Kad 2021. gada jūnijā Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība beidzot apraka kara cirvi ilgi ilgušajā strīdā par valdības subsīdijām Boeing un Airbus, vīna cienītāji ASV, iespējams, atvēra pudeli Bordo, lai to nosvinētu. Tas var izklausīties dīvaini, jo, galu galā, kāds sakars vīnam ir ar aviosabiedrību subsīdijām, patiesībā tam ir dziļa jēga. Vīns bija viens no produktiem, kas nonāca "tit-for-tat" tarifu cīņā, kurā Donalda Trampa administrācija noteica 25% nodevu noteiktām Eiropas pārtikas un dzērienu precēm, tostarp vīniem no Vācijas, Spānijas, Francijas un Apvienotās Karalistes. Šie tarifi tika atcelti pagājušajā gadā, cenšoties uzlabot transatlantiskās attiecības, kas Trampa valdīšanas laikā bija ievērojami atdzisušas.

Kā redzams grafikā, Amerikas un amerikāņu mīlestība pret vīniem no Dienvideiropas, īpaši domājot par Franciju un Itāliju, ir vienpusēja.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta datiem ASV no 2020. gada 1. augusta līdz 2021. gada 31. jūlijam no Francijas un Itālijas importjušas gandrīz sešus miljonus hektolitru vīna – vairāk nekā 3,5 miljardu ASV dolāru vērtībā. Lai gan Itālija bija lielākā eksportētāja uz ASV apjoma ziņā, naudas izteiksmē, pateicoties dārgākai produkcijai, vadībā ir Francija. Tikmēr četri Eiropas lielākie vīna eksportētāji no ASV importēja mazāk nekā 50 000 hektolitru vīna, tā vietā izvēloties, aizgūstot citātu no filmas "Scarface", "iedzīvoties pašu piegādē..."