zemeunvalsts.lv komentārs
Zviedrijas Mežu īpašnieku biedrības vadītāja rakstā minētās problēmas ir labi zināmas gan Latvijas meža, gan lauksaimniecības zemju, gan citiem īpašniekiem.
Viens - ļoti matemātiska (Excel stila) pieeja dabai un nevaldāma cieņa pret procentiem, prasībām, direktīvām utt. Vajag, nevajag, jēdzīgi, nejēdzīgi - procentus jāsasniedz! Šeit vietā būtu lietišķa prasība ES vai EK institūcijām, kas izdomāja vai sacerēja minētos procentus, savu izdomu pamatot! Pie tam nevis krāšņām frāzēm, bet praktiski, dabā! Lai Eiropas ierēdņi brauc uz Zviedriju, brauc pie mums un skaidro!
Otrs - kā redzams, arī kaimiņiem zviedriem matemātikā izmanto dažādus paņēmienus. Piemēram, Latvijā ne reizi vien atbildīgo iestāžu esošas vai tikko bijušas amatpersonas tieši norāda uz faktu, ka ES iesniegti neprecīzi (emocionāli) dati, vai dati pielāgoti noteiktām prasībām, ne atspoguļo situāciju. Ik pa brīdim Latvijas sabiedriskajos un privātajos plašsaziņas līdzekļos izskan viena un tā paša ļaužu loka "satraukums par sliktu vides stāvokli", par ko ES institūcijām ir vēstījušas Latvijas iestādes, izmantojot jau minētos "ne vienmēr uzticamos, emocionālos un dažādi sagatavotos datus".
Nav precīzi zināms, kurā brīdī Latvijā (kā redzams arī Zviedrijā) sācis darboties likums par nepatiesas informācijas apriti ES pārvaldes sistēmā un ES valstīs. Pieļaujami, ka būtu laiks par to informēt arī Latvijas iedzīvotājus: kuras valsts iestādes, kādēļ un kam par Latviju sniedz nepatiesu vai "emocionālu" vai citu neprecīzu informāciju.
(Tulkojums no zviedru valodas)
Ievads. "Zviedrijai būtu vieni no labākajiem rādītājiem, ja mēs līdzīgi kā citās ES valstīs pievērstu lielāku uzmanību un vairāk uzraudzītu vides aizsardzību. Skaidrībai jābūt gan par starptautiskajām saistībām, gan kā to atspoguļo mūsu iestādes, raksta Magnuss Kindboms (Magnuss Kindbom*) no Zviedrijas Lauksaimnieku federācijas (LRF) Mežu īpašnieku biedrības “LRF Skogsägarna”."
Vairākas desmitgades vide Zviedrijā ir bijusi prioritāte gan sabiedrībā, gan uzņēmējdarbībā. Viens no daudziem aktuālajiem jautājumiem attiecas uz sauszemes un ūdeņu platību noteikšanu bioloģiskajai daudzveidībai. Neskatoties uz aktīviem centieniem, Zviedrija ieņem vienu no zemākajām pozīcijām ES vides aizsardzības pasākumu ziņā.
LRF ziņojumā norādīts, ka šie dati ir maldinoši, un uzsvērts, ka Zviedrijas ziņojumu pamatkritēriji dabas aizsardzības jomā atšķiras no citām valstīm. Ja datus iesniegtu atbilstoši - līdzīgi kā to dara citas ES valstis - Zviedrija būtu vadošajās pozīcijās Eiropas Savienībā.
No Īstades līdz Upsalai
Liela nozīme ir kritēriju izstrādei un augsnes aizsardzības definīcijai (ko mēs ar to saprotam). Nesen Eiropas Komisija publiskoja bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. Viens no priekšlikumiem tajā: būtu jāaizsargā 30% no visām zemes un ūdens platībām. Zviedrijā tas atbilstu lauksaimniecības un meža, kā arī ūdeņu platībām no Īstades līdz Upsalai. Ja šādas platības tiktu pilnībā ierobežotas to saimnieciskā vai cita veida izmantošanā, tas ietekmētu Zviedrijas pārtikas un koksnes izstrādājumu ražošanas jaudu un lielā mērā arī energoapgādi. Ne mazāk svarīgi, ka tas tieši skartu ap 100 000 cilvēku, Zviedrijas iedzīvotāju, kam pieder zeme vai kas nodarbināti pārtikas ražošanas vai mežsaimniecības nozarē.
Valdības lēmums tiek ignorēts
Atbilstoši Bioloģiskās daudzveidības konvencijai (CBD) un ES dabas aizsardzības direktīvām Zviedrija ir apņēmusies sasniegt noteiktus mērķus.
