Poļu valdība ir mainījusi savu nostāju saistībā ar Eiropas Savienības (ES) īstenoto politiku. Polija attālinās no enerģētikas pārejas un aktīvas klimata politikas atbalstīšanas. Poļu valdība to aktīvi veicināja sava pilnvaru termiņa sākumā, tagad notiek izmaiņas attieksmē un lēmumos. Kā jau zinām, Polija ir izsludinājusi augstāko trauksmes pakāpi, kad pie Polijas naftas platformas tika pamanītas Krievijas lidmašīnas, un Polijā iekļuva militārie bezpilota lidaparāti. Poļu valdība ir devusi atļauju savām militārajām struktūrām patrulēt ārpus valsts robežām, lai aizsargātu kritisko enerģētikas infrastruktūru. Nesen poļu valdība arī pieņēma likumu, lai aizsargātu trūcīgākas mājsaimniecības no augstākiem enerģijas rēķiniem, kādi gaidāmi ziemā
Polijas valdība ir ierosinājusi likumu, lai īstenotu ES Atjaunojamo energoresursu direktīvu – RED III, bet nav skaidrs, vai prezidents Karols Navrockis to parakstīs, jo ir pārliecināts atjaunojamo energoresursu izmantošanas kritiķis. Ar prezidenta veto ir bloķēti vairāki atjaunojamās enerģijas ieviešanai svarīgi regulējumi, piemēram, sauszemes vēja enerģijas liberalizācija un enerģētikas deregulācija. Nesen prezidents uzsvēra, ka vēja parki nedrīkst atrasties tuvu vēsturisko kauju vietām, kādu Polijā ir daudz.
Vai Polijas klimata mērķa beigas?
Atjaunojamo energoresursu tēma nav iekļauta Enerģētikas ministrijas darba plānā. Polijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NECP), kurā izklāstīts ieguldījums ES emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanā, jāatjauno līdz 2025. gada beigām. Par plānu, ko jāatjauno reizi divos gados un kas jāiesniedz Eiropas Komisijai, ir atbildīga nupat septembrī izveidotā Enerģētikas ministrija, kas varētu nozīmēt Polijas iepriekšējā NECP projektā noteikto klimata mērķu beigas. Enerģētikas ministrija paziņoja, ka izstrādās “sāpīgi pragmatisku” NECP, kurā dabasgāzei tiks piešķirta lielāka nozīme kā “pārejas degvielai”. Polijas valsts enerģētikas uzņēmumi jau ir paziņojuši, ka plāno izveidot jaunas gāzes ražošanas jaudas, kas sasniegs15 gigavatus.
Poļi varēs reaģēt
Ir pieņemts lēmums par to, ka Polijas karaspēkam ir atļauts reaģēt ārpus valsts robežām, lai aizsargātu kritisko enerģētikas infrastruktūru, piemēram, kabeļus, cauruļvadus un platformas. Polijas un Lietuvas enerģētikas tīklu operatori sadarbojas, lai aizsargātu enerģētikas tiltu, kas caur Poliju savieno Baltijas valstis ar pārējo kontinentālo sistēmu. Šī saikne ir būtiska enerģētikas pārejai, jo starp reģioniem pastāvīgi plūst elektrība un šāda infrastruktūra paver iespēju īstenot kopīgus atjaunojamās enerģijas projektus Baltijas jūrā. Sadarbība varētu palīdzēt samazināt elektroenerģijas cenas savienotajos tirgos kā enerģētikas pārejas rezultāts. Baltijas valstis agrāk bija “enerģētikas sala”, kas, faktiski, bija izolēta no pārējās Eiropas Savienības teritorijas. Pateicoties sinhronizācijai caur Poliju kopš 2025. gada, Latvija, Lietuva un Igaunija tagad ir savienotas ar kopējo kontinentālo sistēmu.
