Autors: magazin.spiegel.de

Vai īstie malumednieki slēpjas zem Pasaules Dabas fonda "jumta"?

Skandāls. Pasaules Dabas fonds apgādā ar ekipējumu malumednieku apkarotāju vienības, kas izdzen no dabas parka turienes pirmiedzīvotājus (iezemiešus).

Vai vides organizācija atrodas pareizajos ierakumos?

Bruņoti paramilitāristi, spīdzināšana, lejot elpceļos ūdeni, brutāla padzīšana: pretīgākās karadarbības metodes tiek klaji pielietotas ne tikai krīžu (kara) skartajos reģionos, bet arī dabas aizsardzībā.

Spriežot pēc Amerikas tiešsaistes platformas BuzzFeed publicētā, rodas jautājums: vai šādas metodes vajadzētu piekopt darbiniekiem, kas strādā Pasaules Dabas fondā (PDF) - pasaules ietekmīgākajā dabas aizsardzības organizācijā ar vairāk nekā 750 miljoniem eiro ienākumu gadā? Zaļā impērija ar pandas logotipu tiek kritizēta jau gadiem: reiz tā bija malumednieku vajāšana sadarbībā ar Dienvidāfrikas slepeno dienestu, citreiz apšaubāmi palmu eļļas sertifikāti, tad atkal un atkal pārāk ciešā saikne ar ražojošo rūpniecību. Šķiet, ka jaunākie pārmetumi tomēr iedragājuši pie Ženēvas ezera galvenajā štābā mītošo Fonda vadītāju pārliecību. Viņi pilnvaroja Londonas advokātu biroju noskaidrot izteikto pārmetumu iemeslus un lietas būtību. Kā ziņoja pats PDF, cilvēktiesību jautājumam esot visaugstākā prioritāte.

BuzzFeed ziņojumos redzama cita aina: Pasaules Dabas fonda darbinieki Āfrikā un Āzijā organizējuši akcijas pret malumedniekiem ar brutālu “šoka vienību” palīdzību. “Apkarotāju” bandas ir atbildīgas ne vien par spīdzināšanu, bet arī par PDF atbalstīto nacionālo parku tuvumā mītošo pirmiedzīvotāju (iezemiešu) nāves gadījumiem. Veselu gadu BuzzFeed pētnieki aptaujāja lieciniekus sešās valstīs un izskatīja tūkstošiem lapu biezus dokumentus.

Pārmetumi bija smagi, tie iedragāja mītu par PDF dibināšanas mērķiem, postulātu par neskarto dabu, ko pieredzējuši dabas aizstāvji sargā no vietējiem malumedniekiem. Galu galā koloniālā domāšana noveda pie situācijas: iezemiešu ciltis, kas gadu simtiem mitinājušās Āfrikas mežos, tika padarītas par noziedzniecēm. Turpretī "baltie mednieki", kas rīko lielo savvaļas zvēru medības, godā sevi par dabas aizstāvjiem. Piemēram, ilggadējais PDF goda prezidents Huans Karloss (Spānija) labprāt piedalās ziloņu medībās,.

Visīstākās malumednieku manieres, kā redzams, demonstrēja "apkarotāju grupas", kas darbojas PDF atbalstītajos dabas aizsardzības projektos. Grāmatu autors un kinorežisors Vilfrīds Huismans (Wilfried Huismann), kas intensīvi strādāja pie PDF izpētes, to sauc par “dabas aizsardzības rasistisko modeli”. Pārāk intensīvi un atklāti.

2012. gadā organizācija, apstrīdot atsevišķus izteikumus V. Huismana “PDF melnajā grāmatā”, mēģināja aizliegt grāmatas pārdošanu, izdarot spēcīgu spiedienu uz tiešsaistes grāmatu tirdzniecību. V. Huismans, starp citu, atklāti parādīja dabas aizstāvju sadarbošanos ar ražojošo rūpniecību un aprakstīja, kā PDF piepalīdzēja izkārtot apšaubāmo marķējumu tā sauktās “ilgtspējīgās ražošanas” sojai un palmu eļļai.

Tas bija uzbrukums PDF saimnieciskajam modelim, kura pamatā ir sadarbība ar koncerniem, piemēram, "McDonald’s", "Edeka" vai "Coca-cola": pēdējā finanšu gadā šādas sadarbības ceļā tikai PDF Vācijas nodaļa vien ieņēmusi vairāk nekā desmit miljonus eiro.

