“Vācijas pilsētas nav pietiekami sagatavotas biežāku un spēcīgāku plūdu, liela karstuma periodu, sausuma un ūdens trūkuma gadījumiem”, teikts Kaizerslauternas Universitātes (RPTU, University of Kaiserslautern-Landau) ziņojumā. “Lielākā daļa, īpaši mazākas pašvaldības, vienkārši ignorē briesmas, kas saistītas ar pieaugošo lietusgāžu risku,” skaidro ziņojuma autors Teo Šmits. Pašvaldībām visā valstī būtu steidzami jāveic klimata risku novērtēšana un jāsagatavo apdraudējuma un riska kartes, lai noteiktu plūdu, kā arī liela karstuma riskantos punktus, ieteikts Vācijas Būvmateriālu tirdzniecības asociācijas (BDB) pasūtītajā ziņojumā. Pēc tam jāīsteno efektīvas riska komunikācijas kampaņas, lai pilsētu plānotāji zinātu, kur visvairāk nepieciešami pasākumi, lai palielinātu noturību pret klimata pārmaiņām. Arī mājokļu īpašnieki varētu veikt aizsargpasākumus, ja viņu dzīvesvietā ir paaugstināts spēcīgu lietusgāžu vai karstuma viļņu risks.
“Pieaugošie klimata riski tagad liek Vācijai būvēt citādi – un pat pārbūvēt,” teikts ziņojumā. Autors ir aicinājis federālās zemes un valsts valdību izveidot tiesisko regulējumu, lai visas ēkas un infrastruktūra tiktu analizētas attiecībā uz klimata riskiem. “Sākot ar energoapgādi un ūdensapgādi un beidzot ar pilsētplānošanu – viss ir rūpīgi jāpārbauda,” uzsver T. Šmits. Pēc tam būtu jāizstrādā efektīvas aizsardzības koncepcijas, tostarp pret vētrām aizsargātas ēkas, labākas metodes, kā efektīvāk aizturēt lietusūdeni, atjaunot kanalizācijas sistēmas, lai izvairītos no sastrēgumiem, un klimata pārmaiņām noturīgi ceļi, tuneļi un sliedes. Reģionālie un vietējie klimata riski būs izšķirošais faktors, lai noteiktu, kā tieši pilsētas palielinās savu klimata drošību, norāda ziņojuma autors. “Federālajām, valsts un vietējām pašvaldībām ir ātri jānosaka kurss, lai kaut kas notiktu jau tagad.”
Klimata pārmaiņas arvien vairāk ietekmē Vācijas iedzīvotājus un valsts infrastruktūru. Lai glābtu cilvēku dzīvības, mazinātu iespējamās ekoloģiskās un sociālekonomiskās sekas un līdz minimumam samazinātu nākotnes izmaksas, nepieciešams pielāgoties klimata pārmaiņu jau tagad nenovēršamajām sekām. Vācija 2023. gadā ieviesa valsts mēroga likumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas paredz, ka pašvaldībām jāizstrādā vietēja mēroga riska analīze un pielāgošanās plāni. Turklāt Veselības ministrija nāca klajā ar Vācijas pirmo plānu aizsardzībai pret karstumu, kura mērķis ir samazināt ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaitu.