Amazones baseina valstis nosoda Eiropas atmežošanas regulu

Matteo Civillini, climatechangenews.com | 31.08.2023

Belemas deklarācija* atspoguļo pieaugošo neapmierinātību ar Eiropas Savienības jauno regulu, kas aizliedz uzņēmumiem importēt ar atmežošanu saistītas preces.

Kopīgā deklarācijā Amazones baseina valstis ir uzbrukušas vides noteikumu “paplašināšanai” tirdzniecībā, atspoguļojot pieaugošo neapmierinātību ar jaunajām ES prasībām atmežošanas sakarā. Eiropas valstu valdību jūnijā pieņemtais likums paredz, ka uzņēmumiem ir jāpierāda, ka virkne produktu, tostarp lopkopības, sojas un palmu eļļa, nav audzēti atmežotā zemē.

Eiropas Savienība norāda, ka šie noteikumi ir viens no galvenajiem elementiem cīņā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Turpretī daži pasaules lielākie preču ražotāji ir pauduši arvien lielāku neapmierinātību, saucot šos pasākumus par “protekcionistiskiem” un “diskriminējošiem”.

Jaunākā pretestības izpausme ir Belemas deklarācija, ko šā gada 8. augustā pēc Brazīlijā notikušā Amazones samita parakstīja astoņas Dienvidamerikas valstis. Noslēguma dokumentā ir ietverts noraidījums tirdzniecības noteikumiem, kurus paredz Eiropas Savienības pieņemtie tiesību akti.

Brazīlijas pilsētā Belemā notikušajā Amazones samitā piedalījās Bolīvijas, Brazīlijas, Kolumbijas un Peru prezidenti, savukārt, Ekvadoru, Gajānu, Venecuēlu un Surinamu pārstāvēja citas valstu augstākās amatpersonas

Ar vides aizsardzības prasībām saistītie “tirdzniecības šķēršļi”

Lai gan Amazones baseina valstīm neizdevās vienoties par kopīgu mērķi novērst atmežošanu, tās izstrādāja vienotu politiku un pasākumus, lai stiprinātu reģionālo sadarbību.

Kopsavilkuma dokumentā Eiropas tiesību akti nav īpaši izcelti, bet tajā ir nosodīti “vienpusēju tirdzniecības pasākumu izplatīšana, kas balstīta uz vides prasībām un normām un veido šķēršļus tirdzniecībai.”

Dokumenta turpinājumā tā parakstītāji norāda, ka šādi pasākumi “galvenokārt ietekmēs mazos lauksaimniekus jaunattīstības valstīs, ilgtspējīgas attīstības centienus, Amazones baseina produktu izmantošanas veicināšanu un centienus izskaust nabadzību un cīņu pret badu”.

Marcio Astrini (Marcio Astrini) no Observatório do Clima nosauca šā punkta iekļaušanu kopīgajā deklarācijā par “apkaunojošu”. Viņš Climate Home News sacīja, ja Brazīlija un Kolumbija nopietni domā par atmežošanas pārtraukšanu, tām būtu vajadzējis uzlikt veto šim paziņojumam.

“Kas gan ir nepareizi, ja tirdzniecības partneris paziņo, ka nevēlas pirkt produktus, kas saistīti ar atmežošanu?”, jautā M. Astrini. “Vides un klimata jautājumi jau ir daļa no uzņēmējdarbības un tirgus standartiem visā pasaulē, šī ir jauna realitāte, un ir labāk tai pielāgoties.”

Brazīlijas pretestība

Deklarācijā paustais nosodījums tirdzniecības pasākumiem seko nedēļu ilgušajai karstajai retorikai, ko paudušas Amazones reģiona valstu augstākās amatpersonas.

Brazīlijas lauksaimniecības ministrs Karloss Favaro (Carlos Favaro) nopēla Eiropas tiesību aktu par atmežošanu, nosaucot to par “apvainojumu” pasaules tirdzniecības noteikumiem. Viņš piebilda, ka Brazīlija veicinās tirdzniecības attiecības ar citiem partneriem, ja Eiropas Savienība turpinās neatzīt Brazīlijas centienus aizsargāt apkārtējo vidi.

