Apvienotās Karalistes oficiālo valdības padomdevēju sagatavotajā ziņojumā kritizēta gan lēnā klimata risinājumu attīstība, gan jaunu naftas un gāzes projektu apstiprināšana. Ziņojumā secināts, ka Apvienotā Karaliste ir “zaudējusi” savu pasaules klimata līdera statusu.
Klimata pārmaiņu komitejas (Climate Change Committee, CCC) sagatavotajā ziņojumā tiek runāts par nopietnu risku, ka valsts nesasniegs daudzus mērķus klimata jomā.
Apvienotā Karaliste 2019. gadā noteica juridiski saistošus mērķus līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz nullei. Tas nozīmē, ka pēc šī termiņa tā nedrīkst atmosfērā emitēt jaunas siltumnīcefekta gāzes. Ziņojumā konstatēts, ka “ilgstoša kavēšanās” politikas veidošanā un īstenošanā nozīmē, ka klimata mērķu sasniegšana kļūst “arvien grūtāka”. CCC arī norādīja, ka Apvienotās Karalistes valdībā vērojama nesteidzība jeb “steidzamības trūkums”, ministriem izrādot “satraucošu vilcināšanos” uzņemties vadību klimata jautājumos.
Mērķi nav sasniegti teju visās jomās
Saskaņā ar CCC ziņojumu siltumnīcefekta gāzu emisijas Apvienotajā Karalistē kopš 1990. gada ir samazinājušās par 46%. Papildus iepriekšminētajiem 2050. gada mērķiem 2021. gadā notikušajā COP26 toreizējais premjerministrs Boriss Džonsons solīja līdz 2030. gadam emisijas samazināt par 68%. Lai sasniegtu šo mērķi, valstij būtu četrkārtīgi jāpalielina ikgadējais emisiju samazinājums no avotiem, kas nav elektroenerģijas nozare.
Pagājušā gada decembrī Apvienotajā Karalistē pirmoreiz pēdējo 30 gadu laikā darbu sāka jaunas ogļraktuves. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā zaļā gaisma tiks dota arī jaunam naftas ieguves laukam pie Skotijas krastiem, kur tā darbības laikā varētu iegūt ap 300 miljonus barelu naftas.
CCC zinojumā iekļauti arī citi brīdinājumi, tostarp par to, ka Apvienotā Karaliste nevar paplašināt nevienu lidostu, neaizverot kādu no jau darbojošamies lidostām vai nesamazinot to darbu.
No 2021. līdz 2022. gadam mājokļu skaits, kuros tiek veikti energoefektivitātes uzlabojumi, ir samazinājušies vairāk nekā par 50%. Arī transporta radītās emisijas ir saglabājušās augstas, un nav konkrēta plāna, kā dekarbonizēt noteiktas rūpniecības nozares, piemēram, tērauda ražošanu.
Konstatēts, ka jaunu vēja un saules enerģijas projektu attīstība un elektrotīkla modernizācija rit pārāk lēni, lai sasniegtu neto nulles emisiju mērķi. Ziņojumā norādīts, ka mērķi un galvenās iespējas nav sasniegtas vairākās ar klimatu saistītās jomās.
Kā politiķi un padomdevēji ir reaģējuši uz ziņojumu?
Klimata pārmaiņu komitejas aizejošais priekšsēdētājs lords Dēbens uzsvēra, ka Apvienotā Karaliste ir “zaudējusi vadošo lomu” klimata pārmaiņu jomā. Nosaucot plānus par jaunu naftas un gāzes atradņu ierīkošanu Ziemeļjūrā par “pilnīgi nepieņemamiem”, viņš pauda, ka CCC pārstāvju vidū samazinās ticība, ka valdība sasniegs savus emisiju samazināšanas mērķus.
Reaģējot uz kritiku par jauniem naftas un gāzes projektiem, enerģētikas drošības un Net Zero valsts ministrs Grehems Stjuarts žurnālistiem skaidroja, ka tuvākajā nākotnē Apvienotā Karaliste joprojām būs atkarīga no fosilajiem resursiem. “Nav pogas, kuru es varētu nospiest jau rīt. Vēl gadu desmitiem mēs būsim atkarīgi no naftas un gāzes, pat pārejot uz “neto nulli”, un ir loģiski, ka mums vajadzētu iegūt naftu un gāzi”.
COP26 prezidents Aloks Šarma (Alok Sharma) sociālajā tīklā Twitter rakstīja, ka Apvienotās Karalistes izvirzītie klimata mērķi pirms ANO klimata samita 2021. gadā ir spējuši “pārliecināt citus būt ambiciozākiem”. Viņš gan piebilda, ka bez “divkāršotiem centieniem” Apvienotā Karaliste šos mērķus var nesasniegt un riskē zaudēt tik “grūti izcīnīto starptautisko reputāciju un ietekmi klimata jomā”.
A. Šarma piebilda, ka viens no “ātrajiem panākumiem” būtu plānošanas noteikumu reforma, kas ļautu būvēt jaunus sauszemes vēja parkus, jo tie ir “lētākais pieejamais enerģijas veids”.
Kas jādara? Ko domā Klimata pārmaiņu komiteja?
Lai gan CCC ziņojumā atzīts, ka augošais elektrisko automobiļu pārdošanas apjoms un atjaunojamās enerģijas pieaugums vieš zināmas cerības, darāmā vēl ir daudz.
Saskaņā ar iepriekšminēto ziņojumu Apvienotajai Karalistei valsts iedzīvotāji ir jāmudina uz pārmaiņām, piemēram, uzstādīt siltumsūkņus, siltināt mājas, ēst mazāk gaļas vai mazāk lidot. Tomēr valdība joprojām paļaujas uz nepārbaudītiem tehnoloģiskiem risinājumiem, ne uz vienkāršākiem veidiem, kā veicināt izvēli, kas rada zemas oglekļa emisijas. Ziņojumā ieteikts stādīt vairāk koku un aizsargāt kūdrājus, kā arī paātrināt attīstību citās jomās, piemēram, pārejā uz zaļo enerģiju un zema oglekļa satura apkures ieviešanā.
“Ir vajadzīga reāla pieeja,” teikts ziņojumā. “Tas nevar gaidīt līdz nākamajām vēlēšanām valstī.”
Komentāri