Jārunā skaidra valoda!

Svenolof Karlsson, Second Opinion | 03.03.2023

“Bioenerģijas nozarei savstarpējās sarunās vai strīdos beidzot jāķeras pie skaidras valodas”, saka Svebio izpilddirektors Gustavs Melīns (Gustav Melin).

“Pirmā lieta, ar ko mums jāsaskaras, ir ļoti daudzu cilvēku nostāja pret dedzināšanu kā tādu. Bez degšanas kā procesa Zemes dzīve nevar pastāvēt. Piemēram, Stockholm Exergi ik gadu Stokholmas centrā sadedzina piecus miljonus tonnu biokurināmā, neietekmējot gaisa kvalitāti. Ja moderns dīzeļauto darbojas, izmantojot HVO100, klimatam tas ir labāk nekā elektroauto darbināšana ar norvēģu elektrību,” vērtē Gustavs Melīns.

Kurš enerģijas veids Zviedrijā pārspēj hidroenerģiju un kodolenerģiju?

Lielākā daļa enerģētikas nozarē strādājošo zina, ka tā ir biomasa, kas 2021. gadā nodrošināja 151 TWh enerģijas piegādi Zviedrijā, salīdzinot ar hidroenerģiju – 73,8 TWh un kodolenerģiju – 51 TWh (rēķinot saražoto elektroenerģiju).

No biomasas, ieskaitot nelielu daudzumu kūdras un atkritumu, 2020. gadā tās galvenā daļa tika izmantota siltumenerģijai un kurināmajam, un aptuveni 11 TWh – elektroenerģijai. Kopumā Zviedrijā tai laikā darbojās 242 biokoģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 4000 megavatu. Sliktās rentabilitātes dēļ tika izmantoti vien aptuveni 30% jaudas.

Nozares organizācijas, piemēram, Svebio, kurā ietilpst 300 uzņēmumi, jau sen ir uzsvērušas bioenergoresursu priekšrocības, ņemot vērā gan vides, gan efektivitātes argumentus. Piemēram, kombinētajā elektroenerģijas un siltuma ražošanā parasti tiek izmantoti vairāk nekā 90% bioloģiskas izcelsmes avota enerģijas.

Gustavs Melīns uzsver, ka bioenergoresursiem ir liels, neizmantots potenciāls, galvenokārt, trīs aspektos: “Saražoto siltumu Zviedrijas centralizētajos siltumtīklos būtu jāspēj labāk pārdalīt elektroenerģijas ražošanai. Dānijā šādi tiek izmantoti 80% saražotā siltuma, Zviedrijā – mazāk nekā 50%,” viņš stāsta.

Varētu izstrādāt tehnoloģijas, ar kurām palielināt elektroenerģijas īpatsvaru: “Šodien tikai 25-35% no biokurināmajā ietilpstošās enerģijas izmanto elektrībai, pārējā pārtop siltumā. Ir iespējams dubultot elektroenerģijas ieguvi, piemēram, ar gazificēšanas tehnoloģiju.”

Turklāt, pēc Gustava Melīna teiktā, no meža var iegūt ievērojami vairāk biomasas: “Zviedrijā mēs pēc mežizstrādes ik gadu ap 140 TWh atstājam mežā zaru, galotņu un celmu veidā. Daļai no tā būtu jāļauj palikt, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, pētnieki lēš, ka mēs varam iegūt par aptuveni 60 TWh vairāk, neietekmējot bioloģisko daudzveidību.” Jāuzsver, ka 60 TWh enerģijas ir līdzvērtīgi Foršmarkas tipa AES septiņu kodolreaktoru saražotajai elektroenerģijai.

Tomēr pretestība biokurināmajam – īpaši dažiem tā veidiem – ir liela un no malas var šķist mulsinoša. Vides un klimata apsvērumi bieži tiek sniegti no pozīcijām, kas ir diametrāli pretējas cita citai, un tonis ir skarbs. Īpaši skarba vide ir Briselē, kur resursiem bagātas un ietekmīgas lobistu organizācijas vides vārdā nemitīgi manipulē ar Eiropas Komisiju.

Pašlaik tiek gatavoti būtiski lēmumi par bioenerģiju papildus jau pieņemtajiem, piemēram, Atmežošanas regula, Atjaunojamo energoresursu direktīva un taksonomija. Pirmkārt, tie būtiski ietekmēs Zviedriju un Somiju. Konflikts sākas ar situācijas aprakstu, īpaši jautājumos par mežu.

Pēc Gustava Melīna teiktā, būtisku pārpratumu virkni raisa dedzināšana kā process:

“Pirmais, ar ko mums jātiek galā, ir daudzu cilvēku nostāja pret dedzināšanu. Ir pašsaprotami, ka mēs nedrīkstam iesaistīties vai organizēt, vai veikt dedzināšanu, kas rada videi un veselībai bīstamas emisijas. Taču būtisks un ikdienišķs fakts ir tas, ka dedzināšana ir dabiska un nepieciešama ekoloģiskā cikla sastāvdaļa.” Ja degšana neeksistētu, mūsu planēta būtu nedzīva.

“Bioloģijā sadegšanu bieži sauc par šūnu elpošanu. Cilvēka ķermenī sadegšana notiek visu laiku. Mēs “ēdam biomasu”, kas satur enerģiju. Organismā biomasa tiek sadalīta, mēs ieelpojam skābekli, kas oksidē ogļhidrātus, un izelpojam oglekļa dioksīdu,” atgādina Gustavs Melīns.

“Šis process neveicina oglekļa dioksīda līmeņa paaugstināšanos atmosfērā, jo mēs ēdam augus. Augi uzņem oglekļa dioksīdu no atmosfēras un izmanto Saules enerģiju, lai veidotu ogļhidrātus. Mēs varam ēst augu dažas dienas vai nedēļas vēlāk, vai arī ēst dzīvnieku gaļu, kuri arī ir ēduši augus.” Motorā vai spēkstacijā sadegšana notiek augstākā temperatūrā nekā šūnās, taču process notiek tādā pašā veidā.

“Tas ir jautājums par ogļhidrātiem un ogļūdeņražiem – piemēram, celulozi, etanolu vai augu izcelsmes dīzeļdegvielu –, kas oksidējas lai sadalītos oglekļa dioksīdā un ūdens tvaikos. Ogleklis, ūdeņradis, skābeklis un barības vielas uzkrājas augos un tiek sadedzināti mūžīgā ciklā, ar modernām tehnoloģijām tiek novērstas bīstamas emisijas.”

“Dažreiz augi tiek sadedzināti cilvēka ķermenī, dažreiz automašīnas dzinējā vai koģenerācijas stacijā, bieži vien atmirušās augu daļas tiek atstātas dabā, kur tās satrūd uz lauka vai mežā. Mežā sēnes un baktērijas noārda augu atliekas parasti tādā pašā ķīmiskā procesā, gan zemākā temperatūrā nekā cilvēka ķermenī.”

Gustavs Melīns min, ka attīrīšanas aprīkojums sadedzināšanas iekārtās un dzinējos tagad ir tik kvalitatīvs, ka sadegšanai nav īpašas ietekmes uz vidi.

Stockholm Exergi katru gadu Stokholmas centrā var sadedzināt piecus miljonus tonnu biokurināmā, neietekmējot gaisa kvalitāti. Tas pats attiecas uz mūsdienu benzīna un dīzeļa automašīnām. No piesārņojošām daļiņām, ko rada automašīnas, 95% veido ceļa nodilums un riepas.”

“Ja mēs braukšanā izmantojam atjaunojamu biodegvielu, labvēlīga ietekme uz klimatu ir tūlītēja. Ja moderna dīzeļautomašīna darbojas ar HVO100, klimatam tas ir labāk nekā elektroauto darbināšana ar norvēģu elektrību. Aizliegt iekšdedzes dzinēju ir tikpat muļķīgi, kā aizliegt cilvēkiem elpot.”

“ES politikai vajadzētu aizliegt fosilo kurināmo un akumulatorus, ja to ražošanā izmanto fosilos izejmateriālus,” uzskata Gustavs Melīns.

Viņa secinājums – bioenerģijas nozarei ir jāiestājas par sevi un jākļūst stingrākai “gan argumentācijā pret maldinātiem ES politiķiem, gan vides organizācijām”.

“Zviedrija un Somija var rādīt ceļu citiem, kā iegūt biodegvielu no meža, bioogles – tērauda un cementa rūpniecībai, kā attīstīt elastīgu elektroenerģijas ražošanu un jaunas tehnoloģijas, un izejvielas biorafinēšanas rūpnīcām. Abās Skandināvijas valstīs šajā sektorā ir daudz spēcīgu uzņēmumu.”

Par ko ES politiķi tiek (vai ļaujas būt) maldināti? Daži Gustava Melīna secinājumi:

– Jebkāda dedzināšana ir bīstama.

– Emisijas jāmēra tikai izplūdes caurulē.

– Ir labāk, ja mežs ir neskarts un tam ļauj regulāri degt, nevis tiek izmantots un ataug no jauna.

– Enerģijas kultūru audzēšana apdraudētu pārtikas pieejamību un izraisītu lietus mežu iznīcināšanu.

– Kultūraugu novākšana un mežu izciršana atstāj negatīvu ietekmi uz klimatu, lai gan patiesībā biomasas apjomi pasaulē katru gadu palielinās.

Pēc Gustava Melīna vārdiem, šie priekšstati ir dažādu organizāciju daudzu gadu aģitācijas rezultāts.

Kas tās par organizācijām?

“Pirmkārt, dažas lielas vides organizācijas un citi trauksmes cēlēji, kas “makšķerē” vairāk biedru un patiešām tic, ka viss aizies uz elli, ja vien cilvēks nepārstās ietekmēt dabu. Amerikāņu un britu fondi finansē savas kampaņas ar daudziem miljoniem dolāru.”

“Dažkārt fosilā rūpniecība, iespējams, slikti runā arī par biokurināmo, lai turpinātu pārdot savu produkciju. Pat elektrifikācijā iesaistītie uzņēmumi var uzskatīt, ka biodegviela traucē siltumsūkņu vai elektrisko transportlīdzekļu pārdošanai.”

Bioenerģijas attīstība ir reāls drauds fosilajai rūpniecībai un elektrifikācijai,” saka Gustavs Melīns.
Paldies Larsam Džordžam Hedlundam, Södra Latvia, par informatīvo materiālu

Jārunā skaidra valoda!

Pievienot komentāru