Peters Holmgrēns, meža nozares padomnieks, ir sagatavojis ziņojumu par mežsaimniecības ieguvumiem klimata jomā, atbildot trim organizācijas Protect the Forest pārstāvjiem, ka darbs klimata jomā būtu jāpapildina ar atmosfēras oglekļa piesaisti.
Trīs aizrautīgi meža aizsardzības aktīvisti vēlas par 50% samazināt Zviedrijas mežsaimniecību, lēšot, ka nākamajos 80 gados mežos tiks uzkrāti 2,4 miljardi tonnu oglekļa dioksīda. Viņi apgalvo, ka saimnieciskie meži stāv dīkā, nesniedzot ieguldījumu klimata pārmaiņu risināšanā. Viņu plāns būtu atbilstošs Zviedrijas upuris taisnīgai globālai klimata pārmaiņu risināšanai, savā atzinuma rakstā norāda Šels Prīts (Kjell Prytz), Ida Sellstedta (Ida Sellstedt) un Dāvids van der Špūls (David van der Spoel). Saskaņā ar autoru sniegto informāciju, ja meža nozare būtu daļēji slēgta, šāds biogēnā oglekļa dioksīda daudzums netiktu emitēts, jo tiek pieņemts, ka tas paliek mežā. Nav aplūkota šāda pasākuma ietekme uz sabiedrību kopumā.
Visievērojamākais šajā dīvainajā priekšlikumā ir tā ļoti zemais mērķis klimata jomā. Tikai pēdējo 30 gadu laikā Zviedrijas mežos esam uzkrājuši 1,2 miljardus tonnu CO2, vienlaikus iegūstot daudz koksnes un palielinot dabas aizsardzību, piemēram, strauji pieaug veco koku skaits. Tātad diskusijas dalībnieki vēlas palēnināt oglekļa uzkrāšanas ātrumu mežos par aptuveni 25%. Tas būtu ļoti neveiksmīgi, jo šādā gadījumā mēs joprojām nebūtu ņēmuši vērā meža produktu radītos klimata ieguvumus, kas arī ir būtiski pārejas procesā.
Izmantotie meži nestāv uz vietas, drīzāk tieši otrādi. Lielākā daļa Zviedrijas mežu neto oglekļa krājumus veido aktīvi apsaimniekotās mežaudzēs. Pētījumi, kas balstīti objektīvos mērījumu datos, skaidri parāda, ka aktīvi apsaimniekotajos boreālajos mežos, piemēram, Zviedrijā un Somijā, tiek uzkrāts ievērojami vairāk oglekļa nekā mazāk intensīvi apsaimniekotajos vai neapsaimniekotajos mežos Kanādā vai Krievijā.
Ilgtermiņa ieguldījumi mežu apsaimniekošanā veicina augšanas un koksnes krājas veidošanos un aizsargā mežus no ugunsgrēku, kukaiņu un vētru postījumiem. Šie ieguldījumi, savukārt, ir atkarīgi no tā, vai pastāv ilgtermiņa pieprasījums pēc kokmateriāliem, kas nosaka meža vērtību. Jau vairāk nekā simts gadus Zviedrijas mežu politika un mežsaimniecība darbojas saskaņā ar šo devīzi. Pozitīva blakusparādība: meži tādējādi ir ļoti spēcīgs oglekļa piesaistītājs.
Visnopietnākais aspekts aktīvistu rakstā ir fakts, ka autori noniecina fosilo izmešu samazināšanas uzdevumu. Aptuveni 80% no pasaules klimata pārmaiņu ietekmes rada fosilā kurināmā un procesu emisijas, piemēram, cementa ražošana. 20% rada zemes izmantošana, kurā pilnībā dominē lauksaimniecība, tostarp tropos – mežu izciršana. Tāpēc mums ir jākoncentrējas uz fosilajām emisijām, šeit svarīga vieta ir atjaunojamiem meža produktiem. (...)