zemeunvalsts.lv piebilde

Rakstā zīmīgs ir 2019. gads, kad netālu – Somijā – jau domāts un plānots turpmākais. Latvijā nešaubīgi meža nozares un mežzinātnes ļaudis strādā un domā ilgtermiņā. Vai to zina, saprot un rīkojas arī Brīvības ielā 36? 

Salmisāri (Salmisaari) koģenerācijas stacijā Helsinkos atjaunojamās enerģijas īpatsvars tiek palielināts, koksnes granulas sadedzinot kopā ar oglēm. Jaunu koksnes produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanas apjoma pieaugums radītu nopietnas problēmas no koksnes iegūstamās enerģijas ražošanai Somijā.

Cerētais jaunu augstas pievienotās vērtības koksnes produktu apjoma pieaugums līdz 2040. gadam ievērojami samazinātu no meža iegūstamās enerģijas pieejamību. Šis samazinājums būtu 3-5 reizes lielāks par Somijas jaunās spēkstacijas Olkiluoto 3 jaudu – tā lēsts Eiropas Meža institūta un ETLA Economic Research īstenotajā projektā FutureForest2040.

Secinājums balstīts trīs scenārijos par iespējamo situāciju 2040. gadā, ko aprēķinājuši Eiropas Meža institūta un ETLA Economic Research pētnieki. Šais scenārijos pieņemts, ka 2040. gadā kombinētās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas un rūpnieciskajos procesos saražotās enerģijas īpatsvars būs tikai 5-13%. Pašlaik, ja ņem vērā rūpniecības blakusplūsmu un koksnes atkritumu izmantošanu, aptuveni puse Somijas kopējās koksnes plūsmas tiek izmantota enerģijas ražošanā. Saskaņā ar Somijas Statistikas pārvaldes informāciju 2021. gadā koksnes kurināmā īpatsvars kopējā kurināmā patēriņā bija 29,7%.

Ja koksnes kurināmā piedāvājums samazināsies, enerģijas deficīts būs 3-5 reizes lielāks nekā Olkiluoto 3 atomelektrostacijas jauda (1600 MW). “Tik radikālas izmaiņas radīs tiešu enerģijas pieejamības samazinājumu,” skaidro pētnieks Janni Kunttu.

Ekspertu, pētnieku, lēmumu pieņēmēju, studentu un citu dažāda vecuma ieinteresēto pušu pārstāvju grupa seminārā 2019. gadā izstrādāja trīs scenārijus Somijas meža nozarei (lūdzam skatīt attēlu). Daži semināra dalībnieki pārstāvēja meža nozari, citi – plastmasas vai enerģētikas nozares.

Lielāka koksnes pievienotā vērtība

Tika nosaukti trīs meža nozares attīstības scenāriji, kurus ieinteresētās puses izstrādāja seminārā: Bioloģiskā daudzveidība un regulētā ekonomika; Aprites ekonomika: kā uzturēt augsta līmeņa dzīvesveidu un Sociālo saišu ēra. Visos trīs scenārijos paredzēts ievērojams resursu trūkums pasaulē un kopīgi centieni atteikties no fosilā kurināmā.

Scenārijos tika paredzēta Somijas meža nozares attīstītība (pat uzplaukums) arī 2040. gadā, sagaidīts daudzveidīgāks produktu klāsts, novēršot koksnes izmantošanu enerģētikā. Semināra dalībnieki uzskatīja koksni par pārāk vērtīgu izejvielu, lai to izmantotu kā enerģijas avotu. Tā vietā no koksnes taptu jauni augstas pievienotās vērtības produkti, jo īpaši uzsverot tekstilizstrādājumus uz celulozes bāzes, bioķīmiskos produktus, kompozītmateriālus un modernus būvniecības risinājumus. Šāda virziena nozares attīstība izraisītu strauju samazinājumu koksnes izmantošanai enerģijas ražošanā. Janni Kunttu skaidro, ka tas notiktu divējādi: augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai, saprotams, arī ir nepieciešama enerģija, savukārt, tiem izmantotās izejvielas enerģijas ražošanai nebūtu pieejamas.

Kā šo potenciālo enerģijas deficītu varētu kompensēt, šobrīd nevar pateikt neviens, pauž Janni Kunttu. Nekas no iespējamajiem aizstājējiem nav pieejams nepieciešamajā apjomā. Jaunie risinājumi ir balstīti meža nozares blakusproduktos, pašlaik lielā mērā tos izmanto pati nozare, lai ražotu enerģiju, kas pārsniedz tās vajadzības. Saskaņā ar 2040. gada scenāriju meža nozare varētu būt kļuvusi atkarīga no ārējiem enerģijas avotiem. Nozares izmaksu pieaugums būtu tūkstošiem miljonu eiro, lai gan daļu no tā varētu kompensēt no vērtīgākiem produktiem gūtā peļņa. Tomēr tajā pašā laikā varētu mazināties Somijas globālā konkurētspēja, samazinoties ražošanas apjomiem un darbavietu skaitam.

Viens no scenārijiem realitātē attīstās jau tagad

Janni Kunttu redz pazīmes, kas liecina, ka viens no pirms trim gadiem izstrādātajiem scenārijiem kļūst reāls: Bioloģiskā daudzveidība un regulēta ekonomika. Scenārijs paredzēja gan kara draudus, gan stingrāku koksnes izstrādājumu regulējumu Eiropas Savienībā. Kas notika? 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, jau maijā Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja nobalsoja par no meža iegūtās enerģijas neiekļaušanu nacionālajās atjaunojamās enerģijas kvotās. “Mēs nekādi negaidījām, ka kaut viens no scenārijiem jau dažu gadu laikā pārtaps realitātē,” saka J. Kunttu.

Šai scenārijā tika pieņemts kara draudu pieaugums patēriņa un atjaunojamās enerģijas ražošanas palielinājuma dēļ, vājinot to valstu pozīcijas, kuras ražo vai iegūst fosilās izejvielas. “Pirms trim gadiem uzskatījām, ka tteikšanās no fosilo resursu izmantojuma palielinātu konfliktu risku visā pasaulē. Konkurence par resursiem un dalījums bagātajās un nabadzīgajās valstīs netieši ietekmē arī meža nozari,” skaidro J. Kunttu. Scenārijs paredz arī politiskas debates par koksnes produktiem. “Sākam saskatīt pazīmes, ka dažus koksnes produktus varētu automātiski neuzskatīt par oglekļa emisiju neitrāliem. Domāju, tas ir iespējams, ja situācija turpinās attīstīties pašreizējā virzienā,” saka J. Kunttu.

Lielāka pievienotā vērtība ir uzteicama

Janni Kunttu uzskata, ka koksnes pievienotās vērtības pieaugums ir laba zīme. Nākotnē tas varētu atspoguļoties arī cenās. “To varētu izmantot, lai finansētu lielāku atbalstu bioloģiskās daudzveidības uzturēšana un enerģijas iepirkumiem,” skaidro J. Kunttu.

Šie pētnieka skaidrojumi neskan bezcerīgi. Divdesmit gadu laikā varētu tikt izstrādāti (taptu) jauni energotaupības risinājumi, kurus varētu izmantot jaunās ražotnēs. Šai ziņā ir vērojams progress, tai pašā laikā akūti jūtams laika trūkums. “Mums nekavējoties jāsāk izstrādāt jauni enerģijas nodrošinājuma risinājumi, sadarbojoties ar citām nozarēm. Vajadzīgas tādas tehnoloģijas, kas neliek mums domāt par enerģētikas trūkumu, kas, kā minēts iepriekš, bija kopīgais jautājums visos trīs scenārijos,” uzsver J. Kunttu.
Projektu “FutureForest2040. Somijas meža nozares strukturālās pārmaiņas un tirgus un nodarbinātības vīzijas 2040. gadam” finansiāli atbalstījis fonds Metsämiesten Säätiö
Tulkojums no angļu valodas