Vācijas Zaļo partijas enerģētikas un klimata ministrs Roberts Hābeks (Robert Habeck) ir cietis neveiksmi, īstenojot dekarbonizācijas plānus, jo no amata ir aizgājis enerģētikas valsts sekretārs Patriks Graihens (Patrick Graichen).
R. Habeka vadītās ministrijas valsts sekretārs atstāja amatu, jo viņš vairākas nedēļas tika vainots kronismā (draugu un domubiedru iecelšana vadošos amatos, pienācīgi neņemot vērā viņu kvalifikāciju). Šīs apsūdzības sākās, kad atklājās, ka kandidāts uz valdības īpašumā esošās enerģētikas aģentūras jauno vadību bija P. Graihena vedējs kāzās. Ministrs, kurš sākotnēji bija atbalstījis Patriku Graihenu, paziņoja, ka viņa sekretārs pieļāvis “vienu kļūdu par daudz”, kāpēc bija nepieciešama viņa demisija, lai nekaitētu ministrijas reputācijai. R. Habeks uzsvēra, ka tas “ļoti ietekmēs” enerģētikas pārejas politikas plānus. Lēmums tika pieņemts tikai dažas dienas pēc tam, kad Zaļo partija piedzīvoja sliktāko rezultātu vairāk nekā divdesmit gadu laikā Brēmenes federālās zemes vēlēšanās, jo apsūdzības bija iedragājušas tās reitingus nacionālajās aptaujās.
Zaļo partijas ieceltais enerģētikas valsts sekretārs Vācijas Ekonomikas un klimata ministrijā (BMWK) Patriks Graihens amatu atstāja. Šis solis sekoja nedēļām ilgai opozīcijas un plašsaziņas līdzekļu kritikai par P. Graihena nozīmi valdībai piederošās Vācijas Enerģētikas aģentūras (Dena) jaunā vadītāja atlases procesā, kurā valsts sekretārs, kas nodarbojas ar ministra politisko priekšlikumu īstenošanu, procesa sākumā neatklāja, ka ministrijas ieceltais kandidāts ir bijis vedējs viņa kāzās. Turpmāko iekšējo revīziju rezultātā P. Graihens ir uz laiku atstādināts no amata, preses konferencē paziņoja zaļās ekonomikas un klimata ministrs Roberts Hābeks.
Parlamenta komitejas sēdē nedēļu pirms P. Graihena atstādināšanas R.Habeks norādīja: “Es esmu nolēmis, ka Patrikam P. Graihenam nav jāatkāpjas šīs kļūdas dēļ,” tomēr paziņoja par civildienesta likuma revīziju, jo ministrijas vadlīnijas esot “nepārprotami pārkāptas”.
Iekšējā revīzija parādījusi, ka P. Graihens bija apstiprinājis sarakstu ar projektu priekšlikumiem saistībā ar valsts klimata rīcības iniciatīvu, kas ir tiesīgi saņemt valdības atbalstu, un tajā bija iekļauts arī NVO “Zemes draugi Vācijai” (BUND) projekts, kurā P. Graihena māsa savulaik ieņēma Berlīnes reģionālās priekšsēdētājas amatu. Projekts tika klasificēts kā finansiāla atbalsta vērts, taču šo dokumentu nevajadzēja ne iesniegt P. Graihenam, ne arī viņam to parakstīt, norādīja R. Hābeks, piebilstot, ka līdz šim nekādi finanšu līdzekļi nav izmaksāti.
“Viena kļūda par daudz,” sacīja R. Habeks. Ministrs apgalvoja, ka neviena no kļūdām nebūtu bijusi par pamatu demisijai, taču kopā tās ir pārkāpušas ministrijas vadlīnijas. “Es esmu izteicis atbalstu P. Graihenam, jo cilvēkiem gadās kļūdīties,” paskaidroja R. Habeks. “Taču viņš ir padarījis sevi neaizstāvamu,” sacīja ministrs, piebilstot, ka tādējādi būtu sākusies uzticības graušana pašai ministrijai un traucēta tās rīcībspēja. Kopš tā laika ministrs un P. Graihens kopīgi nolēma, ka darba attiecību pārtraukšana ir labākais veids, kā izvairīties no turpmāka kaitējuma ministrijas reputācijai.
