Skandināvijas vīni varētu būt nākamā aktualitāte dabas procesu pārmaiņu laikā. Dienvideiropu piemeklē neprognozējami laika apstākļi, klimats ietekmē arī vīnkopību.

Skandināvija nav gluži tas reģions, ko pazinēji varētu uzskatīt par augstākā labuma vīna darīšanas apgabalu. Taču, ņemot vērā klimata pārmaiņas, kas veicina siltākus un garākus veģetācijas periodus, kā arī jaunās vīnogu šķirnes, kas pielāgojušās šiem apstākļiem, vīnkopība Zviedrijā kļūst arvien intensīvāka.

Tā kā sausums, karstums un citi ārkārtēji laika apstākļi liek tradicionālajiem vīnogu audzēšanas reģioniem pārvērtēt savas metodes, Zviedrijas vīna darīšanas nozare pāriet augstākā līmenī – no nelielu amatieru saimniecībām uz rūpniecību ar pieaugošām ambīcijām.

Kullabergs Vingård ir vīna dārzs un vīna darītava, kas vēlas parādīt, kādi var būt Zviedrijas vīni. Vīnogulāju platība pārsniedz 14 hektārus, to lielākā daļa iestādīti pirms nepilniem desmit gadiem. Līdz 2022. gadam vīna darītava bija sasniegusi ievērojamu saražotās produkcijas apjomu – vairāk nekā 30 000 pudeļu gadā, galvenokārt, baltvīni, kurus var iegādāties augstas klases restorānos no Eiropas līdz Japānai un kas ir ieguvuši vairākas starptautiskas balvas.

“Vīna dārzus tradicionālajās vīnkopības valstīs skar klimata izmaiņas, bet mēs Zviedrijā uzņemam apgriezienus,” stāsta 34 gadus vecais enologs un vīndaris Felikss Orbergs. Pēc darba vīna dārzos daudzviet pasaulē, viņš 2017. gadā atgriezās Zviedrijā, lai vadītu vīna darītavu Kullabergs Vingård.

Globālā sasilšana maina Eiropas vīna darīšanas nozari

Vīnogulāji var izturēt karstumu un sausumu, dažos Eiropas reģionos tradicionāli praktizē zemkopību bez apūdeņošanas. Tomēr, pēdējā desmitgadē Eiropā un pasaulē ir pieredzēti karstākie gadi, un, iespējams, ir gaidāma vēl lielāka sasilšana. Tas var skart vīna kvalitāti, kur pat nelielas laika apstākļu svārstības maina vīnogu cukura, skābes un tanīna saturu.

Apgabalus, kas reiz bijuši ideāli piemēroti noteiktu vīnogu šķirņu audzēšanai, klimata pārmaiņas var padarīt vīnkopībai sarežģītākus. Izteikta karstuma dēļ vīnogas nogatavojas ātrāk, kas attiecīgi noved vai nu pie agrākām ražām, kas var pazemināt kvalitāti, vai pie stiprākiem, mazāk līdzsvarotiem vīniem, ja nogatavināšana ir pārāk ilga.

Pēdējos gados vīnogulāji tiek stādīti aizvien tālāk uz ziemeļiem. Komerciālie vīna dārzi parādās Norvēģijā, Dānijā un citviet, arī Amerikas rietumos, pārvietojoties uz laika apstākļu ziņā vēsākiem reģioniem. Sagaidāms, ka Apvienotajā Karalistē, kas ir slavena ar ales un rūgto alu, nākamo 10 gadu laikā ar vīnogulājiem apstādītā platība dubultosies. To veicinās pieaugošais pieprasījums pēc dzirkstošajiem vīniem.

“Šī ir vīna darīšanas jaunā ģeogrāfiskā robeža,” Kullabergs Vingård jaunuzceltās vīna darītavas apmeklējuma laikā stāsta vīndaris Fēlikss Orbergs.

Zviedrijas dienvidos pēdējo 30 gadu laikā gaisa temperatūra ir paaugstinājusies par aptuveni 2 °C, liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta dati. Savukārt, veģetācijas periods ir pagarinājies par aptuveni 20 dienām.

Zviedrijas vīndari izmanto jaunas pret slimībām izturīgas vīnogu šķirnes

Vīnogu audzēšana Zviedrijā ir saistīta arī ar jaunu pret slimībām izturīgu vīnogu šķirņu plašu ieviešanu. Lielākā daļa vīna darītavu ir stādījušas Solaris vīnogas, kas tika selekcionētas Vācijā 70. gados. Tās ir pielāgotas vēsākam klimatam un izturīgākas pret slimībām, tādējādi lielākajā daļā vīna dārzu var izvairīties no pesticīdu lietošanas.

“Solaris ir kā valsts vīnogu šķirne šeit, Zviedrijā,” uzsver Emma Berto, franču vīndare un enoloģe Thora Vingård saimniecībā Bjēras pussalā, apmēram 20 kilometrus uz ziemeļiem no Kullabergs Vingård. Viņa un viņas dzīvesbiedrs Romēns Šišerī (Romain Chichery) pārcēlās uz Zviedriju neilgi pēc vīnkopības studiju pabeigšanas Francijā. Jaunos vīnkopjus piesaistīja iespēja pašiem vadīt vīna dārzu un vīna darītavu jau karjeras pašā sākumā. Viņi ir iecerējuši tradicionālo vīnkopību apvienot ar mūsdienīgu vides praksi, piemēram, izvairīšanos no pesticīdu lietošanas un ekstensīvu kultūru izmantošanu, lai uzlabotu augsnes kvalitāti, kā arī sekmētu dārzam noderīgo kukaiņu klātbūtni un bioloģisko daudzveidību.

Zviedrija ir vairāk aizsargāta pret neparedzamiem laikapstākļiem

Jaunie vīnkopji norāda, ka, salīdzinot ar Franciju, Zviedrijā viņi saskaras ar ne tik ārkārtējiem klimata ekscesiem. Francijā ļoti siltās ziemas var izraisīt vīnogulāju agrīno pumpuru augšanu, kas ir neaizsargāti pret salu, un spēcīgas krusas var iznīcināt vairāku gadu darbu dažās minūtēs. Turklāt Romēns Šišerī apgalvo, ka lielāka brīvība eksperimentēt ir Zviedrijā, jo Francijā ir spēkā gadu simtiem ir iesakņojušās tradīcijas un īpaši noteikumi.

Tomēr, strādājot vēsākos un mitrākos apstākļos, ir jāapgūst jaunas darba metodes. Kamēr karstā klimatā vīna dārzos vīnogas aizsargātu ar lielāku lapu vainagu, Eiropas ziemeļos situācija ir pretēja – lapas tiek novāktas no auga lejasdaļas, lai ļautu saulei sasniegt vīnogas un samazināt mitrumu.

Nīderlandes Karaliskā meteoroloģijas institūta ģenerāldirektors un Tventes Universitātes profesors klimata un katastrofu noturības jautājumos Martens van Alsts (Maarten van Aalst) uzskata, ka optimisms par Zviedrijas vīna nozares izaugsmi ir rādītājs, kas liecina par strauju pasaules klimata maiņu. Uzņēmējiem “ir labvēlīgs noskaņojums par uzņēmējdarbību šajā jomā”, viņš norāda. Profesors pozitīvi vērtē faktu, ka “daļēji klimata pārmaiņas uzskatāmas par ko tādu, kam mēs varam pielāgoties”.

M. van Alsts tomēr atzīmēja arī lietusgāžu periodu, kas augusta sākumā plosīja Skandināviju, graujot aizsprostus, iznīcinot ceļus, piespiežot tūkstošiem cilvēku evakuēties un radot vairāk nekā 137 miljonu eiro lielus zaudējumus. Cilvēku darbības stimulētās klimata pārmaiņas padara šādas ārkārtējas un postošas meteoroloģiskās parādības izplatītākas arī Skandināvijā.

Jāatzīmē, ka vīndarītavas(gan Kullabergs Vingård, gan Thora) šo vētru pārcieta bez lieliem postījumiem.

Zviedrija piesaista profesionālus vīnkopības speciālistus no visas Eiropas

Jāuzsver, ka kvalificētu vīna nozares profesionāļu piesaistīšana ir zināma problēma. Arī vīna mucu iegāde un modernu iekārtu uzstādīšana bieži vien ir apgrūtināta.

Thora Vingård īpašnieki Johans un Hītera Ēbergi (Johan, Heather Öberg) norāda, ka Zviedrijas universitātes gandrīz nepiedāvā izglītības iespējas vīna darīšanā vai vīnkopībā. Viņi, protams cer, ka situācija mainīsies. Pagaidām daudz talantīgu, augsti kvalificētu speciālistu nāk no ārzemēm – piemēram, Ibans Tell Sabate (Iban Tell Sabate) no Pioratas reģiona Spānijā, viņš vīnkopībā ir pavadījis desmitiem gadu.

Ibans Tell Sabate iepriekš bija lasījis un dzirdējis par Zviedrijas vīna nozari. Savukārt, vairums cilvēku Spānijā, ar kuriem viņš apspriedās, par Zviedrijas vīnkopības nozari nebija neko pat dzirdējuši. Sezonu Ibans pavada Kullabergs Vingård kopā ar kolēģiem no Francijas un Austrijas.

“Itālija, Grieķija, Spānija saskarsies ar problēmām. Piemēram, nav pietiekami daudz ūdens, ziemas Dienvideiropā ir pārāk siltas,” skaidro I. Tell Sabate. “Globālās sasilšanas apstākļos Zviedrija ir labā pozīcijā, un tās vīns arī ir labs.”

Zviedrijas vīna nozarei uzplaukt palīdzētu valdības atbalsts

Zviedrijas jaunajai vīna ražošanas nozarei svarīgs jautājums ir produkta nogādāšana patērētājiem visā pasaulē. Atšķirībā no Francijas un citām tradicionālajām vīnkopības valstīm zviedriem valdības atbalsta nav. Vīna darītavas tiek stingri regulētas, tās savu produkciju nevar pārdot tieši patērētājiem Zviedrijas alkohola tirdzniecības valsts monopola dēļ.

“Valdība vēl nesaskata vīna nozares iespējas,” stāsta vīna žurnālists un kritiķis Mikaels Molstāds. “Politiķus tas neinteresē, jo viņi alkoholu joprojām uzskata par sociālu problēmu.”

Vīndari cer, ka vīna dārzi paplašināsies. Lai gan vīnogulāju stādījumu platības strauji aug, Zviedrijā patlaban tā ir tikai aptuveni 150 hektāri. Tas izskatās niecīgi, salīdzinot ar gandrīz miljonu hektāru Spānijā un vairāk nekā 800 000 ha Francijā.

“Vīna ražošanas apjoms, ja vērtējam pēc pudeļu skaita gadā, ir ļoti neliels,” saka Henriks Edvalls – viņš vada interneta veikalu, kas zviedru vīnu eksportē. H. Edvalla veikala pārdošanas apjomi katru gadu pieaug par ~10%, patērētāji vēlas izmēģināt ko jaunu, bet saskaras ar ilgu un dažreiz neprognozējamu gaidīšanas laiku.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem Gērans Amnegods (Göran Amnegård) iestādīja pirmos vīnogulājus. Tikai nedaudzi uzskatīja, ka šis eksperiments būs veiksmīgs. Tomēr Gērana uzņēmums Blaxsta turpināja ražot galvenokārt retos ledus vīnus (ledus vīns ir deserta vīna veids, kas ražots no vīnogām, kuras ir sasaldētas, vēl atrodoties vīnogulājos). Tie ieguva augstākās starptautiskās balvas.

Gēranu apbēdina Zviedrijas vīnkopības visai lēno izaugsmi un sagaida “daudz vairāk vīna darītavu”, klimatam kļūstot labvēlīgākam vīnogu audzēšanai ziemeļos.

“Redzu, kā šeit attīstās nozares, kas pirms 30 vai 40 gadiem nebija iedomājamas,” viņš stāsta. G. Amnegoda mazais vīna dārzs atrodas starp glaciālajiem ezeriem un bieziem mežiem. “Mēs redzam šeit augam persikus un aprikozes. Augustā es savā dārzā salasīšu brīnišķīgus persikus…” priecājas Zviedrijas vīndaris Gērans.

zemeunvalsts.lv komentārs par Latviju (avots: Abavas vīna darītava)

Arī mums Latvijā ir veiksmīgi vīndari, kuru darbs un sekmes turpinās. Viens no tiem ir Abavas vīna darītavas stāsts.

Abavas vīna darītavas pirmsākumi meklējami Sabilē, tā kļuvusi par spēcīgu un augošu zīmolu. Tās vērtības ir saikne ar dabu, meistarība, drosme darīt un vēlme atzīmēt Latviju pasaules vīna kartē. Arī Latvija ir Eiropas Ziemeļos un var kļūt par vīnkopības valsti. Abavas krastos reiz atradās vistālāk Eiropas Ziemeļos augošie Vīna dārzi.

Sabilē tiek audzēti un attīstīti Abavas vīna darītavas vīna dārzi gandrīz 5 ha platībā, kas dod pirmos darba augļus un jau vairākus gadus Abavas veiksmīgi dara ekskluzīvas partijas ar kvalitatīviem vīnogu vīniem no Ziemeļu un hibrīdšķirņu vīnogām. Savukārt, vīna darītavā netālu no Tukuma saimnieko meistarīgā Abavas komanda, radot desmitiem lielisku dzērienu no sev piederošā ābeļdārza, kā arī aktīvi iepērkot citu Latvijas augļu un ogu audzētāju ražu. Pateicoties dažādu Eiropas Savienības projektu veiksmīgai realizācijai un piesaistītajām investīcijām, Abavas ir uzskatāma par modernāko un lielāko vīna darītavu Latvijā. Tradīcijas turpinās, arī Latvijas vīna darītavas turpinās attīstīties tām labvēlīgāka klimata iespaidā. Tikai jātic, ka pavasara salnas šo stāstu nekādi nebremzēs…
https://www.euronews.com/green/2023/08/21/swedish-wine-how-global-warming-is-shifting-europes-vineyards-northwards