Iešana roku rokā ar peļņu ir Pasaules Dabas fonda tradīcija. Drīz pēc organizācijas (PDF) dibināšanas Eiropas finanšu aristokrāti sajuta, ka viņu medību apgabali Āfrikā top apdraudēti. Tāpēc arī ķērās pie nacionālo parku sponsorēšanas, bet pirmais PDF prezidents – Nīderlandes Karalistes princis Bernhards – prezentēja naftas koncernu "Shell" kā pirmo lielo mecenātu. Kopš tā laika Pasaules Dabas fondā diez vai ir nonācis kāds “neērts ziedojums”: iekšējos ziedotāju sarakstos “uzpeldēja” nu jau mirušā ieroču tirgoņa Adnana Kašogi (Adnan Kashoggi) vārds, tāpat tur var atrast arī kādreizējā Zairas diktatora Mobutu Seses Seko vārdu.

Darījumu sfērā Pasaules Dabas fondam līdz šim veicies labi. Tikai iepriekšējos astoņos gados vien ieņēmumi pasaules mērogā pieauguši no 500 līdz 750 miljoniem eiro. Arī dažādu valstu valdības piešķīrušas organizācijai ne mazumu naudas: no Vācijas ministrijām un zemākas pakāpes instancēm, piemēram, no Starptautiskās Kooperācijas korporācijas (Gesellschaft für Internationale Zusammenarbeit) dabas aizstāvji pagājušajā finanšu gadā saņēmuši divpadsmit miljonus eiro. V. Huismans to uzskata par sava veida “grēku atlaižu tirdzniecību”. “Valdības priecājas, ka starptautiska un ietekmīga organizācija noņem viņu pleciem itin kā suverēnus uzdevumus”, piemēram, jūru aizsardzību vai ekomarķējumu izstrādi.

Vācijas nodokļu maksātāju nauda nonāk arī apšaubāmos projektos, piemēram, Kongo dabas rezervātā "Messok Dja". Pasaules Dabas fonda mājaslapā var lasīt, ka Vācijas nodaļa Kongo atbalsta dabas sargātājus ar līdzekļiem no Federālās Ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrijas. “Jau gadiem ilgi”, stāsta Fiore Longo no "Survival International" – organizācijas, kas iestājas par pirmiedzīvotāju tiesībām – "PDF lobē nacionālo parku un tagad tas ir gandrīz saniedzis mērķi”. Apmēram 6000 cilvēku no baka cilts, kuri kā daļēji nomadi jau gadsimtiem pārtiek no guvuma vietējos mežos, parka izveide nozīmētu aizliegumu ieiet mežā. “Jau 2008. gadā tur ar Pasaules Dabas fonda palīdzību tika ierīkota bāze dabas sargiem”, informēja F. Longo. “Tiklīdz šie sargi mežā pieķēra baka cilts ļaudis, tie “viņus mocīja vai sita ar siksnu”. Baka cilts ļaudis vairs nedrīkstēja ievākt manioku, jo to, lūk, ēdot ziloņi. Baka cilts cilvēku būdas tika izpostītas, viena meitene pēc konflikta ar dabas sargiem esot zaudējusi dzīvību."

Pasaules Dabas fonds šajā sakarā norāda uz iniciatīvām un projektiem, kas paredzēti pirmiedzīvotājiem – parasti tie tikuši ieplānoti iepriekšminētā parka nomalēs. “Šajā koloniālajā dabas aizsardzības modelī, kas tiks rādīts tūristiem, vietējiem iezemiešiem iedalīta nabadzīgu statistu loma”, saka Stefens Korijs (Stephen Corry), organizācijas “Survival International” direktors. Un Federālā Ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrija? Vai tā kaut reizi ir sazinājusies ar Pasaules Dabas fondu, lai “noskaidrotu lietas apstākļus”? Kad būs nacionālais parks, arī dabas sargu skaits, ko līdz šim materiāli atbalstīja Vācija, visādā ziņā kļūs krietni lielāks.

(Tulkojums no https://magazin.spiegel.de/SP/2019/11/162787663/index.html)

08.04.2019
  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru