Somus, acīmredzot, daudz vairāk uztrauc dabas stāvoklis pasaules mērogā nekā pašu valstī. Lai noskaidrotu, kādas ir mūsu attiecības ar dabu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī to, kā sadalīt atbildību starp dažādām ieinteresētajām pusēm, tika veikts pētījums par somu saikni ar dabu.
56% respondentu ir noraizējušies vai ļoti noraizējušies par Somijas dabas stāvokli, savukārt 80% ir noraizējušies vai ļoti noraizējušies par pasaules dabas stāvokli.
Salīdzinot ar 2020. gadā veikto barometru, satraukums par dabas stāvokli ir pieaudzis gan pasaulē, gan attiecībā uz Somiju. Par pasaules dabas stāvokli satraukto iedzīvotāju īpatsvars ir palielinājies par 9%, bet par Somijas dabu satraukto iedzīvotāju īpatsvars ir palielinājies par 15%.
47% respondentu pēdējos gados ir kļuvuši informētāki par bioloģisko daudzveidību un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, piemēram, pateicoties informācijai, ko viņi ir redzējuši plašsaziņas līdzekļos. Informētība īpaši pieaugusi uzņēmēju un jauniešu vecumā līdz 25 gadiem vidū. Lielākā daļa (68%) interesējas par dabas vidi un bioloģisko daudzveidību.
COVID-19 pandēmijas laikā 20% respondentu uzskata, ka viņu saikne ar dabu ir mainījusies. No tiem 92% uzskata, ka šī saikne ir kļuvusi pozitīvāka. Pandēmijas laikā saikne ar dabu ir mainījusies, jo īpaši studentu un skolēnu, kā arī jauniešu vecumā līdz 25 gadiem vidū. Lielākā daļa somu (92%) uzskata, ka tīra daba ir svarīga somu identitātes sastāvdaļa.
Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir iekļauta galveno dabas apdraudējumu sarakstā
Par lielākajiem draudiem mūsu dabai respondenti uzskata piesārņojumu un vides toksīnus (53% aptaujāto), klimata pārmaiņas (45%), atkritumu izmešanu (35%) un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos (33%). Tas nozīmē, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās draudu nozīmīgums ir pieaudzis salīdzinājumā ar pirmo aptauju, kurā par draudu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos uzskatīja 25% respondentu.
Piesārņojums un vides toksīni kā lielākie draudi mūsu dabai tika minēti daudzās respondentu kategorijās. Jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem galvenā problēma bija atkritumu piesārņojums (58%), bet studentiem un skolēniem – klimata pārmaiņas (56%).
No bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un ilgtspējīgas izmantošanas viedokļa 86% respondentu uzskatīja, ka ir svarīgi samazināt eitrofikāciju, pesticīdu lietošanu un atkritumu izmešanu. Lielākā daļa respondentu uzskatīja, ka daba uzlabo cilvēku veselību un labklājību un ka dabas vērtību nevar izmērīt naudā. Turklāt respondenti uzskatīja, ka, attīstot pilsētas, daba būtu vairāk jāņem vērā.
Atbildība par Somijas dabu gulstas uz visiem
Pēc respondentu domām, galvenā atbildība par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu Somijā gulstas uz katru iedzīvotāju. Atbildīgas ir arī valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi, zemes īpašnieki un politiķi. Tās pašas ieinteresētās personas tika minētas arī 2020. gadā veiktajā aptaujā. Salīdzinot ar 2020. gadu, par 5% palielinājās to atbilžu skaits, kurās uzņēmumiem bija liela vai ļoti liela atbildība.
Lielākā daļa (89%) uzskata, ka daba ir svarīga vai ļoti svarīga. Starp vecuma kategorijām šajā ziņā ir zināmas atšķirības. Par vissvarīgāko dabu uzskatīja iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 64 gadiem, bet par vismazāk svarīgu – studenti un skolēni.
No aptaujātajiem 51% darbojas bioloģiskās daudzveidības labā. Lielākā daļa no viņiem to dara, ņemot vērā bioloģisko daudzveidību savos patēriņa un ēšanas paradumos. Svarīgākie motivējošie faktori, kas pamudināja rīkoties bioloģiskās daudzveidības labā, bija dabas nozīme (58%) un bērni un nākamās paaudzes (48%).
No aptaujātajiem 41% respondentu pavada laiku dabā vairākas reizes nedēļā, un tikai 3% to nedara nekad. Somiem svarīgas ir zaļās zonas un parki dzīvesvietas tuvumā: 40% aptaujāto uzskata, ka tie ir vissvarīgākā dabas vide. Par svarīgākajām dabas teritorijām 2018. gadā tās uzskatīja tie paši 40% respondentu, bet 2020. gada aptaujā šis īpatsvars bija tikai 32%. No respondentu kategorijām studenti un skolēni (56%) un vientuļi dzīvojošie (50%) tuvumā esošās zaļās teritorijas uzskatīja par īpaši svarīgām, savukārt uzņēmējiem tās bija mazāk svarīgas (24% tās uzskatīja par svarīgām).
60% respondentu dod priekšroku baudīt mieru un klusumu dabā, bet 54% respondentu vēlas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Populārākās aktivitātes dabā ir ogu vai sēņu vākšana un pārgājieni mežā.
73% somu vairākas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm savos pagalmos, bet 45% vairākas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm zaļajās zonās un parkos, kas atrodas netālu no mājām. Mazāk laika cilvēki pavada nacionālajos parkos, citās aizsargājamās teritorijās un pārgājienu vietās, kā arī savu brīvdienu māju apkārtnē. Jaunieši (vecumā līdz 25 gadiem) šobrīd vairāk laika nekā agrāk pavada nacionālajos parkos, aizsargājamās teritorijās un pārgājienu teritorijās.
Trešais barometrs par saikni ar dabu
Šī bija trešā reize, kad pēc Vides ministrijas un Somijas Vides institūta SYKE pasūtījuma tika veikts barometrs par saikni ar dabu. Iepriekšējās tika veiktas 2020. un 2018. gadā. Aptauju veica konsultāciju uzņēmums MDI, kas specializējas reģionālās attīstības jomā, un respondenti tika meklēti, izmantojot CINT pakalpojumu.
64% respondentu bija sievietes. Sieviešu īpatsvars bija par 14% lielāks nekā 2020. gadā veiktajā aptaujā. Šoreiz starp respondentiem nebija tādu, kas vecāki par 65 gadiem, bet 2020. gadā viņu īpatsvars bija 14%.
Avots: Somijas Vides ministrija