Dažos gadījumos dabiskie biotopi tiek iedalīti kategorijās, kuras nosaka Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN). LRF veiktajā revīzijā šķiet, ka Zviedrijas valsts iestādes pārsvarā ziņo par apgabaliem stingri aizsargājamo teritoriju kategorijā. Tajā pašā laikā citas valstis lielākoties ziņo par apgabaliem citās noteiktajās kategorijās. Rezultātus salīdzinot starp valstīm, tie ir maldinoši un neprecīzi.
2014. gadā Zviedrijā akceptētās Bioloģiskās daudzveidības konvencijas (CBD) pašreizējais mērķis ir sauszemes un ūdeņu teritoriju aizsardzība 17% apmērā. Zviedrijas parlaments un valdība izvirzīja lielāku mērķi: attiecīgi par 20%. Saistībā ar šo lēmumu valdība skaidroja noteikumus jaunā mērķa sasniegšanai. Būtiski, ka līdzšinējie valsts iestāžu ziņojumi valdības lēmumu ignorē.
Mērķis pārsniegts
Ja aprēķinā iekļautu zemas produktivitātes mežu apgabalus, kuru izmantošana saskaņā ar Zviedrijas Likumu par meža aprūpi (skogsvårdslagen) tiek pilnībā ierobežota, minētie 20% (attiecībā uz valdības noteiktajiem labprātības principiem un apsvērumiem) tiktu pārsniegti.
Zīmīgi, ka valdības noteikumos nav ietverti daudzi vides aizsardzības veidi, kurus “izmanto” citās valstīs. Veicot plašākus aprēķinus, šādi par aizsargājamiem tiktu uzskatīti gandrīz 60% Zviedrijas teritorijas.
Maldinoša statistika
Līdzīgi maldinoši dati parādās Zviedrijas novērtējumā par valsts mežu aizsardzības statusu saskaņā ar ES Vides direktīvām. Zviedrija ir viena no valstīm, kurā saskaņā ar ziņojumu ir sliktākais mežu stāvoklis ES. Nevienā citā valstī nav tik lielas atšķirības starp vēlamo stāvokli (references līmeni) un faktisko dabiskā meža platību.
Saskaņā ar direktīvām references līmenis jāprecizē, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem vai vismaz tādā līmenī, kāds tas bija valstī, kad direktīva stājās spēkā. Balstoties uz iesniegto informāciju, var secināt, ka vairums valstu vides (dabas) vērtību noteikšanai, visticamāk, piemēro laiku, kad direktīva attiecīgajā valstī stājās spēkā.
Zviedrija izvēlējās citu ceļu. Balstoties uz apstrīdamu pieņēmumu, valsts iestādes kā references līmeni attiecībā uz vidi un biotopiem norāda 20% no pirmsindustriālā stāvokļa, proti, laika, kad piektā daļa valsts iedzīvotāju izmantoja (dzīvoja) mazākas mājokļu platības, lietoja mazāk mēbeļu, patērēja mazāk apkures, tualetes papīra un citu higiēnas līdzekļu.
Zviedrijas iestādes ziņo, ka “iztrūkst miljoni hektāru noteiktas meža vides”. Rezultātā Zviedriju attēlo kā vienu no “sliktākajām” valstīm Eiropā attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Saskaņā ar Zviedrijas mežu nacionālo novērtējumu pēdējo trīsdesmit gadu laikā platības, kas ir būtiski svarīgas bioloģiskajai daudzveidībai, ir palielinājušās!
Nepieciešama skaidrība
Pašlaik Zviedrija saskaras ar jauniem CBD un ES lēmumiem: cik daudz teritorijas (zemes un ūdeņu) ir jāaizsargā. Aizsargājamo teritoriju platību apkopošana, starptautisko saistību izpilde un situācijas salīdzināšana ar citām valstīm ir politiskās nostājas un centienu prioritāte.
Valsts līdzekļi augšminēto mērķu sasniegšanai šobrīd iekļauj vairākus miljardus Zviedrijas kronu. Aizsargājamo teritoriju palielināšanai atsevišķi zemes īpašnieki ir brīvprātīgi piešķīruši mežu apmēram 100 miljardu Zviedrijas kronu vērtībā.
Vienmēr var diskutēt: vai Zviedrijai ir taisnība, un/vai citi attiecīgi kļūdās definīcijās, un kas būtu jāiekļauj dažādās starptautiski noteiktās aizsargājamo teritoriju kategorijās. Tomēr informācijai par starptautisko saistību saturu jebkurā gadījumā jābūt pārskatāmai un visiem saprotamai, tāpat kā atbilstošo ziņojumu veidam un saturam.
*Magnuss Kindboms, “LRF Skogsägarna” direktors