zemeunvalsts.lv piebilde. Raksts ir interesants daudzējādā ziņā. Viens – arī Latvijā nebūs pulka ļaužu, kas ugunsgrēkus mežā, lai kontrolētus un uzraudzītus, uztvers pozitīvi. Otrs, par ko Latvijas zinātnieki runā jau labu laiku,– līdzsvars vai līdzsvarojums starp bioloģiskās daudzveidības un klimata ieguvumiem un zaudējumiem (rakstā minēts, ka klimatam nenoliedzami nedraudzīgie ugunsgrēki, vērtējot no bioloģiskās daudzveidības skatpunkta, pārtop draudzīgos). Trešais – situācija, kad meža ugunsgrēku skaits un apmērs dabiskā ceļā sarūk, kālab nepieciešama iejaukšanās no malas. Ceturtais – cik tālredzīga ir šāda it kā pareiza, bet tomēr mākslīga iejaukšanās dabā un kur sākas un beidzas šādas iejaukšanās saprātīgums. Un galu galā pats mazsvarīgākais, bet pietiekami zīmīgais – virsraksts, kas tālākajā tekstā īsti netiek paskaidrots. Līdz šim nav daudz dzirdēts par zinātniski pamatotu prieku par meža ugunsgrēkiem Krievijas taigā, raksts it kā mums ieskicē pretējo...
Kontrolēti vides atjaunošanas ugunsgrēki Somijas mežos piesaistījuši ap 200 Somijā sastopamo vaboļu sugu, tostarp daudzas apdraudētas un retas. Pēdējos gados Metsähallitus (Somijas valsts uzņēmums, kas izmanto, apsaimnieko un aizsargā valstij piederošās zemes un ūdens teritorijas) valsts mežos veiktā kontrolētā dedzināšana radījusi labvēlīgu dzīves vidi simtiem kukaiņu sugu. Kādā no ugunsgrēku vietām pēc noteikta laika konstatēja teju pusi no tām vaboļu sugām, kas apdzīvo bijušo ugunsgrēku vietas, kā arī pusi no Somijā sastopamajām Aradus sugām. Dažviet jau pirmajā gadā pēc ugunsgrēka “ieradās” līdz 200 vaboļu sugu, lai apdzīvotu mirušo koksni, šais vietās parādījās arī sēnes un ķērpji, kā arī kukaiņēdāji putni.
“Daudzas sugas, kuru eksistence atkarīga no atmirušās koksnes, meža ugunsgrēku vietās ierodas no blakus esošajiem mežiem, kur tās apdzīvo spontāni izveidojušos (kritušo) mirušo koksni – parasti sugu areāls un ekoloģiskā vērtība palielinās līdz ar blakus esošo mežu kvalitāti un vecumu” skaidro Sampsa Malmbergs, Metsähallitus dabas aizsardzības speciālists.
Tā kā izdeguši meži ir viens no retākajiem biotopiem Somijā, Metsähallitus pēdējo četru gadu laikā 14 vietās ar kopējo platību 344 ha ir veicis kontrolētu (atjaunojošu) mežu dedzināšanu. No Somijā sastopamajām vabolēm 37 sugas kā primāro vai sekundāro dzīvotni izvēlas bijušo ugunsgrēku vietas, Jāpiebilst, ka dedzināšana dažās aizsargājamās teritorijās veicināja apses sējeņu augšanu, kas ir vitāli svarīgi simtiem citu sugu. Turpmākā inventarizācija šajās vietās atklāja būtiskas atšķirības izdegušajās un neizdegušajās platībās konstatēto vaboļu sugu klāstā, proti, izdegušajās platībās konstatēto sugu skaits bija 1,5-2 reizes lielāks nekā uguns neskartajās platībās. Atrasto īpatņu skaita ziņā atšķirība bija desmitkārtīgi par labu izdegušajām vietām.
Dedzināšanas mērķis ir imitēt dabiskus meža ugunsgrēkus. Dedzināšanas vietas izvēlējās tuvu attiecīgo sugu dzīvesvietām
Atjaunošanas dedzināšanā (restoration burnings) galvenā uzmanība tika pievērsta sešām kukaiņu sugām, kas tiek definētas kā “lietussargu sugas”, proti, tie ir organismi, kuru saglabāšana netieši aizsargā daudzas citas sugas.
Stephanopachys linearis, praulgrauzis, Aradus angularis, Boros schneideri un Phryganophilus ruficollis ir vai nu atkarīgas no ugunsgrēku vietām, vai gūst labumu no piekļuves tām, Xyletinus tremulicola gūst labumu no apses, kas aug ugunsgrēku vietās.
“Dedzināšanas vietas izvēlējāmies tuvu mērķa sugu dzīvesvietām, lai nodrošinātu šo sugu izplatību uz ugunsgrēka vietām. Turpmākā teritorijas uzraudzība liecināja, ka vairumā gadījumu tas izdevās, tātad skaidrs, ka dedzināšana bija nepieciešama,” vērtē S. Malmbergs.
