Somijas mežizstrādātāji steidz cirst mežus, pirms stājas spēkā jaunie ES noteikumi
Somijas mežinženieris Matti Jappila, stāvēdams blakus tikko izstrādātam izcirtumam septiņu futbola laukumu lielumā, norādīja uz augšanas gredzeniem celmā – nozāģētā koka vecums varētu būt lēšams līdz pat 300 gadiem. “Esmu sācis sistemātiski un savlaicīgi izstrādāt šīs cirsmas,” viņš skaidroja.
Tāpat kā daudzi somi, arī Matti Jappila baidās, ka gaidāmā Eiropas Savienības (ES) bioloģiskās daudzveidības stratēģija, kuras mērķis ir aizsargāt 30% ES zemes, padarīs viņa mežsaimniecisko uzņēmējdarbību “pilnībā nerentablu”.
Pagājušā gada ziņojumā ANO Klimata pārmaiņu Starpvaldību padome (IPCC) norādīja, ka dabisko mežu un nosusināto kūdrāju atjaunošana un apsaimniekoto mežu ilgtspējas uzlabošana “kopumā palielina oglekļa krājumus un piesaistes noturību”. Somijā, kur meži aizņem aptuveni 75% zemes, Briseles priekšlikumi izraisījuši sašutumu mežsaimniecības nozarē, kā arī šķelšanos valdības koalīcijā. Centriski kreisā valdība izturēja neuzticības balsojumu, ko iesniedza galvenās opozīcijas partijas jautājumā par valdības attieksmi pret mežu.
“Eiropas Komisijas ierosinātais regulējums ir ļoti, ļoti netaisnīgs pret Somiju,” aģentūrai AFP sacīja opozīcijas deputāte no Nacionālās koalīcijas partijas Sāra-Sofija Sirena. Kā zināms, jūnijā Eiropas Savienība ierosināja jaunu Dabas atjaunošanas likumu, kura mērķis ir līdz desmitgades beigām atjaunot 20% dabas teritoriju, piemēram, mežu un mitrāju, tādā stāvoklī, kādā tās atradās pirms 70 gadiem.
…boreālā egļu un bērzu meža biezokni pieskandina spēcīgs zāģa troksnis, jo Matti Jappila sāk gatavot vēl vienu sava īpašuma daļu mežizstrādei decembrī – pirms vēl ES varēs piespiest viņu to aizsargāt…
ES vēlas līdz desmitgades beigām atjaunot 20% dabas teritoriju
“Ļoti netaisnīgi. Labāk tagad izstrādāt vecās egļu audžu platības, nevis gaidīt.” Matti Jappila stāsta, ka nodot saviem bērniem mantojumā mežu, kas viņa ģimenei pieder jau trīs gadsimtus, būs “neiespējami”, ja nāksies lielu platību noteikt kā aizsargājamu. “Tas ir ļoti satraucoši,” norādīja meža īpašnieks.
Somijas opozīcijas partijas apgalvo, ka mežiem bagātā ziemeļvalsts Somija lielā mērā būs spiesta segt visas ES plānu izmaksas. “Vācijai izmaksas tiek lēstas 190 miljonu (eiro) apmērā, savukārt Somijai, kas ir ievērojami mazāka valsts, tās aprēķinātas tuvu vienam miljardam eiro gadā,” sacīja deputāte S. Sirena. Atzīstot labākas vides aizsardzības nepieciešamību, viņa norādīja, ka “Somijai ir svarīgi par mežsaimniecības politiku lemt vietējā (valsts) līmenī”.
Somijas meža nozares produktu eksporta vērtība 2020. gadā bija 10,4 miljardi eiro, kas veidoja 18% no valsts kopējā eksporta.
Somija savās raizēs nav viena: 2021. gada jūlijā 10 ES dalībvalstis sagatavoja kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai, paužot “dziļas bažas” par institūcijas iniciatīvām.
“Mēs atkārtoti uzsveram, ka atbildība par mežiem gulstas uz dalībvalstīm,” teikts vēstulē, ko parakstīja Austrija, Čehija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija. Pret EK rīcību iebilst arī Francija un Zviedrija, kas 1. janvārī rotācijas kārtībā pārņem ES prezidentūru un ir paziņojusi, ka plāno panākt, lai par mežsaimniecības jautājumiem lemtu valstu līmenī.
“Bioloģiskās daudzveidības iznīcināšana”
Jautājums ir sašķēlis arī Somijas piecu partiju valdības koalīciju. Zaļie, kas atbalsta aizsardzības pasākumus, ir nonākuši pretrunās ar Centra partiju, kas tradicionāli stingri atbalsta mežsaimniecības nozari. Pēc vairākas dienas ilgušām ķildām pirms balsojuma koalīcijas partijas vienojās par kritisku nostāju attiecībā uz ES pasākumiem.
Premjerministre Sanna Marina parlamentā paziņoja, ka ES priekšlikums “nav pieņemams bez būtiskām izmaiņām”.
Helsinku Universitātes meža zinātnes profesore Jāna Baka (Jaana Back) sacīja, ka “nav šaubu, ka šie (EK, ES) pasākumi ir nepieciešami, lai ierobežotu dabas izzušanu un bioloģiskās daudzveidības iznīcināšanu”. Viņa uzsvēra, ka tas nenotiks “bez aktīvas iejaukšanās”, un norādīja, ka pēc desmit gadu ilgas brīvprātīgu pasākumu veicināšanas Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka mežu aizsardzība “joprojām ir nepietiekama”. Profesore J. Baka skaidroja, ka intensīva Somijas mežu izmantošana ir izraisījusi sugu skaita samazināšanos, mežu augšana ir palēninājusies, tādējādi samazinot to spēju absorbēt oglekli.
Maijā Somijas statistikas dienests aprēķinājis, ka 2021. gadā Somijas zeme, ko izmanto, galvenokārt, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, pirmo reizi ir kļuvusi par tīro emisiju avotu, jo mežu oglekļa piesaiste ir samazinājusies.
“Pieauguma palēnināšanās ir viens no faktoriem, kāpēc samazinājās oglekļa absorbcija, savukārt, otrs faktors – mežizstrādes apjomu pieaugums,” norādīja profesore J. Baka.