Eiropas Savienības ekonomikas virzītājspēks un, faktiski, Eiropas politekonomiskās neatkarības balsts ir Vācija, tāpēc šīs valsts nozīme gan ekonomikas transformācijā, gan klimatneitralitātes jautājumos un drošības politikas īstenošanā, ir izšķiroši svarīga visām ES valstīm. Lai varētu labāk orientēties mūsdienu Vācijas politiskās un ekonomiskās attīstības mērķos un uzdevumos, nepieciešama informācija, kādi ir pamatojumi un veicamo pasākumu virzieni.

Ar Vācijas Federālā klimata aizsardzības likuma pārskatīšanu, kas notika 2021. gadā, valsts ir apņēmusies kļūt klimatneitrāla līdz 2045. gadam. Tas nozīmē, ka visas siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pēc iespējas jāsamazina, izmantojot mērķtiecīgas CO₂ emisiju samazināšanas stratēģijas, piemēram, izmantojot klimatneitrālus enerģijas nesējus. Turklāt nenovēršamās CO₂ emisijas jākompensē ar dabiskiem un tehniskiem CO₂ piesaistītājiem.

Kas ir oglekļa pārvaldība?

Oglekļa pārvaldība ietver visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieeju nenovēršamo CO₂ emisiju pārvaldībai. Lai gan galvenā uzmanība jāpievērš siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršanai, oglekļa pārvaldība ir būtisks komponents, lai 2025. gadā sasniegtu klimatneitralitāti. Pagaidām šis mērķis Eiropas Savienībā nav atcelts.

Oglekļa pārvaldība ir ļoti plašs jēdziens, kas parasti ietver: 

• CO₂ uztveršanu, transportēšanu un uzglabāšanu (CCS) 
• CO₂ uztveršanu, transportēšanu un izmantošanu (CCU) 
• CO₂ aizvākšanu no atmosfēras (CDR) 

Atlikušo emisiju apstrāde

Pat pilnībā atsakoties no fosilās enerģijas resursiem, joprojām būs CO₂ emisijas no dažādiem rūpnieciskiem procesiem, piemēram, tērauda, cementa, kaļķu un stikla ražošanas. Īpaši būtiski tas ir laikā, kad Eiropas Savienības aizsardzības nolūkiem tiek palielināta bruņojuma ražošana, kālab jārēķinās, ka smagās rūpniecības intensifikācijas dēļ klimatneitralitātes mērķi kļūs grūtāk sasniedzami. Saglabāsies arī citu siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, metāna (CH₄) vai slāpekļa oksīda (N₂O), jo īpaši no lauksaimniecības. Šīs atlikušās emisijas ir jākompensē ar CO₂ aizvākšanu apvienojumā ar dabisko un tehnisko uztvērēju izmantošanu. 

Vācijas Enerģētikas aģentūras pētījumā “Klimata neitralitātes uzsākšana” (Aufbruch Klimaneutralität) atlikušo emisiju apjoms 2045. gadā tiek lēsts ~60 miljoniem tonnu CO₂. Tas būs jākompensē ar tehniskajiem uztvērējiem. 

CO₂ aprites ekonomikas nosacījumi

Daudzās Vācijas pamatmateriālu ražošanas nozarēs ogleklis ir būtiska izejviela. Sintētisko degvielu ražošanā vai ķīmiskajā rūpniecībā CO₂ ir kā būtisks avots. 

Oglekļa uztveršana un izmantošana (CCU) var palīdzēt aizstāt tradicionālos oglekļa avotus rūpnieciskajos procesos, samazinot pieprasījumu pēc fosilajiem oglekļa avotiem ekonomikas ciklā. Tāpēc CCU ir CO₂ aprites ekonomikas pamatelements.

Oglekļa pārvaldības nepieciešamība

Nepieciešamība pēc tehniskas CO₂ aizvākšanas ir uzsvērta visos lielākajos pētījumos par Vācijas klimata neitralitātes mērķiem, kā jau norādīts, pētījumā “Aufbruch Klimaneutralität”, arī BDI pētījumā “Klimapfade 2.0 – Ein Wirtschaftsprogramm für Klima und Zukunft” un Agora Energiewende pētījumā “Klimaneutrales Deutschland 2045.”

Tehniskā CO₂ aizvākšana attiecas uz visām metodēm, ar kurām CO₂ uztver no punktveida avotiem vai atmosfēras. Punktveida avoti ir lieli rūpnieciski objekti, piemēram, bruņojuma industrijas un cementa rūpnīcas, vai termiskās atkritumu pārstrādes rūpnīcas. 

Arī Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) sestajā novērtējuma ziņojumā, kas publicēts 2022. gada pavasarī, uzsvēra nepieciešamību tehniski novērst CO₂. Ziņojumā norādīts: lai ierobežotu sasilšanu līdz 1,5 °C (vai krietni zem 2 °C), ir nepieciešama ievērojama un strauja siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, tostarp CO₂ aizvākšana no atmosfēras un no punktveida avotiem. 

IPCC ziņojumā ir modelētas stratēģijas, kas balstās gan uz dabisku, gan tehnisku CO₂ aizvākšanu, lai kompensētu atlikušās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tajā norādīts, ka 21. gadsimta otrajā pusē samazināsies CO₂ absorbcijas līmenis sauszemes sistēmās un okeānos, uzsverot, ka tehniskā CO₂ aizvākšana kļūs aizvien nozīmīgāka kā papildinājums emisiju samazināšanas centieniem, lai panāktu klimatneitralitāti un ierobežotu globālo sasilšanu līdz mērķim 1,5°C (vai ievērojami zem 2°C). Vēlreiz jāuzsver, ka šo stratēģiju modelēšana ir pamatota šobrīd esošajos klimatneitralitātes mērķos, kas, iespējams, Eiropas Savienībā tiks pārskatīti.

Tiesiskā regulējuma izveide

Vācijas valdības oglekļa dioksīda emisiju pārvaldības stratēģija ir vērsta uz to rūpniecisko procesu dekarbonizāciju, kuros ir grūti izvairīties no emisijām, piemēram, tērauda, cementa, kaļķu ražošanas un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs. Oglekļa uztveršana un uzglabāšana (CCS) un oglekļa uztveršana un izmantošana (CCU) tiek uzskatītas par galvenajām siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. 

Svarīgākie pasākumi, kas jāveic 

• Uzglabāšana jūrā: Vācijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ) ir plānota CO₂ uzglabāšanas iekārtu izpēte un izmantošana. Paredzēts noteikt uzglabāšanas ierobežojumus aizsargājamās jūras teritorijās. Uzglabāšana jūrā joprojām ir izslēgta, ar iespēju atsevišķām federālajām zemēm “izvēlēties”
• CO₂ infrastruktūra: Jāizveido privāta CO₂ cauruļvadu infrastruktūra; jānovērš juridiskās neskaidrības Oglekļa dioksīda uzglabāšanas likumā (KSpG). Federālā valdība jau ir iesniegusi apspriešanai KSpG grozījumu projektu. 
• Nepiešķirt finansējumu fosilajam kurināmajam: Ogļu izmantošanas pārtraukšana paliks spēkā, nav plānots finansēt CCS/CCU fosilā kurināmā spēkstacijas. Gāzveida enerģijas avotu vai biomasas izmantošana tiks atļauta, ņemot vērā tehnoloģiski atvērtu pāreju. Finansējums tiks piešķirts arī tām emisijām, no kurām ir grūti vai neiespējami izvairīties. Finansēšanas pamatnostādnēs “Federālais finansējums rūpniecībai un klimata aizsardzībai” paredzēts mērķtiecīgs atbalsts projektiem rūpniecībā un atkritumu apsaimniekošanā. 
• Eiropas sadarbība: Vācija cenšas ciešāk sadarboties Dāniju, Norvēģiju un Nīderlandi, kas jau ir izstrādājušas progresīvus uzglabāšanas projektus 
• Ilgtermiņa dekarbonizācijas stratēģija: Oglekļa pārvaldības stratēģija ir papildināta ar ilgtermiņa stratēģiju negatīvām emisijām, kas balstās tehnoloģijās, piemēram, tieša gaisa uztveršana un uzglabāšana (DACCS) un bioenerģija ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (BECCS). Abas tehnoloģijas ir paredzētas, lai palīdzētu kompensēt nenovēršamās emisijas.

Zinātniskais un politiskais konteksts 

Vācijas valdības oglekļa pārvaldības stratēģija ir balstīta jaunākajos zinātniskajos atklājumos, tostarp Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā, kurā CCS/CCU tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 °C. Šīs tehnoloģijas tiek dinamiski attīstītas starptautiski. Vācija vēlas darboties līdzvērtīgi ar šajā jomā vadošām valstīm, piemēram, Norvēģiju un ASV, gan tehnoloģiju, gan regulējuma ziņā. Jāatzīst, ka ASV politika šajā jomā ir mainījusies un šobrīd sadarbību ar ASV ir visai grūti prognozēt.