Autors: Zemeunvalsts.lv

Somijas meža īpašnieki un dabas aizsardzība

Kā raksta Anti Otsamo (Antti Otsamo), šogad WWF Finland (Somijas Pasaules Dabas fonds) publicētais ziņojums par atbildīgu mežsaimniecību ir labs un lietderīgs, taču netiek pildīts tā virsrakstā paustais solījums.

Ziņojumam, kura autors ir Petri Keto-Tokoi, Mg. sc. silv., vecākais lektors (meža ekoloģija), ir intriģējošs virsraksts: „Ar pētījumiem pamatoti ieteikumi atbildīgas mežsaimniecības attīstībai” (Research-based recommendations for the development of responsible forestry). Taču jau ievads atklāj, ka P. Keto-Tokoi neaplūko atbildīgu mežsaimniecību, bet tikai ekoloģisko atbildību.

Tas, protams, ir svarīgi, jo, nepievēršot pietiekamu uzmanību ekoloģijas pamatprincipiem, koki neaugs un mežsaimniecībai nebūs panākumu.

Šis novērojums ir svarīgs. Somijas mežsaimniecības vēsturē esam pārbaudījuši ekoloģisko iespēju robežas, piemēram, rokot grāvjus neauglīgos mitrājos un apmežojot platības pārāk augsta reljefa apgabalos. Tolaik atbildība kā jēdziens tika uztverta salīdzinoši citādi - tas nozīmēja garantētas darbavietas un ienākumus mazapdzīvotu teritoriju iedzīvotājiem.

Ticība nākotnei bija spēcīga, bet maz domāja par ekoloģiskajiem ierobežojumiem, kas pastāv šobrīd.
Mēs vairs neatkārtojam kļūdas, ko pieļāvām “mežu drudža” laikā pēc Otrā pasaules kara un ko izraisīja nabadzība, reparācijas (kara nodarīto zaudējumu atlīdzināšana) Padomju Savienībai, kā arī lielais pieprasījums Korejas kara sakarā. Rūpīgi rēķina rentabilitāti, mērķis - gūt peļņu no meža, neņemot vērā, ka daudzi mežu īpašnieki neuzskata mežsaimniecību par iztikas līdzekļu avotu; viņu nolūki var būt krasi atšķirīgi.

Vienalga, vai galvenais mērķis ir kokmateriālu ražošanas apjomu palielināšana vai galvenais fokuss ir vērsts uz medībām, ainavas apsaimniekošanu vai atjaunošanu, vai arī mežu nav paredzēts apsaimniekot vispār, – laimīgā kārtā tiesību akti un regulas nav šķērslis nevienam no šiem variantiem.
WWF ziņojumā ļoti skaidri atspoguļots viedoklis par mežsaimniecību no ekoloģijas skatpunkta. Ziņojuma autors Petri Keto-Tokoi ir pieredzējis profesionālis, kas vairākas desmitgades pēta mežsaimniecības ekoloģijas jautājumus un ir paudis vērtīgus spriedumus par vērtīgu mežu un mežos sastopamo sugu aizsardzību.

Autora kompetence un dziļais redzējums skaidri izpaužas ziņojumā. Tajā pašā laikā redzama spēcīga vēlme virzīt mežsaimniecību ekoloģiskākā virzienā un panākt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Ziņojumā ir apkopoti daudzi mežu ekoloģijas pētījumi, galvenokārt, Skandināvijas valstīs. Šādu pētījumu netrūkst, jau kopš deviņdesmitajiem gadiem Skandināvijā, izmantojot daudzas labi finansētas programmas, ir ieguldīti līdzekļi bioloģiskās daudzveidības izpētē.
Fakti ir neapstrīdami. Ja vēlamies būt piesardzīgi un mazināt ekoloģisko risku, Keto-Tokoi rosinātās vadlīnijas ir ļoti noderīgas.

Taču daudzi, kam mežsaimniecība ir iztikas līdzeklis, neizprot, piemēram, kategorisko ierosinājumu ieviest 30 metru aizsargjoslas abpus ūdensceļiem. Ja mežaudzē ir divi mazi strautiņi, to aizsargjoslas aizņems ļoti lielu platību.

Pēc Anti Otsamo domām, Petri Keto-Tokoi ziņojumā WWF Finland ir ļoti skaidri atspoguļojis viedokli par mežsaimniecību no ekoloģijas viedokļa.