Atmežošanas process strauji paātrinājās toreizējā galēji labējā prezidenta Žaira Bolsonaro laikā. Gada sākumā Brazīlijā pie varas nāca jaunā administrācija, ko vada Luizs Inácio Lula da Silva.

Brazīlija ir lielākā lauksaimniecības produktu eksportētāja uz Eiropas Savienību. 2022. gadā uz ES ir nosūtīta soju, kukurūzu un liellopu gaļa gandrīz 12 miljardu dolāru vērtībā. Šīs preces ir vēsturiski izraisījušas mežu izzušanu visā Amazones reģionā, tostarp Brazīlijā. Valdība apgalvo, ka tikai 2% Brazīlijas lauksaimnieku izdara pārkāpumus pret vidi.

Observatório do Clima pārstāvis M. Astrini apgalvo, ka lielākajai daļai ražotāju jaunie noteikumi neradīs problēmas, padarot Eiropas regulas kritiku Brazīlijā “bezjēdzīgu”.

“Šādai sadarbībai ir jāietver finansiāla atbalsta sniegšana, lai veicinātu vides noteikumu izpildi, kā arī stimulu nodrošināšana lauksaimniekiem, jo īpaši mazajiem fermeriem, lai viņi nevēlētos izstrādāt mežus,” M. Astrīni pauda Climate Home News.

Eiropas Savienība uzsver, ka tā pastiprina sadarbību ar ražotājvalstīm, lai nodrošinātu iekļaujošu pāreju uz likumīgām piegādes ķēdēm, kurās nenotiek atmežošana.

Mercosur klupšanas akmens

Šis jautājums, visticamāk, atkal nonāks priekšplānā gaidāmajās sarunās par ilgi gaidīto brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Dienvidamerikas valstu Mercosur bloku.

Jaunievēlētais Paragvajas prezidents Santjago Penja augusta pirmajā nedēļā aģentūrai Reuters sacīja, ka ES pašreizējās vides prasības tirdzniecības sarunās ir “nepieņemamas”. Viņš sacīja, ka Eiropas Savienības priekšlikumi kavēs lielākās sojas eksportētājas Paragvajas ekonomisko attīstību.

Brazīlija arī pieprasa ES labākus tirdzniecības nosacījumus apmaiņā pret vides garantiju sniegšanu Amazones lietus mežu aizsardzībai. Mercosur amatpersonas strādā pie atbildes priekšlikumiem pirms tikšanās ar Eiropas Savienības sarunu vedējiem. Abas puses cer panākt vienošanos līdz šī gada beigām.

Citas lielākās izejvielu ražotājvalstis, piemēram, Indonēzija un Malaizija, jau iepriekš ir kritizējušas šos Eiropā pieņemtos noteikumus.

“Kritisks solis”

Uzņēmumiem līdz 2024. gada decembrim ir jāpielāgojas jaunajiem tiesību aktiem, kas paredz, ka tiem ir jāizseko pārdodamo produktu izcelsme līdz zemes platībai, kurā tie tiek ražoti vai no kura nāk attiecīgo produktu izejvielas.

Piegādes ķēdes pārredzamības grupas Trase pārstāvis Andrē Vaskončelošs (André Vasconcelos) norāda, ka ES tiesību akts ir “izšķirošs solis”, lai nodrošinātu, ka patērētāju tirgi veicina atmežošanas apjomu samazināšanu. Tomēr viņš piebilda, ka, lai jaunie noteikumi būtu “efektīvi un taisnīgi”, Eiropai ir jāsadarbojas ar ražotājvalstīm.

* 2023. gada 8. augustā Amazones valstu prezidenti publicēja Belemas deklarāciju – dokumentu, kas apvieno astoņu Amazones sadarbības līguma (ACTO) parakstītāju valstu kopīgos mērķus, koncentrējoties uz reģiona kopīgo darba kārtību. Deklarācijā, kas tika parakstīta Amazones samita pirmajā dienā, ir izklāstīti Brazīlijas, Bolīvijas, Ekvadoras, Gajānas, Kolumbijas, Surinamas, Peru un Venecuēlas vienošanās punkti, pamatojoties uz pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu, kas tika uzsvērts šī gada maijā Brazīlijā notikušajā seminārā par Amazones ilgtspējīgu attīstību, un federālo valdību aģentūru ieguldījumu.

Pievienot komentāru