Twitter publicētajā paziņojumā P. Graihens norādīja, ka izaicinājumi, ar kuriem saskaras Vācija, “ir pārāk lieli, lai tos aizēnotu debates par mani un manu ģimeni. Mūsu mērķim ir jāsaglabā rīcībspēja enerģētikas pārejas un klimata pārmaiņu jomā”.
Patriks Graihens “atdzīvināja enerģētikas pāreju Vācijā” – uzsvēra ministrs R. Habeks
P. Graihens bija iecerējis likt pamatus tam, lai Vācija līdz 2045. gadam kļūtu klimatneitrāla un līdz 2030. gadam sasniegtu starpposma mērķi – 80% atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņā. Viņš bija viena no galvenajām figūrām valdošajā koalīcijā, kad 2022. gadā jaunievēlētā valdība saskārās ar enerģētikas krīzi, ko izraisīja Krievijas karš pret Ukrainu, un centās rast alternatīvas Krievijas energoresursu piegādēm, vienlaikus pasargājot iedzīvotājus un uzņēmumus no krasi augošajām cenām. P. Graihens bija arī “atdzīvinājis pāreju uz enerģētiku un veicis valdības pasākumus klimata jomā”, sacīja ministrs R. Habeks. Viņš piebilda, ka P. Graihens “...ir izdarījis valstij lielu pakalpojumu. Viņš ar savu stingro apņemšanos ir pasargājis Vāciju no gāzes deficīta un ir spēlējis izšķirošu lomu, lai novērstu ekonomikas krīzi.”
Šis lēmums būs “ļoti nozīmīgs” ministrijai un “ļoti grūts man pašam”, turpināja R. Habeks. Viņš uzsvēra, ka publisko apsūdzību līmenis pret Patriku Graihenu “ir ievērojami pārsniedzis leģitīmo”. P. Graihens un viņa ģimene bija kļuvuši par galēji labējo un prokrievisko aktīvistu draudu objektu, savukārt daudzi komentētāji šos apgalvojumus izvirzīja plašākas valdības politikas kritikas kontekstā.
Ar šo lēmumu tiek dots trieciens ministra Hābeka enerģētikas pārejas plāniem, jo P. Graihens bija palīdzējis izstrādāt vairākus likumus, kuru mērķis bija paātrināt dekarbonizāciju, un par daudziem no tiem tika pieņemts lēmums pagājušajā gadā. Savā iepriekšējā amatā, būdams enerģētikas politikas ideju laboratorijas Agora Energiewende vadītājs, P. Graihens bija strādājis pie dažādiem enerģētikas pārejas jautājumiem. Dažas no ideju laboratorijas koncepcijām vēlāk tika pieņemtas īstenošanai valdības politikā. To vidū bija arī tagad pretrunīgi vērtētais priekšlikums aizliegt fosilā kurināmā apkures sistēmas, kas izpelnījās nopietnu kritiku gan no opozīcijas, gan daudzu iedzīvotāju puses sakarā ar neskaidrajām izmaksām mājokļu īpašniekiem.
Enerģētikas nozares asociācijas BDEW vadītāja un Zaļo partijas biedre Kerstina Andreae sacīja, ka valdība ir zaudējusi “starptautiski ļoti atzītu enerģētikas pārejas ekspertu”. Tomēr viņa brīdināja, ka vienas svarīgas personas aiziešana nedrīkst kavēt progresu kopumā. “Neraugoties uz to, nedrīkst kavēt enerģētikas pārejas daudzo svarīgo uzdevumu un jautājumu risināšanu,” norādīja K. Andreae.
Ministrs Hābeks paziņoja, ka nekavējoties sāks jauna enerģētikas valsts sekretāra meklēšanu. Aizvietotājs būtu jāatrod “pēc iespējas ātrāk”, lai līdz parlamenta vasaras pārtraukumam, kas sāksies 1. jūlijā, varētu turpināt svarīgāko politikas projektu īstenošanu. R. Habeks piebilda, ka šīs lietas rezultātā tiks pastiprināti ministrijas atlases procesa atbilstības noteikumi. Tostarp būtu nepieciešams aktīvi izmeklēt valdības izvirzīto amatu pretendentu iespējamās privātās saiknes.
Šis lēmums tika pieņemts tikai dažas dienas pēc tam, kad Zaļo partija reģionālajās vēlēšanās Brēmenes pilsētas ziemeļu federālajā zemē piedzīvoja sliktākos rezultātus vairāk nekā divdesmit gadu laikā. Šīs lietas gaitā cieta arī Zaļo popularitāte valsts aptaujās.