Par bioloģiskās daudzveidības iniciatīvu Šveicē tika balsots 2024. gada 22. septembrī. 63% šveiciešu pateica “nē” šai iniciatīvai, tādējādi uzsverot, ka Šveicē ar mežsaimniecību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu viss ir kārtībā. Ja par šo iniciatīvu iestātos vairākums balsstiesīgo iedzīvotāju, Šveices federālajai valdībai un kantoniem vajadzētu izveidot vēl vairāk aizsargājamo teritoriju, vēl stingrāk tās uzraudzīt un ieguldīt vēl vairāk naudas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā.

WaldSchweiz* prezidents un centrālās padomes loceklis Apencelles kantonā Daniels Feslers skaidro, kāpēc meža īpašnieku asociācija WaldSchweiz jau sākumā ieteica noraidīt šo iniciatīvu.

WaldSchweiz ir daļa no uzņēmēju organizāciju alianses, kas cīnās pret bioloģiskās daudzveidības iniciatīvu. Kāpēc apvienība pret to iebilst?

Iniciatīva mežam ir nevajadzīga, jo bioloģiskā daudzveidība mežā jau ir neapstrīdami augstā līmenī. To publikācijā “Meža politika 2020” ir apstiprinājis arī Federālais vides birojs (FOEN). Tajā ne tikai uzsvērta Šveices mežu ekoloģiskās kvalitātes paaugstināšanās, bet arī to nozīme vietējās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Kopā ar Šveices Federālo mežu, sniega un ainavu izpētes institūtu (WSL) FOEN ir konstatējis, ka mežu bioloģiskā daudzveidība ir saglabājusies un attīstās atbilstoši federālās valdības mežu politikas mērķiem.

Mežs un tā īpašnieki neapšaubāmi jau tagad daudz dara bioloģiskās daudzveidības labā. Vai var darīt vēl vairāk?

Mūsu noraidījums iniciatīvai nav vērsts pret bioloģisko daudzveidību, gluži otrādi – meži bioloģiskajai daudzveidībai ir svarīgi. Aptuveni sešdesmit procenti Šveicē sastopamo augu, dzīvnieku, sēņu un baktēriju ir atkarīgi no meža biotopiem. Taču mežam ir arī citas funkcijas: tas ir vietējās atpūtas zona, tam ir aizsargfunkcija, arī izmantošanas funkcija. Iniciatīvai būtu būtiska ietekme uz meža apsaimniekošanu un izmantošanu.

Kādā veidā?

Katra iniciatīva prasa mainīt pašreizējo situāciju. Šī iniciatīva nav citāda. Diskusijas par Parlamenta noraidīto pretpriekšlikumu liecina, ka tas ietekmētu arī mežu. Būtu nepieciešams vēl vairāk meža rezervātu, kuros mežsaimnieciskā iejaukšanās parasti ir aizliegta. Vēl vairāk samazinātos izmantojamo mežu platības. Tas nav ne meža īpašnieku, ne kokrūpniecības interesēs.

Kas notiktu, ja iniciatīva tiktu pieņemta?

Parlamentam iniciatīva būtu jāīsteno tiesību aktu līmenī. Iniciatīvas tekstā noteikts, ka daba jāsaglabā arī ārpus aizsargājamām teritorijām. Ko tas nozīmētu mežam, ir pilnīgi skaidrs. Meža likumā jau ir noteikta ilgtspējīga meža apsaimniekošana. Tas jau šobrīd atbalsta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un veicināšanu mežā, taču vienlaikus tas stingri ierobežo meža īpašniekus attiecībā uz izmantošanu. Kantonos ir noteiktas vērtīgas meža platības, kuras var atstāt kā aizsargājamās teritorijas. Parasti tas tiek darīts ar meža īpašnieku piekrišanu, kuri par to saņem kompensāciju. Ja iniciatīva tiks pieņemta, pieļaujami, ka pašreizējais meža politikas mērķis – noteikt desmit procentus meža platības kā meža rezervātus – tiks ievērojami palielināts. Tas radītu papildu ierobežojumus meža īpašniekiem, kas šīs iniciatīvas rezultātā nevar cerēt uz uzlabojumiem. Tas nav Šveices mežsaimniecības interesēs. Tāpēc WaldSchweiz Centrālā valde ir nolēmusi pievienoties aliansei (tiem, kas ir pret), dodot signālu, ka noraida šo iniciatīvu.

