Piegādes drošība ir apdraudēta, ja netiks uzsākta kokmateriālu tirdzniecība. Krievijas uzbrukums Ukrainai padarījis jauno mežu kopšanu par galveno energoapgādes faktoru.
Somijā meži netiek audzēti ar konkrētu mērķi – enerģijas ražošanai. Enerģētikā izmantotā koksne ir mežizstrādes, mežsaimnieciskās darbības un mežrūpniecības blakusprodukts. Eksperts apgalvo, ka mežos ir pietiekami daudz izejvielu, lai apmierinātu enerģijas ražošanas un meža rūpniecības vajadzības, taču problemātiska būs rentabla enerģētiskās koksnes ieguve.
“Apgādes drošība būs apdraudēta, ja mēs nespēsim iegūt koksni no meža,” brīdina Kiosti Turkia (Kyösti Turkia), Somijas Meža centra bioenerģijas un bioekonomikas eksperts.
Krievijas uzbrukums Ukrainai ietekmē Somijas meža nozari. Skujkoku apaļkoku koksnes imports no Krievijas tika apturēts Krievijas eksporta nodokļa dēļ vēl pirms uzbrukuma. Februārī pēkšņi tika pārtraukts Krievijas enerģētiskās koksnes šķeldas imports, ko izmanto centralizētās siltumapgādes uzņēmumos.
Jaunajā situācijā enerģētiskās koksnes iepirkuma uzmanības centrā ir jauni meži, kurus nepieciešams kopt. Vairāk nekā puse no Somijā no meža iegūtās enerģijas tiek iegūta no maza diametra kokiem, kas iegūti, retinot jaunaudzes.
“Mežos, kuros nepieciešama retināšana, ir ievērojamas enerģijas rezerves,” norāda K. Turkia.
“Mums Somijā ir jāpaātrina mežizstrādes un iepirkuma process un jāizdomā, kā cirsmas koncentrēt vietās, kur steidzami nepieciešama retināšana, jo tieši tur mums pašlaik ir liels ciršanas potenciāls.”
Jaunaudžu kopšana ir atstāta novārtā
Saskaņā ar 12. valsts meža inventarizācijas datiem Somijā ir 800 000 hektāru mežu, kuros jaunaudžu kopšana ir atstāta novārtā.
“No tiem 460 000 hektāru ir meži, kuros būtu lietderīgi iegūt enerģētisko koksni. Tā ir liela platība, un tur ir daudz koksnes, kas būtu retināma,” stāsta K. Turkia.
Somijā ir arī 900 000 hektāru mežu, kuros steidzami jāveic pirmā retināšana. Dažos no tiem arī enerģētiskās koksnes ieguve ir saprātīgs risinājums, lai gan pirmajā retināšanā iegūst arī šķeldas koksni un vēl sīkākus baļķus. Vairāk nekā puse no Somijā iegūtās enerģētiskās koksnes tiek iegūta no maza diametra kokiem, kas iegūti, retinot jaunaudzes.
“Meži ir efektīvi kopjami arī tad, ja kopšana jau mežaudzes stadijā ir aizkavējusies. Mums ir jādažādo jaunaudžu kopšanas metodes un jāattīsta mežizstrādes prakse. Ja mums izdosies atrisināt šīs problēmas, izejmateriālu būs pietiekami daudz.”
Somijas Meža centrs iesaka agrīno kopšanu veikt mežaudzēs, kuru maksimālais augstums nepārsniedz trīs metrus.
2020. gadā privātīpašumā esošo hektāru skaits, kas saņēma atbalstu agrīnai kopšanai, pamatojoties uz Likumu par ilgtspējīgas mežsaimniecības finansēšanu, bija nepilni 42 000 hektāru, savukārt mērķis ir gandrīz 70 000 hektāru gadā.
Ir zināma enerģētiskās koksnes ieguves platību atrašanās vieta
Ja netiek veikta savlaicīga jaunaudžu kopšana, tiek iegūta maza diametra koksne, nevis izturīgi baļķi. Somijas Meža centra sagatavotajos meža resursu datos ir norādītas enerģētiskās koksnes ieguves vietu kartes. Šis pakalpojums ir brīvi pieejams visiem.
“Mēs zinām, kur nav veiktas kopšanas darbības un kur varētu būt pieejama enerģētiskā koksne.”
Kokmateriālu pircēji un iepirkumu organizācijas var iesniegt pieprasījumu pēc kontaktinformācijas datiem un tādējādi uzzināt, kam pieder mežs. Dati ir pieejami, pamatojoties uz Meža informācijas likumu. Šis ir īstais brīdis, lai veiktu retināšanas darbus, kas ir aizkavēti, un noslēgtu darījumus par savu koksni.
Meža īpašniekus veikt retināšanas darbus pagājušajā nedēļā paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem aicināja, piemēram, mežsaimniecības uzņēmums Stora Enso. Uzņēmums uzsvēra, ka retināšana ir būtisks koksnes šķeldas avots.
“Šis ir īstais brīdis, lai uzsāktu retināšanas darbus, kas ir aizkavēti, un noslēgtu darījumus par savu koksni. Tas nodrošinās kokmateriālu piegādi Somijas kokzāģētavām un uzturēs to darbību,” Stora Enso paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem sacīja Janne Partanens, Somijas koksnes piegādes nodaļas vadītājs. Pieaugot koksnes patēriņam meža, koksnes izstrādājumu un kokzāģētavu nozarēs, palielinās arī koksnes enerģijas ražošanai piemērotu blakusproduktu pieejamība.
“Sešdesmit procenti no enerģētikā izmantotā koksnes kurināmā tiek iegūti no rūpniecības blakusproduktiem. Četrdesmit procenti koksnes enerģijas ir jāiegūst tieši mežā, un tā ir visdārgākā enerģijas daļa no koksnes,” saka K. Turkia.
ES regulējumā ir uzsvērts kaskādes princips; citiem vārdiem sakot, koksne vispirms ir jāpārstrādā augstvērtīgiem mērķiem un tikai pēc tam jāizmanto enerģijai.
“Regulā atbalstītais virziens ir mežsaimniecības blakusproduktu izmantošana enerģētikā,” uzsver Kiosti Turkia.
Loģistikas ķēdes ir jāracionalizē – nepieciešamas labākas subsīdijas
K. Turkia uzskata, ka jauno mežu kopšana un maza diametra koksnes ieguve saskaņā ar tirgus nosacījumiem ir bijis izaicinājums. Faktors, kas nosaka, kur iegūt enerģētisko koksni, ir izmaksas. Visizdevīgākā koksnes kategorija ir šķiedras koksne, un enerģētiskās koksnes cena palielināsies līdz ar pieprasījumu.
K. Turkia skaidro, ka, ņemot vērā jauno tendenci attiecībā uz pieprasījumu, būtu jāpārvērtē valsts atbalsta pieejamības paplašināšana ilgtspējīgai mežsaimniecībai. Tomēr ar šo atbalstu vien nepietiks, lai paātrinātu enerģētiskās koksnes iepirkumu.
Mums jāspēj uzlabot mežizstrādes kvalitāte, lai meža īpašnieki būtu apmierināti.
Pēc K. Turkias domām, tagad būtiskākais būtu nodrošināt netraucētu enerģētiskās koksnes loģistikas ķēdi. Siltumapgādes uzņēmumos ir nepieciešami biotermināli izejvielu uzglabāšanai. Ir vajadzīgi arī harvesteru operatori, kas būtu kvalificēti darbam ar jaunaudzēm.
“Mums jāspēj uzlabot mežizstrādes kvalitāte, lai meža īpašnieki būtu apmierināti. Ar enerģētiskās koksnes iepirkuma palielināšanu saistīto izaicinājumu sarakstu nav grūti sastādīt,” atzīst K. Turkia.
K. Turkia norāda, ka visiem enerģētiskās koksnes vērtību ķēdes dalībniekiem ir jāgūst peļņa, un tas attiecas arī uz tiem, kas veic faktisko mežizstrādi. Šie uzņēmēji cieš no augstām mežizstrādes izmaksām un zemas rentabilitātes, lai gan tieši no meža iepirktā enerģētiskā koksne ir visdārgākā. Degvielas cenas ir krasi pieaugušas. Aptuveni divu gadu laikā vieglās dīzeļdegvielas cena ir divkāršojusies, bet dīzeļdegviela ir sadārdzinājusies par 70%.
“Galu galā tiem, kas pērk centralizēto siltumenerģiju, var nākties maksāt nedaudz vairāk, lai nodrošinātu piegādes drošību.”
ES prasības palielina koksnes enerģijas nozīmi Kā situāciju ietekmēs iespējamie jaunie ES mērķi vides jomā?
“Pašreizējās krīzes apstākļos Somijas apgādes drošība ir kļuvusi par jautājumu, ko nedrīkst ignorēt, neraugoties uz klimata mērķiem. Kūdras izmantošana tiks samazināta lēnāk, ja vēlamies nodrošināt mājokļus ar siltumu un kad mēs to vēlēsimies darīt. Situācija ir mainījusies diezgan pēkšņi, un pastāv liela nenoteiktība,” uzsver K. Turkia. Vairāk nekā 70% no atjaunojamās enerģijas Somijā pašlaik tiek saražoti, izmantojot koksnes kurināmo.
K. Turkia prognozē, ka no meža iegūta koksnes enerģija kļūs aizvien nozīmīgāka ES enerģētikas mērķu sasniegšanā un ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars Somijā palielināsies. Vairāk nekā 70% no atjaunojamās enerģijas Somijā pašlaik tiek saražoti, izmantojot koksnes kurināmo.
Tajā pašā laikā ES mežu izmantošanas vadība un regulējums kļūst arvien stingrāks. ES gatavo ilgtspējības direktīvas, kuras ietekmē bažas par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Ir jāizvērtē, kā ES tiesību akti un ilgtspējības kritēriji nākotnē ietekmēs meža enerģijas izmantošanas potenciālu, uzskata Kiosti Turkia.
“Pagaidām Somijai nav detalizētas informācijas par taksonomijas saturu, bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un bioloģiskās daudzveidības kritērijiem. Tie visi vēl tikai tiek formulēti.”
Kiosti Turkia norāda, ka ekoloģisko ilgtspēju var nodrošināt arī mežizstrādē, ja tiek ievēroti meža apsaimniekošanas ieteikumi un meža sertifikācijas kritēriji.
“Bioloģiskā daudzveidība tiks ņemta vērā tāpat kā citos mežizstrādes procesos.”