Zviedrijas Apvienoto Nāciju Organizācijai ieniegtie dati rāda, ka zviedru meži piesaista trīs reizes vairāk oglekļa nekā meži kaimiņvalstī Somijā.

Somijas iedzīvotājus satrauc, ka var nākties maksāt miljardiem eiro, jo oglekļa piesaistes rādītāji mežos “ir slikti”. Zviedrijas dienas laikraksts “Aftonbladet” pauž pārsteigumu par iesniegtajiem ziņojumiem, kas liecina, ka oglekļa piesaistīšana Zviedrijas mežos rit “veiksmīgāk” nekā Somijā.

“Aftonbladet” analizē, kāpēc Zviedrijas meži oglekļa piesaistīšanā ir trīs reizes efektīvāki nekā Somijas, neskatoties uz abu valstu mežu līdzību. “Abu valstu lielās atšķirības šķiet nedaudz dīvainas, ja meži daudzos aspektos ir līdzīgi,” laikrakstam stāsta Viduszviedrijas universitātes profesors Bengts-Gunnars Jonsons. Arī citi pētnieki, kurus intervēja “Aftonbladet”, nespēja sniegt skaidru un pamatotu atbildi, kāpēc Zviedrijas augsne uzkrāj ievērojami vairāk oglekļa nekā Somijas. Salīdzinot starptautiski, jāsecina, ka meži un augsnes, kas izceļas ar spēju uzkrāt daudz vairāk oglekļa, meklējamas Zviedrijā un Francijā.

Saskaņā ar “Aftonbladet” datiem 2023. gadā mežizstrādes apjoms uz vienu hektāru produktīvās meža zemes Zviedrijā pārsniedza Somijas rādītājus, tomēr tikai Somijā tas (mežizstrādes apjoms) izraisījis oglekļa piesaistes samazināšanos. Somus satrauc iespēja, ka nodokļu maksātājiem var nākties segt vairāku miljardu eiro lielo rēķinu, ja oglekļa kvotas būs jāiegādājas no citām Eiropas valstīm.

Kā ziņo “Aftonbladet”, atšķirības oglekļa piesaistē var izskaidrot ar atšķirīgām mērīšanas metodēm. “Zviedrijā ir daudz vairāk mērījumu, mūsu laika skala sniedzas daudz tālāk pagātnē. Abas metodes gan ir apstiprinājusi IPCC,” uzsver Ēriks Karlsons no Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes. “Aftonbladet” informē, ka aprēķinos Zviedrijā tiek izmantotas gan mākslīgā intelekta tehnoloģijas, gan mašīnmācīšanās metodes.

Oglekļa piesaiste mežos kļuvusi par karstu diskusiju tēmu Somijā, jo, kā ziņoja žurnāls “Metsälehti”, izrādījies, ka zviedru meži pagājušajā gadā piesaistījuši desmitiem miljonu tonnu oglekļa. Aprēķinus Somijā veica Somijas Dabas resursu institūts Luke un saskaņā ar tiem, laikā, kad Zviedrijā datus vērtēja, Somijas meži, savukārt, kļuva par 1,12 miljonu tonnu oglekļa dioksīda emisiju avotu.

Norādīts, ka šie rādītāji ir samazinājuši Somijas izredzes sasniegt oglekļa neitralitātes mērķus. Rezultātā gan klimata ekspertu grupa, gan Somijas vides aktīvistu organizācijas ir aicinājušas ievērojami samazināt mežizstrādi. (Aprēķinu metodika ir problēma ne tikai Somijā, bet arī Latvijā. Ja zviedriem viss ir kārtībā, kāpēc pie mums un Somijā aprēķini ir tik atšķirīgi un rezultāts ir negatīvs? zemeunvalsts.lv piezīme)

Laikraksta “Aftonbladet” intervētie pētnieki pauda cerību, ka nākotnē tiks detalizētāk izpētīti iemesli, kāpēc kaimiņvalstu rezultāti tik ievērojami atšķiras.