Mēbeļu ražošanas gigants IKEA ir pastiprinājis koksnes piegādes ķēdes pārbaudes Rumānijā, reaģējot uz vides aizstāvju apsūdzībām par t.s. veco mežu izciršanu. Uzņēmums izvēlējies stingrākus auditus un modernas testēšanas metodes, nevis pilnīgu aiziešanu no augstā riska tirgus. Globālo izejmateriālu sektora vadītājs Ulfs Johansons skaidro, ka stingrākas pārbaudes, FSC sertifikācija un izotopu testi ir labāks risinājums nekā pilnīga aiziešana no Rumānijas.
“Inter IKEA Group ir pastiprinājusi pārbaudes savā Rumānijas koksnes piegādes ķēdē, nepametot vienu no saviem augstākā riska tirgiem. Uzņēmums ir padarījis stingrākus ikgadējos auditus, vērtējot, kur un kā piegādātāji iegūst kokmateriālus valstī, kura jau ilgākā laika posmā ir saskārusies ar nelegāli mežizstrādi”, jaunākajā podkāsta Screw It epizodē norāda Ulfs Johansons, Inter IKEA Group izejmateriālu vadītājs (šo raidījumu veido “Ingka Group”, pasaulē lielākais IKEA mazumtirgotājs).
U. Johansona vērtējums balstās 25 gadu pieredzē uzņēmuma koksnes piegādes un mežsaimniecības sektorā. Pirms pašreizējā amata, 2000. gadā U. Johansons sāka strādāt par mežsaimniecības vadītāju Dienvidaustrumāzijā. Katra piegādātāja iepirkumu plāns tiek pārskatīts reizi gadā, lai pārbaudītu koksnes izcelsmi. Visai IKEA produktos izmantotajai koksnei ir jābūt FSC) sertificētai un jāatbilst obligātajam IWAY MUST iepirkumu standartam.
Ja piegādātājs nevar pierādīt koksnes atbilstību šīm prasībām, piegādes tiek bloķētas. Savukārt piegādātāji, kas atkārtoti pieļauj pārkāpumus, no piegādes ķēdes tiek izslēgti. Dažas valstis ir pilnībā svītrotas no iepirkumu saraksta, jo riski atzīti par pārāk grūti pārvaldāmiem. Rumānijā uzņēmums sadarbojas ar piegādātājiem, kuri vēlas uzlabot situāciju. Ulfs Johansons ir pārliecināts, ka meži, kurus IKEA tur apsaimnieko un no kuriem iepērk koksni, šodien tiek apsaimniekoti atbildīgi.
Agresīvākie vides aizstāvji ierasti šādam redzējumam nepiekrīt. Greenpeace Central and Eastern Europe pagājušā gada septembrī ziņoja, ka IKEA piegādātāji ir “izcirtuši augstas biodaudzveidības vērtības audzes”, tostarp Ruska Montanē mežu, kas ir viena no Rumānijas pēdējām veco mežu ekosistēmām. “IKEA apzināti ignorē brīdinājumus turēties tālāk no vērtīgiem mežiem,” uzsvēra Roberts Ciglickis, Greenpeace Central and Eastern Europe biodaudzveidības nodaļas vadītājs. Viņa komanda šos secinājumus demonstrēja Bukarestē, projicējot uz veikala sienas, lai šim ziņojumam piesaistītu uzmanību.
Dark figure datos un nelegālā mežizstrāde
Ziņojums turpināja 2024. gadā sākto Greenpeace izmeklēšanu, kas izsekoja transportu no t.s. veco mežu izcirtumiem līdz septiņām koksnes pārstrādes rūpnīcām, kas ražo SNIGLAR zīdaiņu gultiņas un INGOLF krēslus. Vismaz 30 šādi produkti tika atrasti IKEA veikalos 13 valstīs. Vides izmeklēšanas aģentūras Environmental Investigation Agency (EIA) veiktā datu analīze, kas atbalstīja šo izmeklēšanu, izmantoja GPS datus no Rumānijas SUMAL transporta sistēmas. Tas ļāva sasaistīt izcirtumus t.s. veco mežu platībās ar IKEA piegādātājiem un rūpnīcām, kuras tie apgādāja ar koksni.
U. Johansons aicināja Rumānijas mežizstrādes rādītājus vērtēt piesardzīgi, aprakstot dark figure datos, ko rada nelegālā mežizstrāde, kura nekad netiek pilnībā fiksēta. Šāda problēma joprojām parādās dažās valstīs. Pēc oficiālajiem datiem Rumānija nocērt mazāk nekā pusi no ikgadējā meža pieauguma, ik gadu tās mežos koksnes apjoms palielinās, nevis samazinās. Turpretī Zviedrija nocērt gandrīz 90 procentus no ikgadējā pieauguma, stādot vai dabiski atjaunojot izstrādātās platības.