Šveices meži ir lieli. Tie aizņem aptuveni trešdaļu valsts teritorijas. Vai platība, ko skar šī iniciatīva, būtu nozīmīga?

Jā, ļoti liela platība! Ja divdesmit procenti meža platības būtu jāaizsargā kā meža rezervāti, tie būtu apmēram septiņi procenti Šveices teritorijas. Tas ir daudz. Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst, ka viena piektā daļa meža jau ir meža rezervāts: divdesmit procenti meža platības jau pusgadsimtu netiek apsaimniekoti vispār. Iemesli tam ir dažādi: vai nu tāpēc, ka attiecīgajiem mežiem ir slikti augšanas apstākļi, vai arī tāpēc, ka tos apsaimniekot nav lietderīgi. Turklāt ir meži, kas pieder privātīpašniekiem, kuri paši vairs nespēj saimniekot. Ja mežs vairs netiek kopts, rekreācijas funkcija vairs netiek nodrošināta un iekļūšana mežā var būt apgrūtināta.

Tātad, ja iniciatīva tiks pieņemta, vietējos mežos būs gan mazāk izmantojamās zemes, gan mazāk atpūtas vietu?

Jā, ja tiks atvēlētas lielākas platības meža rezervātiem, kuros mežu vairs nevarēs uzturēt un izmantot, samazināsies arī rekreācijas teritorija. Mežu apsaimniekošana nekaitē bioloģiskajai daudzveidībai, gluži otrādi: ar prasmīgu saimniekošanu bioloģiskā daudzveidība tiek veicināta. Tā vietā, lai visu izstrādātu, jūs atstājat zaru kaudzi vienā vietā, kādu bojātu koksni citā utt. Šis materiāls divos, trīs gadu desmitos sadalās un palīdz veidot vērtīgus biotopus. Šodien to atzīst arī dabas aizsardzības organizācijas.

Jūsu priekšlikums “Nodrošināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un izmantošanu” ir labvēlīgi ietekmējis arī bioloģisko daudzveidību. Laikā no 2020. līdz 2024. gadam bioloģiskās daudzveidības pasākumiem mežā tika piešķirti aptuveni 28 miljoni Šveices franku. Kas notiks no 2025. gada?

Lai šo finansējumu nostiprinātu, esmu iesniedzis papildu priekšlikumu “Meži. Ātra pielāgošanās klimata pārmaiņām”. Kā pirmā padomdevēja struktūra Kantonu** padome to pieņēma ar lielu balsu vairākumu, ar tikai trīs balsīm “pret”. UREK-N, Nacionālās padomes atbildīgā komiteja, sekoja Kantonu padomei un ar 17 balsīm pret 4 lūdza Nacionālo padomi pieņemt šo priekšlikumu. Nacionālā padome par to lems kādā no nākamajām sesijām. Es esmu pārliecināts, ka mežu un bioloģiskās daudzveidības nozīme ir neapstrīdama.

Intervēja Ralfs Molls (Ralph Möll)

* WaldSchweiz – Šveices mežu īpašnieku asociācija – agrāk Waldwirtschaft Schweiz WVS. Tā pārstāv aptuveni 250 000 privāto un valsts mežu īpašnieku intereses. WaldSchweiz ir apņēmusies izveidot sistēmu, kas ļauj mežsaimniecības uzņēmumiem apsaimniekot Šveices mežus ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgi, lai tie vienmēr saglabātu mežu dzīvotspēju un daudzveidību.

Asociācija atbalsta meža īpašniekus optimālā koksnes produktu un citu meža pakalpojumu tirdzniecībā. Tā piedāvā profesionālo apmācību un tālākizglītību, kā arī atbalstu uzņēmējdarbības vadībai. Tā izdod profesionālos žurnālus WALD UND HOLZ un LA FORÊT. Asociācijai ir tirdzniecības platforma WaldShop, kurā pārdod meža darbiem nepieciešamo aprīkojumu. WaldSchweiz biedri ir Šveices kantonu un reģionālās mežsaimniecības asociācijas, kas apvieno kantonus un individuālus meža īpašniekus. Centrālajā birojā Zoliturnā strādā aptuveni 30 darbinieku.

** Valstu jeb kantonu padome, “mazā palāta”, pārstāv Šveices kantonus. Tajā ir 46 deputāti, kurus ievēlē uz četriem gadiem.