Vācijas Finanšu ministrija miljardus eiro no valsts Klimata un transformācijas fonda (KTF) plāno pārvietot uz pamatbudžetu, lai aizpildītu “caurumus” valsts finansēs, ko radījuši lielāki izdevumi aizsardzībai un lēna ekonomikas izaugsme.
Šis lēmums iezīmē nozīmīgu pagriezienu Vācijas finanšu politikā. Klimata un transformācijas fonds ir galvenais instruments Vācijas pārejai uz zaļo enerģiju un klimatneitralitāti, tomēr 2026. gadā Vācijas valdība saskaras ar nopietnu 34 miljardu eiro lielu budžeta deficītu nākamajam gadam. To veicina divi galvenie faktori – strauji augošie izdevumi aizsardzībai un ilgstoši vājā ekonomikas izaugsme. Lai glābtu valsts pamatbudžetu, finanšu ministrs Larss Klingbeils izšķīries par labu klimata finansējuma samazināšanai, kas jau izsaucis asu nevalstisko organizāciju un industrijas pārstāvju kritiku par ilgtermiņa politikas neparedzamību.
Vācijas budžeta deficīta iemesli
34 miljardu eiro lielo deficītu 2027. gada budžeta projektā izraisījuši trīs galvenie faktori. Pirmais un apjomīgākais ir militāro izdevumu un pārapbruņošanās finansējuma krass pieaugums. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Vācija ir sākusi vērienīgu armijas modernizāciju. Valsts aizsardzības budžets 2027. gadā pieaugs par 33%, sasniedzot ~110 miljardus eiro, salīdzinot ar 82,2 miljardiem 2026. gadā. Ļoti būtiska ietekme ir stagnējošajai ekonomikai, kas joprojām cieš no lēnas izaugsmes un globāliem satricinājumiem, tostarp kara ar Irānu izraisītajiem energoresursu cenu kāpumiem. Tas nozīmē, ka nodokļu ieņēmumi aug teju divreiz lēnāk nekā valsts izdevumi. Vācijas Konstitūcijā iestrādātā “parādu bremze” jeb Schuldenbremse stingri ierobežo jaunus aizņēmumus. Lai gan aizsardzības tēriņiem ir noteikti izņēmumi, pamatbudžeta robus nav atļauts vienkārši segt ar jaunām parādsaistībām, spiežot valdību meklēt brīvos līdzekļus citur.
Vācijas Klimata un transformācijas fonda darbības principi
Klimata un transformācijas fonds (Klima- und Transformationsfonds, KTF) ir Vācijas valdības izveidots speciāls mērķfonds, kas darbojas ārpus valsts pamatbudžeta un kalpo kā galvenais dzinējs pārejai uz zaļo ekonomiku. Fonds negūst līdzekļus no vispārējiem nodokļiem, bet no specifiskiem avotiem. Galvenie ienākumi nāk no CO₂ kvotām, piemēram, transportam un apkurei, un Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) izsolēm. Ir arī pastāvīgas mērķdotācijas no Vācijas 500 miljardu eiro lielā speciālā fonda, kas paredzēts infrastruktūras un klimatneitralitātes atbalstam.
KTF līdzekļi ir likumiski piesaistīti tikai konkrētām ilgtspējas programmām. Ēku energoefektivitātes programma ir atbalsts mājsaimniecībām siltumsūkņu uzstādīšanai un māju siltināšanai, kurā līdz 2030. gadam ir ieplānots apgūt 44 miljardus eiro. Otrā programma ir elektromobilitātei, proti, dotācijas elektroauto iegādei un uzlādes tīklu izbūvei – 14 miljardu eiro līdz 2030. gadam. Trešā programma ir rūpniecības dekarbonizācijai – smagajai industrijai, piemēram, tērauda ražošanai, pārejot uz ūdeņraža tehnoloģijām.
Fonda pamatbūtība ir mērķtiecīga naudas izmantošana – uzņēmumu samaksātā nauda par piesārņojumu zaļo subsīdiju veidā nonāk atpakaļ pie tiem pašiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Novirzot šos līdzekļus pamatbudžetā vispārējo tēriņu, piemēram, aizsardzības, segšanai, šis princips tiek izjaukts un radīta ilgtermiņa nestabilitāte visā zaļās enerģijas sektorā
Miljardi eiro no klimata fonda uz pamatbudžetu
Samazinot atbalsta programmas, piemēram, siltumsūkņu uzstādīšanai, KTF izdevumi 2027. gada budžetā tiks samazināti par 3,4 miljardiem eiro, ziņo laikraksts Handelsblatt. Veicot vairākas secīgas izdevumu samazināšanas kārtas, valdība līdz 2030. gadam plāno ietaupīt līdz 13 miljardiem eiro, kurus novirzīs pamatbudžetam. Projektus, par kuriem vienošanās jau ir panākta, šie samazinājumi neietekmēs.
Neskatoties uz atsevišķu programmu samazināšanu, fonda kopējie izdevumi 2027. gadā pieaugs līdz 40,3 miljardiem eiro – par trim miljardiem vairāk nekā 2026. gadā. KTF ir Vācijas galvenais finanšu instruments plaša mēroga enerģētikas pārejas un klimatneitralitātes projektu finansēšanai, tostarp apkurei, elektroauto un rūpniecības dekarbonizācijai.
