Krievija jau vairāk nekā deviņus gadus karo pret Ukrainu, no kuriem gandrīz 18 mēnešus tā īstenojusi pilnvērtīgu iebrukumu. Karš būtiski ietekmē vidi, jo īpaši Melno jūru un Azovas jūru. Ostu bloķēšana un teritoriālo ūdeņu ieņemšana ir padarījusi tos teju nepieejamus ne tikai zvejniekiem vai tūristiem, bet arī zinātniekiem, kas gadu desmitiem pētījuši izmaiņas jūras ekosistēmās. Tomēr, neraugoties uz to, ka šobrīd nav iespējams ņemt paraugus no jūras, pieejamie dati un fakti ļauj saprast, kādu ietekmi uz jūras vidi atstāj militārās darbības un okupācija. Rakstā ir sniegts pārskats par to, ko mēs pašlaik zinām par Krievijas kara pret Ukrainu ietekmi uz Melno un Azovas jūru.

Kara sākums. 2014. gads un okupācija

Melnajai jūrai un Azovas jūrai ir vairākas unikālas īpašības, jo īpaši zems sāļums un izolētība, kas padara tās par bagātām ar bioloģisko daudzveidību un retiem biotopiem.

Visu 20. gadsimtu abas jūras saskārās ar problēmām, ko izraisīja spēcīga cilvēka darbības ietekme: pārzveja, ostu un upju radītais piesārņojums, invazīvās sugas. Situāciju ir saasinājusi arvien spēcīgāka klimata pārmaiņu ietekme, kas ir izraisījusi dažu sugu izzušanu un izmaiņas vietējās ekosistēmās.

https://uwecworkgroup.info/impact-of-russias-invasion-of-ukraine-on-the-black-and-azov-seas/