zemeunvalsts.lv piebilde
No publikācijām un diskusijām Somijas plašsaziņas līdzekļos redzams, ka somi pietiekami nopietni un uzmanīgi, piesaistot gan nozares zinātniekus, gan zinātājus un ekspertus, gan arī situāciju labi pārzinošos politiķus, diskutē par viņu valsts labklājību skarošām Eiropas Savienības regulām un direktīvām.
Ieinteresētību un iedziļināšanos ne tikai no nozares zinātnieku un profesionāļu puses ļoti (un vismaz “pirms nedēļas”, ne “vakar” vai “rīt”) vajadzētu arī Latvijā, lai risinājums nepaliktu it kā populāru, bet aplamu saukļu, un simpātisku TV runājošo seju līmenī. Nav labi runāt par šo, bet īsti vietā būtu atgādināt, ka pēdējo trīs gadu notikumi ārpus Latvijas atklājuši pārlieku daudz pie mums nepaveiktā, kas nu prasa trejdeviņas pūles jautājumu sakārtošanai. Pārfrāzējot kādu 90. gadu politiķi, “ne neatkarību mums deva tāpat vien, ne Latvijas intereses kāds tāpat vien rīt brokastlaikā aizstāvēs”.
Somu eksperti ES mežu politikas jomā norāda, ka plānotā vienotā mežu politika visās 27 dalībvalstīs nedarbosies vienādi.
Somijas Eiroparlamenta deputāte Elsi Katainena diskusijas par ES Dabas atjaunošanas regulu raksturojusi kā sarežģītas.
“Eiropas Parlamenta referents Dabas atjaunošanas regulas jautājumā, Vides komitejas priekšsēdētāja vietnieks Cēzars Luena dod priekšroku stingrākiem atjaunošanas mērķiem, citi vēlas tos mīkstināt. Sarunas ir kļuvušas polarizētas,” Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Somijā rīkotās tikšanās laikā informēja E. Katainena. Uzksatu un domu polarizāciju ilustrē arī fakts, ka Eiropas Parlamenta centriski labējā EPP grupa (Group of the European People's Party) Dabas atjaunošanas regulas darbību vēlas apturēt.
E. Katainena ar regulu nav pilnībā apmierināta, tai pašā laikā viņa neatbalsta tās atcelšanu, uzskatot, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās problēmas jebkurā gadījumā tiks apspriestas nākamajā parlamentārajā periodā, kas sāksies pēc diviem gadiem.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu līdz 2030. gadam būtu jāatjauno 30% dažādu degradēto ekosistēmu platību. Paredzams, ka Eiropas Parlaments par šo priekšlikumu balsos jūlijā, pēc tam to nodos Eiropas Padomei, kas pārstāv dalībvalstu valdības.
Jautājumi, kas saistīti ar ES mežu politiku, Somijai ir īpaši svarīgi, jo tā ir vismežainākā valsts Eiropā. Meži aizņem vairāk nekā 75% Somijas zemes platības.
Nav precīzi definēta kūdrāju atkārtota mitrināšana (re-wetting)
Diskusijas Eiropas Parlamentā apgrūtina pamatinformācijas trūkums par pētījumiem. Elsi Katainena min piemēru par kūdrāju mitrināšanu, kas Eiropas līmenī nav definēta. Tiek ierosināts atjaunot kūdrāju mitrināšanu, taču tie ir dažādu tipu, to hidroloģiskie apstākļi un veģetācija ir ļoti atšķirīgi.
“Kā definēt atkārtotu mitrināšanu? Par ko tiek lemts? Ja, piemēram, mežus pārmitrinās, vai tas radīs metāna emisijas? Ir ārkārtīgi grūti vienoties par kaut ko, kam nav zinātniska pamatojuma, tas ir tas brīdis, kad jūs nonākat līdz ideoloģijai. Definīcijās ir vajadzīga skaidrība,” ir pārliecināta E. Katainena.
Kūdrāju mežu pārmitrināšana nozīmē gruntsūdens līmeņa paaugstināšanu kūdrāju mežos, piemēram, bloķējot drenāžu. Pārmitrināšanas mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada kūdras sadalīšanās.
“Novērst nepilnības vides jautājumus regulējošajās direktīvās”
Maija Rantameki, Somijas Meža nozares federācijas Starptautisko un ES meža lietu vadītāja, norādīja, ka meži ir Somijas vissvarīgākais dabas resurss. Tiem ir liela nozīme Somijas tautsaimniecībā, un, tiklīdz ES Dabas atjaunošanas regulu sāks īstenot, šie procesi var ietekmēt meža nozares sistēmisko darbību. Meža nozares produkti veido 17,5% no Somijas eksporta, nozares nodokļu ieņēmumi ir 2,7 miljardi eiro.
M. Rantameki uzskata, ka ES Dabas atjaunošanas regula novērsīs nepilnības līdzšinējās vides direktīvās, tai pašā laikā viņa kritizēja Eiropas Komisiju par pārāk lielo detalizētību (sīkumainību). Kā piemēru M. Rantameki minēja regulas pielikumu, kurā minēts, ka priekšroka dodama nepārtraukta vainaga klāja mežkopībai un dažādiem mežizstrādes ierobežojumiem.
“Meža atjaunošanas veidus nevar noteikt ES līmenī. Piemēram, nepārtraukta nepārtraukta vainaga klāja mežaudze boreālajā zonā ir kas pilnīgi cits nekā Vidusjūras valstīs,” situāciju skaidro M. Rantameki.
Pētījumi liecina, ka, lai gan nepārtraukta vainaga klāja mežu audzēšana ES ir izplatīta, Somijā tā vislabāk piemērota bagātīgiem kūdrājiem, toties vispār nav piemērota citos gadījumos. Piemēram, platības ar labi koptām, vienmērīga vecuma mežaudzēm ir grūti pārveidot par nepārtraukta vainaga klāja mežkopības platībām.
Regulas mērķi rada ierobežojumus mežsaimniecībai
Pēc M. Rantameki domām, konkrētu mērķu noteikšana katrai ekosistēmai, kā tas ir izdarīts ierosinātajā regulā, vadīs un ierobežos mežu apsaimniekošanu, bet šie procesi būtu atstājami dalībvalstu atbildīgo iestāžu ziņā.
“Regulā ir noteikti meža un lauksaimniecības ekosistēmu rādītāji, par kuriem jāziņo Eiropas Komisijai. Piemēram, mirušās koksnes daudzums, oglekļa uzkrāšanās augsnē, putnu sugu areāli un nevienmērīga mežu vecuma struktūra. Daži no šiem rādītājiem Somijā ir attīstījušies pietiekami labvēlīgi, bet šādu prasību noteikšana pastiprinās mežsaimniecības kontroli,” uzsvēra M. Rantameki, skaidri paužot, ka Eiropas Savienībai nevajadzētu sīkumos noteikt, kā īstenot Dabas atjaunošanas regulu.
“Piemēram, Centrāleiropas un Dienvideiropas iedzīvotāji nez' vai saprot, kas ir kontrolēta dedzināšana (veids, kā radīt piemērotas dzīvotnes sugām, kurām nepieciešama degusi veģetācija un spēcīgs karstums). Dabas atjaunošanas regulas pielikumā kontrolēta dedzināšana nav minēta starp ieteicamajām metodēm, kas faktiski parāda nepieciešamību pēc daudz lielākas vietējās un valsts līmeņa pieredzes,” skaidro M. Rantameki.
“Nepieciešams stingrs vides jautājumu regulējums”
Somijas Dabas resursu institūta (Luke) vecākā pētniece un programmu direktore Meri Kallasvuo uzsvēra, ka vienādas meža politikas piemērošana visās 27 dalībvalstīs nav atbilstoša iecerētajam mērķim.
“Ir jāatstāj pietiekama “nacionālā brīvība” katrai valstij pašai lemt par izmantotajām metodēm, piemēram, Somijas vides un klimatiskie apstākļi ļoti atšķiras no Vidusjūras piekrastes apstākļiem,” acīmredzamo skaidroja M. Kallasvuo.
Pēc viņas domām, ir svarīgi uzlabot atjaunojamo resursu izmantošanas efektivitāti, vienlaikus aizsargājot mežu ekosistēmu pakalpojumus. M. Kallasvuo aicināja ieviest jaunas metodes un noteikumus, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, uzsverot, ka pat ar “virkni stratēģiju” nav bijis pietiekami, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Somijā.
“Dažādi mežu politikas veidi, kuru pamatā ir brīvprātīga piedalīšanās, līdz šim nav nesuši vēlamos rezultātus. Ir nepieciešams stingrs vides regulējums, kas liks mums mainīt līdzšinējo domāšanu,” secina Meri Kallasvuo.