Enerģētikas nozares asociācija BDEW brīdināja, ka daži no plānotajiem samazinājumiem kavēs transformācijas progresu, savukārt klimata izdevumiem paredzēto līdzekļu pārvirzīšana rada ilgtermiņa nedrošību par finansējuma sistēmu. “Plānotā ieņēmumu pārvietošana no Eiropas emisiju tirdzniecības ir apšaubāma,” uzsver BDEW vadītāja Kerstina Andrea. “Tajā pašā laikā KTF vajadzētu nonākt naudai no īpašā fonda infrastruktūrai un klimatneitralitātei. Šīs pārbīdes dēļ emisiju tirdzniecības ieņēmumu un īpašā fonda mērķtiecīga izmantošana vairs nav izsekojama,” skaidroja K. Andrea.
Nevalstiskās organizācijas un nozares pārstāvji jau nedēļas sākumā kritizēja finanšu ministra L. Klingbeila plānus izmantot šos līdzekļus Vācijas saspringtā budžeta lāpīšanai, jo plānotie KTF samazinājumi 2027. gadā tika lēsti vien 2,7 miljardu eiro apmērā. Finanšu ministrija uzskata, ka samazinājumi ir nepieciešami, lai novērstu 34 miljardu eiro deficītu jau nākamajā gadā, ko izraisījuši arī Vācijas pieaugušie izdevumi aizsardzībai un ilgstoši vājā ekonomikas izaugsme. Vācijas lēmums novirzīt miljardiem eiro no KTF uz pamatbudžetu rada pamatīgus riskus un šķēršļus valsts mērķim līdz 2045. gadam sasniegt pilnīgu klimatneitralitāti. Lai gan valdība apgalvo, ka fonds joprojām ir solīds, ekonomisti un vides aktīvistu organizācijas, piemēram, GermanZero, kārtējo reizi brīdina par “nopietnām sekām”.
Tiek bremzēta mājsaimniecību un transporta pāreja
Lai Vācija līdz 2045. gadam sasniegtu neto nulles emisijas, pēc Eiropas Parlamenta aplēsēm kopumā ir nepieciešami aptuveni 5 triljoni eiro, no kuriem vismaz 500 miljardiem jābūt valsts publiskajam finansējumam. Atņemot KTF fondam 13 miljardus līdz 2030. gadam, publisko investīciju robs kļūst vēl lielāks, palielinot slogu nākamajām desmitgadēm. Tā kā valdība izvēlējās neaiztikt rūpniecības subsidēšanu, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju krīzē, galvenie samazinājumi skar tieši iedzīvotājus
Lai gan līdz 2030. gadam atbalstam atvēlēti 44 miljardi eiro, subsīdiju apjoms no 2028. gada saruks par teju diviem miljardiem. Maksimālais līdzfinansējums iedzīvotājiem pakāpeniski samazināsies, kas daudziem var likt atlikt pāreju uz zaļāku apkuri. Atbalsts elektroauto iegādei un videi draudzīgam transportam tiek samazināts par 10% (par aptuveni 400 miljoniem eiro) jau 2027. gadā. Tas bremzēs transporta sektora dekarbonizāciju, kas jau šobrīd atpaliek no grafika.
Zūd ilgtermiņa stabilitāte
Lielākie zaļie projekti prasa gadiem ilgu plānošanu. BDEW vadītāja Kerstina Andrea uzsver, ka, sākot brīvi pārvietot emisiju kvotu naudu uz parasto budžetu, valsts rada ilgtermiņa neparedzamību. Privātie investori un uzņēmumi vairs nevar droši paļauties uz valsts solīto atbalstu, kas liek tiem iesaldēt zaļos projektus.
Kritiķi norāda uz bīstamu tendenci – KTF mērķis bija finansēt pāreju un transformāciju uz jaunām tehnoloģijām. Taču tagad arvien lielāka daļa fonda naudas – virs 13 miljardiem eiro gadā – tiek tērēta, lai uzņēmumiem un iedzīvotājiem vienkārši subsidētu un kompensētu augstās elektroenerģijas cenas. Tā ir “problēmu lāpīšana”, nevis investīcija nākotnē.
Likumiski Vācijas mērķis – 2045. gads – paliek spēkā. Tomēr finanšu upurēšana aizsardzības un budžeta krīzes dēļ nozīmē, ka Vācija zaudē tempu, kas rada risku, ka nepieciešamie izpildes rādītāji tiks pārcelti, padarot gala mērķa sasniegšanu ekstremāli dārgu un sarežģītu. Skaidrs, ka, izvēloties ieguldīt līdzekļus aizsardzībā, valsts un iedzīvotāju drošības stiprināšanā, prioritātes ir jāmaina. Patīk tas dažādu līmeņu un izcelsmes ekoaktīvistiem, vai nepatīk. Kas ir svarīgāks? Šo pieeju būtu jāsaprot arī pie mums – Latvijā...