Keto-Tokoi ieteiktais minimālais koku daudzums, kas jāsaglabā rekonstruktīvās cirtes laikā, ir 10% no kokaudzes koku skaita vai platības. Daudziem mežu īpašniekiem tas varētu šķist dārgi.
Pamatojoties uz ilgtermiņa pētījumiem, atmirušas koksnes saglabāšana var būt ekonomiskākais veids, kā aizsargāt izmirstošās sugas. Acīmredzot, to varētu īstenot vairums somu mežu īpašnieku – vai tās būtu fiziskas personas, vai ģimenes, uzņēmumi, vai pašvaldības, – jo īpaši tāpēc, ka mežsaimniecība ilgi ir bijusi lielā cieņā un augstā vērtē.
Cita ekoloģiski efektīva metode –  kontrolētā dedzināšana – ir sarežģītāka. Tai ir nepieciešami lieli darbaspēka resursi, attiecīgi tā ir dārga. Turklāt - ļoti atkarīga no laikapstākļiem.
Personīgi (Anti Otsamo) neuzskatu, ka organizētā dedzināšana varētu tikt palielināta līdz Keto-Tokoi ieteiktajam līmenim – 10–20% kokmateriālu apjoma atjaunojamajā platībā. Neņemot vērā ekoloģisko efektivitāti, tas būtu ļoti dārgi.

WWF Finland ziņojums ir vērtīga augsne diskusijām par mežu apsaimniekošanu, neizmirstot, ka tas atspoguļo jautājumu vienīgi no ekoloģiskā skatpunkta. Tajā paustais vērtējums pašreizējām mežsaimniecības metodēm ir pārlieku skarbs.

Ekoloģija ir mežsaimniecības pamats, taču tā nav vienīgā ilgtspējības un atbildības kritērijs. Neviens nenodarbojas ar mežsaimniecību ļaunu nodomu vadīts. Cilvēkiem tas ir iztikas avots, iespēja gūt ienākumus un apmierināt sabiedrības pieprasījumu pēc kokmateriāliem un koka izstrādājumiem.
Ļaudis arī agrākos laikos nav izturējušies pret mežiem īpaši saudzīgi, arī Somijā. Darvas ražošana, koku ciršana un dedzināšana, lai ierīkotu lauksaimniecības zemes, cirsmas upju krastos, plašās kailcirtes pēckara gados krasi mainīja ainavu.
Meži atjaunojās un tagad šīs platības aizņem biezi un daudzveidīgi meži, kuros daudz aizsargājamo dabas vērtību, kā to pierāda Keto-Tokoi ziņojums.

Tāpat meži atjaunosies arī pašlaik izcirstajās platībās, ja vien būsim pacietīgi un tālredzīgi. Vairums WWF Finland ziņojumā minēto ieteikumu jau tiek īstenoti, gan mazākā apmērā, kā ieteikts. Izlasot šo ziņojumu, mežu īpašnieki spēs pielāgoties, lai sasniegtu vēlamo.

Ko varam secināt? Rietumu pasaule tiecas uz individuālismu. Samazinās kopīgo vērtību skaits. Tas attiecas arī uz Somijas mežu īpašniekiem. Ir nopietni jāattiecas pret to, ka mežu īpašniekiem ir dažādi mērķi. Kokmateriālu ražošanas palielināšana nav svarīga visiem.

Pēc WWF Finland ziņojuma izlasīšanas aizdomājos, ka mežu īpašniekiem vai viņu profesionālajiem padomdevējiem ir nepieciešama vienkārša programma, kas nodrošinātu ne vien pamatinformāciju par meža īpašumu, piemēram, par meža platību vai kokmateriālu krājumiem, bet kurā būtu iespējams ievadīt, piemēram, atsevišķus šajā ziņojumā sniegtos ieteikumus vai līdzīgus ieteikumus, un programma uzrādītu attiecīgā ieteikuma ieviešanas izmaksas, piemēram, ienākumu samazinājumu no kokmateriālu tirdzniecības utt.

Tas padarītu skaidrāku lēmšanu, dotu iespēju izvēlēties atbilstošākās mežu apsaimniekošanas metodes. Neņemot vērā meža īpašnieka mērķus, meža apsaimniekošana jāpamato ar faktiem un informētām izvēlēm.

Avots: https://smy.fi/en/artikkeli/point-of-view-price-of-ecological-decisions-should-be-transparent-to-forest-owner/

21.11.2018
  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru