Zviedrijas ziemeļu daļā dzīvojošie sāmi, kas nodarbojas ar ziemeļbriežu audzēšanu, apgalvo, ka viņus eksistenciāli apdraud dzelzsrūdas raktuves. Raktuves tiek dēvētas par būtiskām Eiropas Savienības pārejā uz videi draudzīgu saimniekošanu.
Aptuveni 120 sāmu, kas gana ziemeļbriežus Gabna Samebī apgabalā Zviedrijas ziemeļos, vienlaikus ar masveida tūrismu piedzīvo tūkstošiem gadu senu tradīciju izzušanu. Piedevām, valstij piederošās kompānijas LKAB dzelzsrūdas raktuves netālu no Kirunas pilsētas turpina paplašināties.
Zviedrijas valstij piederošais uzņēmums LKAB pārvalda pasaulē lielāko dzelzsrūdas raktuvi. Gan Eiropas Komisija, gan ES prezidējošā valsts Zviedrija šīs raktuves un tajā nesen atklātos retzemju minerālus (jāuzsver, ka šajās raktuvēs atrodama ceturtā daļa no Eiropai nepieciešamā fosfora) ir raksturojušas ar “spožiem vārdiem”. Tās ir pasaulē lielākās pazemes dzelzs rūdas raktuves, kas sasniedz aptuveni 1300 metru dziļumu.
Taču sāmiem, kas dzīvo Gabna Samebī apgabalā – plašā zemes joslā līdz kalnainajai Norvēģijas robežai rietumos – kādreiz neskartās vides industrializācija ļoti traucē un atstāj postošu iespaidu gan uz savvaļas dzīvniekiem gan briežkopību.
Viens no protestētājiem ir 36 gadus vecais sāmu ziemeļbriežu audzētājs Tomass Kuhmunens. Viņš sarunājas ar EUObserver.
“Tas ir viss, kas es esmu. Tas ir tas, ko šajā pasaulē esmu ienesis – rūpes par ziemeļbriežiem, rūpes par nākamajām paaudzēm,” sacīja briežkopis.
T. Kuhmunens uzskata, ka LKAB raktuves, kā arī masveida tūrisms rada eksistenciālu apdraudējumu, norādot, ka ainava gadu desmitos ir krasi mainījusies. Tas ietver arī koku izciršanu pagājušā gadsimta 50. gadu beigās. Kopš tā laika dabiskus mežus ir aizstājušas monokultūras, – uzsvēra briežkopis.
Retzemju minerāli
Pašlaik LKAB raktuves paplašinās un liek aptuveni sešiem tūkstošiem tuvējās Kirunas pilsētas iedzīvotāju pārcelties trīs kilometrus uz austrumiem. Pagājušajā nedēļā LKAB ziņoja par retzemju oksīdu atradnēm, kas ir ļoti svarīga izejviela, kas nepieciešama, lai ražotu visu, sākot ar automašīnu akumulatoriem un beidzot ar vēja ģeneratoriem. Taču, lai gan LKAB sola šo minerālu ieguvi bez fosilo izejvielu izmantošanas, kas ir daļa no ES Zaļās pārejas, sāmu iedzīvotāji joprojām ir piesardzīgi attiecībā uz tās plašāku ietekmi.
“Viņi [LKAB] neredz visu ainavu tādā veidā, kā mēs, kad ganām savus ziemeļbriežus. Un tā, protams, ir liela problēma,” stāstīja T. Kuhmunens. “Viņi to redz kā salu plašā nekā neesamības okeānā. Viņi to redz fragmentēti,” viņš teica.
Galvenais ziemas ziemeļbriežu barības avots ir ķērpji
Briežkopis T. Kuhmunens stāsta, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās dēļ dažās teritorijās pēdējo 70 gadu laikā ķērpju daudzums ir samazinājies par 70%.
LKAB raktuves un Kiruna ziemeļbriežiem ir šaurs posms, liekot tiem agrās rīta stundās, kad ir maz trokšņu, doties garām netālu no tām, lai nokļūtu pļavās un ganītos austrumu pusē.
Līdz 1948. gadam ziemeļbrieži devās cauri Kirunai pa ceļu, ko T. Kuhmunens raksturoja kā “asinsradinieku ceļu uz ganībām”. Šo ceļu slēdza raktuvju un citas infrastruktūras, tostarp lidlauka, dēļ, briežkopis norādīja.
Tā kā raktuves un pilsēta paplašinās, tas vēl vairāk sašaurina jau tā šauro joslu, kurā ziemeļbrieži var brīvi pārvietoties un ganīties.
“Ja man būtu jānosaka “ietekmes zona” ap raktuvēm, tā būtu 10 km skaņas, seismiskās aktivitātes un krītošo putekļu dēļ,” T. Kuhmunens teica. Ar ganāmpulkiem nav iespējams apiet šaurās vietas, jo divi blakus esošie apgabali neļauj ziemeļbriežus ganīt uz savas zemes.
Problēmu vēl vairāk sarežģī Kirunas notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kas netālajā upītē sūknē siltu ūdeni. Tas nozīmē, ka ziemā strauts neaizsalst, apgrūtinot ganāmpulku pārvietošanos.
Tūrisma uzņēmumi, kas specializējas sniega motociklu un suņu pajūgu izklaides braucienu sniegšanā, situāciju vēl vairāk pasliktina, skaidro T. Kuhmunens.
Briežkopis sacīja, ka šogad netiks izpildīta 6500 ziemeļbriežu kvota, jo tūrisma, infrastruktūras un raktuvju kumulatīvā ietekme ir ļoti liela. “Katru gadu mēs zaudējam pāris simtu ziemeļbriežu, jo tos negatīvi ietekmē dzelzceļš un infrastruktūra,” viņš teica. T. Kuhmunens uzsvēra, ka šīs rūpes ir atstājušas iespaidu uz sāmu garīgo veselību, uz attiecībām ģimenēs, kopienā un draudzību starp kaimiņu novadiem.
“Visa ļaunuma avots”
Līdzīgus komentārus izteica arī Gabnas Samebī preses pārstāve Karina Kvarfordta Nija. “LKAB ir visa ļaunuma avots,” viņa teica.“Tāpēc mums ir Kirunas pilsēta, tāpēc mums ir ceļi, tāpēc Kirunai bija jāpārceļas. Šeit ir viegli atbraukt un paviesoties, un tūristu plūsma, protams, paplašinājās,” viņa teica. K. K. Nija, kurai ir trīs mazi bērni, sacīja, ka pastāv iespēja, ka nākotnē viņi vairs nevarēs ganīt ziemeļbriežus.
Sāmu parlaments, kurā ir 31 deputāts, iespējams, sāks meklēt atbildes no Eiropas iestādēm Briselē. “Mēs vēlamies būt partneris Zviedrijas valdībai, kā arī vēlamies izveidot savu platformu, sāmu parlamenta platformu Briselē,” sacīja parlamenta valdes priekšsēdētāja vietnieks Stefans Mikaelsons.
Savukārt no valsts komnpānijas LKAB presē tika citēts tās pārstāvis, kurš apgalvoja, ka notiek sarunas ar sāmiem, lai rastu risinājumus.