Miljoniem gadu meža ugunsgrēki ir bijuši nozīmīga boreālo skujkoku mežu dzīves daļa. No 17. gadsimta līdz pat 19. gs. 50. gadu vidum Somijā ik gadu izdega aptuveni viens procents priežu mežu. Tā kā mūsdienās Somijā ugunsgrēki izceļas daudz retāk, tas ir galvenais iemesls 21 meža vaboļu sugas apdraudētībai; jāpiebilst, ka sešas kukaiņu sugas Somijā ir izzudušas.
Kas iet bojā, kas izdzīvo
Dedzināšanas laikā ugunsgrēks kontrolēti izplatās meža zemē, parasti bijušā saimnieciskā meža vietā. Lielākā daļa no Metsähallitus projektā paredzētajiem dedzināšanas darbiem veikti vietās, kas pirms projekta uzsākšanas gadiem ilgi bija regulāri dedzinātas. Par labvēlīgu faktoru šai ziņā uzskatāms Krievijas robežas tuvums. Karstās vasarās Krievijas meža ugunsgrēku smārds un dūmi ir sasnieguši Somiju pat no simtiem kilometru tālu esošiem ugunsgrēkiem. Jāpiebilst, ka Somijai un Krievijai ir ap 1300 kilometru gara sauszemes robeža.
“Otrpus robežai mežu ugunsgrēki ir biežāk sastopami nekā Somijā, kas arī palīdz izdzīvot no ugunsgrēkiem atkarīgām sugām,” piebilst S. Malmbergs.
Dedzināšana saimnieciskajā mežā
Somijas rietumos no ugunsgrēku vietām atkarīgo sugu skaits ir samazinājies, dažas sugas ir izzudušas. “Šīs kukaiņu sugas pastāvīgi saskaras ar nepieciešamību atrast jaunas deguma vietas tai apvidū, kurā tās var pārvietoties, tiklīdz pašreizējā deguma vieta laika gaitā mainās un dzīvošanai vairs nav piemērota,” skaidro S. Malmbergs.
Bioloģiskās daudzveidības ieguvumi ir svarīgāki par klimata zaudējumiem
Lielākajai daļai eiropiešu kontrolēta dedzināšana kā dabas apsaimniekošanas metode nav pazīstama, šeit jāatceras, ka bīstamo ugunsgrēku skaits ir palielinājies visās pasaules daļās un oglekļa dioksīda daudzums atmosfērā pieaug.
Meža ugunsgrēka laikā oglekļa dioksīds nonāk atmosfērā, sadegot koksnei un veģetācijai. Desmit hektāru (kas atbilst aptuveni 14 futbola laukumiem) kontrolēta dedzināšana atbilst vidēji 80 vieglo automobiļu gada vidējam degvielas patēriņam.
Kontrolētā dedzināšana ir zināms līdzsvars starp klimata problēmām un bioloģiskās daudzveidības ieguvumiem. Lai gan klimata ziņā mēs nedaudz zaudējam, parasti tiek uzskatīts, ka bioloģiskās daudzveidības ieguvumi šai gadījumā ir svarīgāki. Dedzināšanas mērķis ir panākt, lai daļa koku atmirst, kas nozīmē arī to, ka no pūstošās koksnes pakāpeniski izdalīsies oglekļa dioksīds. Tā kā nokaltušos un bojā gājušos kokus nomaina jauni koki, galu galā mežā tiek uzkrāts aptuveni tāds pats oglekļa dioksīda daudzums, kāds tika atbrīvots, dedzinot.
ES finansējums ļauj dedzināt
Metsähallitus kontrolēti dedzinātās vietas ir daļa no Natura tīkla, kas aptver gandrīz piekto daļu (18%) ES sauszemes teritorijas un gandrīz 6% – jūras. Natura tīkla mērķis ir nodrošināt vērtīgāko un apdraudētāko sugu un biotopu ilgtermiņa saglabāšanu Eiropā.
Rakstā minētie atjaunojošās dedzināšanas darbi bija daļa no LIFE projekta Beetles, ES finansējums tajā bija 60%, proti, 1,6 miljoni eiro. LIFE programma ir vienīgā ES programma, kas vērsta tikai uz vidi, dabas aizsardzību un klimata pasākumiem.
“Bez ES finansējuma mēs nebūtu varējuši īstenot projektu. Tas pats attiecas uz daudziem LIFE projektiem, kuros ES finansējuma daļa parasti ir 60-70% no kopējā budžeta,” saka S. Malmbergs.
Ugunsgrēku nepārtrauktība tiks nodrošināta arī turpmāk. Somija un Zviedrija nesen sāka Life2Taiga projektu, ko arī līdzfinansē ES un kura kopējais budžets ir 23,5 miljoni eiro.
https://forest.fi/article/wildfires-in-russia-affect-nature-on-finlands-eastern-border/#12e93d24