Zviedrijas jaunuzņēmums ražo vēja turbīnu torņus no koka, samazinot CO₂ emisijas. Vēja enerģija ir svarīgs elements energosistēmas dekarbonizācijas procesā, taču, kā zināms, vēja turbīnu konstrukcijās tiek izmantoti arī materiāli, kas rada apjomīgas oglekļa dioksīda emisijas, piemēram, tērauds.
Zviedrijas jaunuzņēmums Modvion izmanto skandināvu pieredzi un risina šo problēmu, uzstādot koka torņus. Pasaulē augstāko vēja turbīnas koka torni nesen atklāja pie Gēteborgas, Zviedrijas dienvidrietumos. 150 metrus augstajā būvē ir uzstādīts divu megavatu ģenerators, kas nodrošina pietiekami daudz tīras enerģijas, lai apgādātu teju 400 mājas.
Vai koksne ir laba alternatīva tērauda izmantošanai vēja turbīnu torņos?
Vēja turbīnu torņiem līdz šim visbiežāk izmantotais materiāls ir tērauds, kas ir iecienīts tā izturības un ilgmūžības dēļ. Torņiem kļūstot augstākiem, to uzstādīšanas loģistika kļūst sarežģītāka. Milzīgās metāla detaļas ir smagas un grūti transportējamas. Augstie tērauda torņi prasa papildu nostiprināšanu. Modvion laminētās koksnes torņi tiek ražoti no moduļiem, kurus ir viegli iekraut kravas automašīnās; tiem nav nepieciešams stiprinājums.
Tā kā koka torņiem ir augstāka stiprības un svara attiecība, konstrukcijas ir vieglākas, to montāža ir vienkāršāka. Koka torņu sastāvdaļas (detaļas) savieno arī ar līmi, pretēji tūkstošiem skrūvju, kas nepieciešamas tērauda torņiem, kuriem, turklāt, vajadzīga regulāra pārbaude. Ūdensnecaurlaidīgas krāsas kārta koka torni aizsargā no laikapstākļu ietekmes.
Modvion norāda, ka (vērtējot laika gaitā) koka torņi izmaksā lētāk nekā tērauda torņi. Piemēram, priekšrocība ir lielāks iespējamais koka torņu augstums, tie ir “pasargāti” arī no tērauda cenu svārstībām. Līdz šim Modvion ir uzstādījis koka torņus tikai uz sauszemes. Veicot nelielus pielāgojumus, tos varētu izmantot arī jūrā.
Teorētiski koka torņus varētu būvēt līdz pat 1500 metru augstus, pašreizējais “augstuma pieprasījums” svārstās ap 150-200 metriem.
Kā salīdzināt tērauda un koka vēja turbīnu torņu emisijas?
Modvion dati rāda, ka 110 metrus augsta no tērauda izgatavota vēja turbīna tās aprites cikla laikā rada aptuveni 1250 tonnas CO₂. Koka tornim emisijas ir par 90% mazākas – aptuveni 125 tonnas.
Kad koka torņu kalpošanas laiks ir galā, tos turpmāk var izmantot būvniecībā, kā augstas stiprības sijas, gan paildzinot koksnes izmantošanu, gan vēl vairāk samazinot radīto ietekmi.
“Mums patīk skatīt mūsu torņus kā vertikālu nākotnes būvmateriālu glabātuvi,” pauž Modvion. Pēc uzņēmuma aplēsēm, vēja turbīnu torņu būvēšana no koka samazina vēja elektrostaciju radītās emisijas par aptuveni 30% uz vienu saražoto kWh. Vienam tornim ir nepieciešami 300-1200 m³ koksnes. Modvion izmanto Skandināvijā augušas egles no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem, kuru ataudzes apjoms pārsniedz mežizstrādes apjomu.
Komentāri