Eiropas Savienības (ES) Atmežošanas regula tiek kritizēta saistībā ar birokrātijas pieaugumu. Kā zināms, Eiropas Komisija pārskata ziņošanas prasības, par ko joprojām satraukusies meža nozare, jo pazīmes liecina, ka tās būs apjomīgas.
EK gatavo informācijas tehnoloģijās balstītu noteikumu pārskatīšanu, lai ziņojumu sniegšanu, kas paredzēta Atmežošanas regulā (EUDR), padarītu mazāk apgrūtinošu. Kā viens no pārskatīšanas rezultātiem paredzēts t.s. interfeiss (saskarne), proti, lai automatizētu datu pārsūtīšanu no struktūras, kas uzdod veikt mežizstrādi, uz ES TRACES sistēmu (Tirdzniecības kontroles un ekspertīzes sistēma). Komisija iepriekš pieprasīja, lai tā sauktās uzticamības deklarācijas TRACES sistēmā tiktu ievadītas manuāli, ne izmantojot digitālo datu pārsūtīšanu. Jaunajai sistēmai būtu jāsāk darboties līdz gada beigām. Due Diligence (Pienācīgas rūpības) deklarācijas ir balstītas katra uzņēmēja riska novērtējumā, ar to palīdzību tiek nodrošināts, ka koksne atbilst EUDR prasībām.
Forest.fi iepriekšminēto regulas pārskatīšanu apsprieda ar Somijas Pārtikas dienesta vecāko inspektoru Šingo Masudu (Shingo Masuda). TRACES sistēmu izmanto, gan lai kontrolētu kokmateriālus un koksnes izstrādājumus, ko importē un pārdod ES, gan arī noteiktus lauksaimniecības un pārtikas produktus.
Somijas meža nozares pārstāvji jau iepriekš pauda satraukumu, ka regula radīs ārkārtīgi lielu noslogojumu, tieši sniedzot ziņojumus. Gada laikā Somijā tiek veikti aptuveni 100 000 darījumu ar kokmateriāliem.
“Meža nozares uzņēmumiem ir nepieciešama funkcionējoša datu pārsūtīšanas sistēma,” norāda Somijas mežrūpniecības federācijas Starptautisko un ES meža lietu nodaļas vadītāja Maija Rantamaki.
“Daži mežsaimniecības uzņēmumi pašlaik testē sistēmas darbību. Komisija ir brīdinājusi par joprojām iespējamām izmaiņām. Uzņēmumiem tas rada problēmas, jo arī iekšējo sistēmu izveide un pielāgošana prasīs laiku,” uzsver M. Rantamaki.
Somijā tiek izstrādāti valsts tiesību akti EUDR papildināšanai. Regula attiecas uz lopkopības produktiem, kakao, kafiju, palmu eļļu, kaučuku, soju un koksni. Saskaņā ar Somijas Dabas resursu institūta (Natural Resources Institute Finland) sniegto informāciju Somijai īpaši svarīgs ir regulējums, kas attiecas uz liellopu audzēšanu un koksnes ražošanu.
Saskarne jeb interfeiss ir noderīga lieliem uzņēmumiem
Saskaņā ar EUDR noteikto ir nepieciešams ziņojums, kas apliecina, ka pārdodamās koksnes ieguve nav izraisījusi atmežošanu vai meža degradāciju, piemēram, meža zemes pārveidošanu lauksaimniecībā izmantojamā vai “veca meža” pārvēršanu saimnieciskā mežā.
Attiecībā uz mežiem, par ziņošanu galvenokārt ir atbildīgs pircējs, ne atsevišķs kokmateriālu pārdevējs. Somijā tās bieži vien ir privātpersonas bez mežsaimniecības izglītības vai attiecīgas kvalifikācijas. Tā tas ir arī darījumos, kur mežizstrādi vada pats pircējs.
EUDR tika publicēta 2023. gada jūnijā, tā stāsies spēkā 2024. gada 30. decembrī. Mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem pārejas periods beigsies 2025. gada 29. jūnijā.
Runājot par datu pārsūtīšanas sistēmām, kas pašlaik tiek gatavotas, Š. Masuda uzskata, ka tās būs noderīgākas lieliem tirgus dalībniekiem, ne privātpersonām, kas pārdod kokmateriālus. Pēc viņa domām, Komisija vēlas, lai ziņošanu pārvaldītu profesionāļi.
“Ja, teiksim, trīssimt tūkstošiem [Somijas] meža īpašnieku būtu jāreģistrējas TRACES sistēmā un jāmācās iesniegt uzticamības deklarācija, mēs saņemtu burtiski tūkstošiem zvanu ar lūgumiem pēc padoma. Tam nebūtu nekādas jēgas. Mēs visiem iespējamiem līdzekļiem vēlamies no tā izvairīties,” uzsver Šingo Masuda.
Somijas meža nozares pārstāvji uzskata, ka EUDR mērķis, protams, ir nozīmīgs – mazināt ES ietekmi uz atmežošanu un mežu degradāciju pasaulē. Maija Rantamaki norāda, ka EUDR īstenošanu un ieviešanu uzņēmumos apgrūtina tas, ka vairākkārt kavējusies Eiropas Komisijas norādījumu sagatavošana, kā interpretēt regulu.
“Norādījumu trūkums rada daudz nevajadzīga darba un palielina izdevumus. Piemēram, mēs joprojām nezinām, ko darīt ar koksni, kas pašlaik ir izstrādāta un no tās izgatavoti produkti, kurus tirgū laist varēs tikai pēc regulas stāšanās spēkā janvārī. Vai dati par produktiem, kas izgatavoti no šādas koksnes, mums ir jāpaziņo janvārī? Ja jā, tad kā? Pašlaik sistēma nav izveidota tā, lai pieņemtu paziņojumus par nocirsto koksni,” uzsver Maija Rantamaki.
Katrai koksnes skaidai vai šķēpelei nav jābūt izsekojamai
Šingo Masuda apgalvo, ka publiskajās debatēs valdījusi kļūdaina izpratne, saskaņā ar kuru katram “koka gabalam” jābūt izsekojamam tam līdz meža nogabalam, kurā attiecīgais koks nocirsts.
“Tā nav taisnība! Produkts, ko jūs atradīsit veikalā, nebūs jāizseko līdz cirsmai. Tāpēc, piemēram, veikalam, kas pārdod biroja papīru, nav jāzina, vai koksne, no kuras ražots papīrs, ir iegūta vienā vai otrā Somijas vietā,” skaidro Š. Masuda
Kad koksne pirmo reizi nonākusi tirgū un konstatēts, ka tā atbilst EUDR prasībām, to var brīvi kombinēt ar meža, kokzāģētavu un kokapstrādes nozares produktiem neatkarīgi no tā, vai tās izcelsme ir ES, vai ārpus tās.
“Koksnes preču partijas, ko ieved papīrfabrikās, nav jāglabā atsevišķi, lai izsekotu katra izejmateriāla izcelsmei,” stāsta Š. Masuda. Savukārt, Maija Rantamaki uzskata, ka šādam procesam gan varētu būt jēga, taču būtu jābūt skaidriem un saprotamiem norādījumiem.
“Saskaņā ar regulu katram uzņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka jebkurš produkts, ko tas piegādā tirgum, nav saistīts ar atmežošanu. Ja uzņēmējs izmanto tikai izejvielas un produktus, par kuriem ir iesniegta uzticamības deklarācija, atmežošanas risks ir nenozīmīgs, tas nozīmē, ka uzņēmējam vajadzētu būt spējīgam izpildīt savu pienākumu bez liekas birokrātijas,” norāda M. Rantamaki.
Importēto koksni pārbauda rūpīgāk
Pēc Šingo Masudas teiktā, EUDR ir daļa no ES globālās mežu politikas, kur īpaša uzmanība tiek pievērsta koksnes un koksnes izstrādājumu importam no valstīm ārpus ES. Iepirkuma ķēde ir jādokumentē no tās sākuma līdz beigām.
“EUDR tika izstrādāta, ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības “karstos punktus” gan uz ziemeļiem, gan uz dienvidiem no ekvatora. Tā ir vissvarīgākā joma, bet pasaules tirdzniecības nolīgumu dēļ Eiropas Savienība nevar piemērot EUDR teritorijām ārpus ES, neuzliekot tādus pašus pienākumus uzņēmējiem Eiropas Savienībā.”
EUDR nosaka, ka kokmateriālu importētājiem ir jāizvērtē visi nelikumīgu darbību riski.
“Pastāv iespēja,viltojot izcelsmes datus vai dokumentus, sajaukt likumīgu un nelikumīgu koksnes materiālu un pēc tam to pārdot tālāk. Personām, kas nodarbojas ar importu, ir jābūt prasmei šos riskus novērtēt,” skaidro Šingo Masuda.
Somijā mežsaimniecība neizraisa atmežošanu
Somijas Meža likums nosaka, ka cirsmas ir jāatjauno. Katra nocirstā koka vietā vidēji tiek iestādīti četri jauni. Vairāk nekā puse no ikgadējās atmežošanas Somijā ir saistīta ar būvniecības projektiem, bet aptuveni viena trešdaļa – ar lauksaimniecību. Somijas Dabas resursu institūts lēš, ka Eiropas Savienības Atmežošanas regula (EUDR) maz ietekmēs mežizstrādi Somijā.
EUDR pamatā ir Eiropas Savienības Kokmateriālu regula. Pamatojoties uz ietekmes novērtējumiem, šī iepriekšējā regula netika uzskatīta par pietiekami efektīvu, lai novērstu atmežošanu visā pasaulē.
“Analīze parādīja, ka atmežošanas temps ir tik liels, lai divu vai trīs paaudžu laikā iznīcinātu visus mežus. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir sasniegusi satraucošus apmērus, un pašreizējā paaudze nav uzņēmusies pietiekamu atbildību par to,” norāda Šingo Masuda.