Situācija Somijā joprojām ir salīdzinoši labāka nekā daudzās citās valstīs, taču tā ir pasliktinājusies.

“Tagad tas sākas. Nekad iepriekš Somijas saimnieciskajos mežos neesmu redzējis tik plašas atmirušas platības.” Ar šo frāzi Somijas Austrumu universitātes pētnieks Samuli Juntila (Samuli Junttila) sociālajā tīklā Twitter komentēja aerofotouzņēmumus, kuros redzami mizgraužu postījumi.

S. Juntila nodarbojas ar mežu aerofotografēšanu, lai pētītu lielu meža platību un mežaudžu stāvokli no gaisa. “Parasti, pētot koku veselību, ir bijis visai problemātiski atrast pētāmos objektus, jo ir bijis ļoti maz nokaltušu un bojātu koku. Nu tā vairs nešķiet!”

Aerofotografēšanā izmanto arī infrasarkano kameru, lai no gaisa noteiktu nokaltušos kokus. Veselīga, zaļa veģetācija spēcīgi atstaro infrasarkano starojumu, savukārt, atmirusi veģetācija to neatstaro.

Kas tieši tagad sākas, kā S. Juntila rakstījis Twitter? Vaboles parādījušās Somijas mežos tādā daudzumā, pie kāda Somija nav pieradusi. Kā zināms, kaitēkļi uzbrūk tieši eglēm.

“Daudzu kaitēkļu vairošanos ierobežo temperatūra. Siltākā laikā tie spēj radīt vairāk pēcnācēju,” skaidro S. Juntila.

Savukārt, sausums samazina egļu spēju aizsargāties pret mizgrauzi. Koks atbaida kaitēkļus, izdalot sveķus, bet sausuma nomākti koki sveķus izdala mazāk.

“Iepriekš bija zināms, ka lielas problēmas mizgrauzis jau ilgu laiku sagādājis Centrāleiropā, līdzīga situācija pēdējos gados pieredzēta arī Zviedrijas dienvidos. Šķiet, tagad arī Somijā sākam novērot lielākus postījumus,” satraucies ir S. Juntila.