nepieciešams, lai tās kompensētu, Ostins Lamika norādīja, ka minimālais nepieciešamais skujkoksnes apjoms ir 7 miljardi kubikpēdu. Tikai tad tiktu kompensētas piegādes no Kanādas. “Ja to stingri piemērotu USFS skujkoksnei, kopējais gada ieguves apjoms būtu jāpalielina līdz vairāk nekā 8 miljardiem kubikpēdu; tas nav noticis kopš 20.gadsimta 80. gadiem.”
Šāds uzdevums šķiet ārkārtīgi grūts. O.Lamika norāda, ka 2024. gadā nodarbinātība mežizstrādē ASV samazinājās par 24% salīdzinājumā ar 2015. gadu, skarot 40 000 darba ņēmēju. “Šis samazinājums parāda grūtības, kas saistītas ar nepieciešamo darbinieku piesaistīšanu mežizstrādei un atkarības mazināšanu no Kanādas piegādēm. Turklāt ASV federālā valdība ir īstenojusi darba vietu un budžeta samazinājumus, lai uzlabotu efektivitāti valsts institūcijās. Ziņojumi liecina, ka atlada 10% USFS darbinieku un paredzama vēl lielāka darba vietu skaita samazināšana,” pauda O.Lamika.
Kāpēc kokmateriālu ražošanas jauda ir svarīga mājokļu būvniecībai?
Šī gada martā ziņots, ka zāģētavu darbības ierobežojumi ASV un Kanādā ir samazinājuši Ziemeļamerikas skujkoku zāģmateriālu ražošanas jaudu par 3,1 miljardiem kubikpēdu. Lai kompensētu šo deficītu, ietekmīgā ASV Nacionālā mājokļu celtnieku asociācija (NAHB) norādīja, ka galvenie pasākumi celtniecības izmaksu pārvaldībā ir tarifu samazināšana Kanādas zāģmateriāliem, vietējās ražošanas veicināšana un skujkoku un lapu koku eksporta samazināšana uz Ķīnu.
“Papildus karkasa kokmateriāliem, arī finieris, OSB, skaidu plātnes, šķiedru plātnes, šindeļi un dakstiņi veido ievērojamu daļu no kopējām jaunas mājas materiālu izmaksām,” teikts NAHB jaunākajā ziņojumā par karkasa kokmateriālu cenām. “Home Innovation Research Labs veiktie pētījumi liecina, ka vidējā amerikāņu vienģimenes mājā tiek izmantoti 200 kvadrātmetri skujkoku finiera, 630 kvadrātmetri OSB un aptuveni 15 000 kubikpēdu karkasa zāģmateriālu.”
Ir arī izmaksas par iebūvējamajiem sienu skapjiem, logiem, durvīm un jumta spārēm. “Lai ņemtu vērā ražotāja peļņu, zāģmateriālu cenas šajos produktos tiek palielinātas par procentuālo starpību starp ieņēmumiem un preču izmaksām koksnes produktu ražošanas sektorā,” norāda NAHB. “Rezultātā izmaiņas skujkoku zāģmateriālu cenās tieši ietekmē jauno māju cenas. Kopā ar celtniecībā strādājošo algas pieaugumu un augstākajām procentu likmēm, tas ir viens no iemesliem, kāpēc mājokļu tirgus ASV piedzīvo pārdošanas apjoma kritumu.”