Lai pārbaudītu, kur koks faktiski ir audzis, uzņēmums veic izotopu analīzi. Laboratorijas testē nelielu koksnes paraugu no gatavajām mēbelēm un salīdzina to ar etalonu kolekcijām, kas izveidotas t.s. Kjū dārzos (Kew Gardens) Londonā un ASV. Sadarbībā ar Kjū dārziem IKEA ir izstrādājusi arī DNS testu rotangpalmaām, kam ir gandrīz 500 sugas, kas bieži izskatās identiskas. Tas ļauj uzņēmumam atšķirt apdraudētās sugas ražošanā izmantojamām.
Uzņēmumam ir liela ietekme šādu lēmumu pieņemšanā, jo tas ir pasaulē trešais lielākais kokmateriālu patērētājs, kas nodrošina 1% no globālā zāģmateriālu pieprasījuma. Tikmēr tā franšīzes ņēmējs Ingka Investments ir kļuvis par lielāko privāto mežu īpašnieku Rumānijā, pārvaldot 51 000 hektāru, tā ir daļa no meža īpašuma portfeļa 495 000 hektāru platībā Baltijas valstīs, Rumānijā, ASV, Jaunzēlandē un Somijā.
Rumānijas Meža apsardze divu gadu laikā ir atklājusi 2000 viltotu kokmateriālu transportēšanas deklarāciju. Pašlaik tikai 2,4 procenti Karpatu mežu ir pilnībā aizsargāti no mežizstrādes. Pēc U. Johansona teiktā, IKEA atbilde ir stingrāks audits šajā tirgū, nevis tā pamešana. Šo nostāju uzņēmums pamato ar ikgadējām piegādātāju pārbaudēm un pastiprinātu izotopu testēšanu.
IKEA prasības koksnes izcelsmes jomā citur pasaulē.
Pēdējā laikā IKEA ir būtiski pārskatījusi un pastiprinājusi savus globālos standartus https://www.inter.ikea.com/-/media/interikea/how-we-do-business/how-we-work-with-our-suppliers/iway/forest-material-section/supporting-materials/qaiway-fm-requirementsexternal250407.pdf, lai pielāgotos jaunajām tirgus prasībām, tostarp stingrajai Eiropas Savienības Atmežošanas regulai (EUDR).
Galvenie virzieni un prasības pasaulē ietver pilnīgu izsekojamību līdz pirmajam pārstrādes punktam vai meža īpašniekam. Saskaņā ar jaunākajām IWAY 6.1 vadlīnijām, FSC sertificētiem materiāliem jābūt izsekojamiem līdz pirmajam industriālajam pārstrādes punktam. Savukārt visi nesertificētie materiāli obligāti jāizseko un jāreģistrē IT sistēmās līdz pat konkrētam meža īpašniekam pirms ražošanas uzsākšanas.
Lai novērstu dokumentu viltošanu, kas fiksēta ne tikai Rumānijā, bet skar arī citus reģionus, IKEA visā pasaulē ievieš anatomisko, izotopu un DNS analīzi sadarbībā ar organizāciju World Forest ID. Tas palīdz precīzi noteikt koka sugu un augšanas reģionu, izskaužot nelegāli iegūtas koksnes nonākšanu apritē.
Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem, piemēram, ASV Lacey Act, IKEA ir paplašinājusi savu standartu darbību Ķīnas iepirkumu reģionā. Prasības tagad attiecas arī uz koksnes plātņu, piemēram, skaidu un MDF plātņu, ražošanu, kur piegādes ķēdes vēsturiski ir bijušas vissarežģītākās un pastāv risks par koksnes nelegālu ievešanu no kaimiņvalstīm.
Tiek īstenota pāreja uz Forest Positive Agenda 2030. IKEA ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam panākt, lai primārie izejmateriāli būtu pilnībā nesaistīti ar atmežošanu, mežu degradāciju vai dabisko ekosistēmu pārveidošanu. Uzņēmums investē simtiem miljonu eiro biodaudzveidības pētījumos. Piemēram, sadarbībā ar Eiropas Meža institūtu IKEA ir nodalījusi 16 000 hektārus savu mežu – vispirms pie mums Latvijā – lai testētu un ieviestu klimatam un bioloģiskajai daudzveidībai piemērotākās mežsaimniecības metodes.