Polijas premjers kritizē Eiropas Savienību, bet prezidents neatbalsta vēja enerģijas likumprojektu
Polijas premjerministrs Donalds Tusks ir kritizējis Eiropas Savienību par ekonomiskās attīstības kavēšanu, ko nosaka “pārāk stingri klimata regulējumi”. Viņš iebilda pret “jebkādiem jauniem noteikumiem, kas mazina uzņēmumu konkurētspēju”, ja “citi to nedara”. Prezidents uzsvēra, ka ES nevajadzētu būt klimata politikas līderei pasaulē. Starp citu, 2023. gada parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā Donalda Tuska partija “Pilsoņu koalīcija” bija viena no aktīvākajām Eiropas enerģētikas pārejas un aktīvas klimata politikas atbalstītājām. Kopš tā laika D. Tusks ir visai krasi mainījis savu nostāju, ņemot vērā pieaugošo neapmierinātību ar ekonomikas procesiem un politiskā atbalsta pieaugumu eiroskeptiķiem Polijā. Partija “Konfederācija”, kas atklāti ir kritizējusi Eiropas klimata politiku, aptaujās ieņem jau trešo vietu. Polijas valdošās partijas: centristu “Pilsoņu koalīcija” un labējā partija “Likums un Taisnīgums”, protams, cīnās par vēlētājiem. Politiķi jūt, ka poļu eiroskepticisms turpina pieaugt.
Vēja enerģijas ieviešana nokļuvusi strupceļā, jo prezidents Karols Navrockis ir noraidījis likumprojektu, kas atvieglotu ierobežojumus sauszemes vēja enerģijas spēkstacijām Polijā, iebilstot pret likuma grozījumiem, kas ļautu vēja turbīnas būvēt tuvāk apdzīvotām vietām. Valdība ir ierosinājusi veidu, kā apiet veto, ieviešot jaunas repowering un atļauju izsniegšanas normas ar valdības rīkojumu, kas prezidentam nedotu iespēju lēmumu bloķēt un jau esošās vēja spēkstacijas netiktu skartas.
Siltumenerģijas kuponi
Polijas parlaments pieņēmis likumu, kas paredz piešķirt t.s. siltumenerģijas kuponus un iesaldēt enerģijas cenas pašreizējā līmenī. Likums turpinās ierobežot enerģijas cenas līdz 500 zlotiem par megavatstundu (aptuveni 120 eiro/MWh) un ieviesīs siltumenerģijas kuponus, vienreizēju subsīdiju iedzīvotājiem no zemāko ienākumu grupām 2026. gadā. Nākamgad paredzams, ka pieaugs mājsaimniecību siltuma tarifi. Siltumenerģijas kuponu ieviešana bija priekšnoteikums, lai Polijas prezidents atbalstītu valdības ierosināto likumprojektu.
Vides aktīvistu protesti pret Nord Stream
Polijas un Ukrainas Greenpeace aktīvisti devās piketēt Nord Stream gāzesvada tuvumā Baltijas jūrā, lai protestētu pret iespējamo rekonstrukciju un fosilās gāzes ieguves un izmantošanas turpināšanu. Pēc vides aktīvistu domām, neesot jēgas mainīt vienu fosilās gāzes tirgotāju pret citu, jo turpmākā rīcība būtu jāvirza uz daudz ātrāku enerģētikas pāreju. Tas ir visai “interesanti” gan Polijas, gan Vācijas kontekstā, jo Vācija, piemēram, tieši pārejas periodā lielā mērā plāno paļauties uz dabasgāzi.
Elektroenerģijas uzglabāšana pie Žarnovecas ezera
Polijas enerģētikas uzņēmums Polska Grupa Energetyczna ir sācis būvēt elektroenerģijas uzglabāšanas sistēmu pie Žarnovecas ezera. Tā ir vēsturiskā vieta Pomerānijā netālu no Baltijas jūras, kur atradās pirmā kodolspēkstacija Polijā. 1982. gadā sāktais projekts tika pārtraukts līdz ar komunistu režīma sabrukumu 1989. gadā. Akumulatoru vienībai Žarnovecā būs viena no lielākajām uzglabāšanas jaudām Eiropā, sasniedzot 262 megavatstundas.