BRICS samitam, kuru 23. jūnijā tiešsaistē rīkoja Ķīna, tiek pievērsta liela uzmanība, jo tas kļuvis par šā gada pirmo šāda līmeņa forumu, kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins tieši sazināsies ar Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas un vairāku citu uzaicināto valstu līderiem.

Kā zināms, Ķīna ir lielākā Krievijas enerģijas importētāja, bet Indija – lielākā Krievijas aizsardzības aprīkojuma importētāja. ASV situāciju problemātisku dara fakts, ka lielākā daļa tās sabiedroto arī ir bijuši vai turpina būt lielākie Krievijas enerģijas importētāji. Taču, lai gan Ukrainas krīzes dēļ ASV sabiedrotie ir samazinājuši Krievijas enerģijas importu, Ķīna un Indija to ir palielinājušas. To veicinājusi BRICS valstu kopīgā politiskā nostāja Ukrainas jautājumā: atteikšanās nosodīt Krieviju, abu pušu aicinājums nekavējoties pārtraukt karadarbību un uzsākt tiešas sarunas, lai atrisinātu šo krīzi.

Tikšanās visjaunākais priekšlikums – BRICS paplašināšanās – arī padara gan V. Putina, gan jaunuzaicināto dalībnieku klātbūtni atvērtu dažādām interpretācijām. Ukrainas krīze ir radījusi plaisas G20, un jaunu dalībnieku pievienošanās BRICS varētu padarīt to par alternatīvu, atņemot tos ASV un tās sabiedrotajiem. Tas varētu nozīmēt arī to, ka paplašināta BRICS apsteigs G7 agrāk, nekā bija paredzēts. (...)
Izmantota Franka Horvata fotogrāfija
https://www.globaltimes.cn/page/202206/1268848.shtml