Tā kā ES ir apņēmusies Ukrainas kara rezultātā samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, oglekļa ietilpīgās ogles iegūst jaunu elpu.

Cik ilgi? Cik liels kaitējums tiks nodarīts?

Daži no lielākajiem ogļu enerģijas ražotājiem Eiropā gatavojas pagarināt šī klimatam nedraudzīgākā fosilā kurināmā izmantošanu. Atbalsts vairāk ogļu dedzināšanai - kas ir milzīgs kūlenis enerģētikas politikā dramatiski izmainītās ģeopolitiskās realitātes apstākļos - nāk no dažādiem avotiem, tostarp no nelokāmiem zaļās enerģijas aizstāvjiem.

Šī mēneša sākumā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra paziņoja, ka pagaidu pāreja no gāzes uz oglēm būtu dzīvotspējīgs veids, kā salīdzinoši ātri samazināt ES atkarību no Krievijas gāzes.

Pat Eiropas zaļā kursa vadītājs, komisijas viceprezidents Franss Timmermanss, ir ņēmis vērā atgriešanos pie oglēm. ES dalībvalstis var "nedaudz ilgāk izmantot kodolenerģiju vai ogles", pagājušajā nedēļā notikušajā preses konferencē sacīja F. Timmermanss.

"Ir visas iespējas," sacīja ES diplomāts, atsaucoties uz ES izvirzītajiem ambiciozajiem mērķiem līdz šā gada beigām samazināt Krievijas naftas izmantošanu un Krievijas gāzes izmantošanu par divām trešdaļām. Skaidrs, ka ogļu izmantošanas pakāpeniskas pārtraukšanas atlikšana Eiropā īstermiņā, visticamāk, palielinās oglekļa emisijas.

"Ogļu sadedzināšana ES enerģētikas sektorā saglabāsies augstajā līmenī, ko mēs novērojām pagājušajā gadā, iespējams, arī nedaudz pieaugs katru gadu," sacīja finanšu datu uzņēmuma Refinitiv oglekļa analītiķis Qin Yan. Dažu ogļu slēgšanas atlikšana, lai nodrošinātu energoapgādi, "arī radīs vairāk emisiju".

Ogles ir viens no lielākajiem klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma izraisītājiem. Taču ir vēl viens sarežģījums: ES ir ļoti atkarīga arī no Krievijas ogļu importa.

Un ir vēl viena grumba: ogļu cenas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sasniegušas rekordaugstus līmeni, un paredzams, ka globālais pieprasījums šogad sasniegs rekordaugstu līmeni.

Fakts, ka ogles ir tik intensīvas oglekļa emisijas, ka arī to cena strauji pieaug un ka joprojām ir jāimportē daudz ogļu, ir faktori, kas vismaz pagaidām palīdz mazināt bažas par ogļu ilgtermiņa atgriešanos.

Piemēram, uzņēmumā Refinitiv augstās fosilā kurināmā cenas mudinās politikas veidotājus paātrināt dekarbonizāciju un atjaunojamo enerģijas avotu ieviešanu. Un citi piekrīt, ka gala rezultāts faktiski varētu paātrināt atjaunojamo energoresursu ieviešanu, neskatoties uz ogļu ražošanas pieaugumu tuvākajā laikā.

Šim viedoklim piekrīt dažas vides organizācijas, kuras uzskata, ka īslaicīga atgriešanās pie oglēm ilgtermiņā nemainīs ES valstu lēmumus pakāpeniski atteikties no ogļu enerģijas.

"Ogļu spēkstaciju ekonomiskā dzīvotspēja strauji samazinās, un šī tendence pašreizējās krīzes dēļ nemainīsies," EU Observer norādīja grupa Powering Past Coal Alliance.

Ogļu izmantošanas pakāpeniska pārtraukšana?

Taču skaidrs ir tas, ka ES cenšoties atsaistīt savu enerģētikas sistēmu no Krievijas naftas un gāzes, ogļu pakāpeniskas izņemšanas no aizkavēšanās tagad ir bloķēta.

Vācijas Klimata ministrijas valsts sekretārs Patriks Graihens šonedēļ sacīja, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir lauzusi stāstījumu par gāzi kā "pārejas tehnoloģiju", kas nozīmē, ka īstermiņā varētu sadedzināt vairāk ogļu.

Faktiski ogles joprojām ir otrs lielākais elektroenerģijas avots Vācijā, un karš ir pavēris logu fosilā kurināmā gigantiem, lai turpinātu ierasto uzņēmējdarbību.

Vācijas enerģētikas gigants RWE paziņoja, ka tas varētu nodrošināt pat 3,5 GW ogļu enerģijas jaudu, ja tas tiktu pieprasīts. Saskaņā ar Refinitiv modelēšanu, tas šogad izraisītu emisiju pieaugumu par 12 megatonnām. Katrā ziņā valsts plāns pakāpeniski pārtraukt ogļu izmantošanu līdz 2038. gadam un, ja iespējams, līdz 2035. gadam, tagad ir apšaubīts.

Polija, kas ir arī viena no galvenajām ogļu ražotājām Eiropā, paziņojusi, ka valstī jādarbojas pēc iespējas vairāk ogļu blokiem, lai atbalstītu gan Ukrainu, gan ES enerģētikas sistēmu.

"Krievijas iebrukums Ukrainā ir satricinājis ES enerģētikas un klimata politikas pamatus," šonedēļ sacīja Polijas diplomāts. "Mums pirmām kārtām jāgarantē ES enerģētiskā un ģeopolitiskā drošība," sacīja diplomāts.

Tāpat Bulgārija turpinās izmantot ogles, lai nodrošinātu valsts energosistēmas stabilitāti. Bulgārija, viena no galvenajām ogļu patērētājām Eiropā, ir arī viena no retajām ES valstīm, kas vēl nav noteikusi ogļu pakāpeniskas pārtraukšanas termiņu.