“CLIMATE DESK”
Rebeka Lebēra (Rebecca Leber) un Džeremijs Šulmans (Jeremy Schulman)
Šis raksts sākotnēji tika publicēts “Mother Jones”, un šeit tas tiek pārpublicēts kā daļa no sadarbības ar “Climate Desk”.
Laikraksts “The New York Times” nosauca klimata pārmaiņas par “visnozīmīgāko stāstu pasaulē.” Līdz ar to nesen notikušajā Baltā nama preses konferencē izbrīnu radīja ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, kad tā vērsās pēc populārāko laikrakstu atbalsta nolūkā aizstāvēt prezidenta ļoti nepopulāro lēmumu izstāties no Parīzes klimata līguma.
Preses konferencē EPA (Vides aizsardzības aģentūras) vadītājam Skotam Pruitam (Scott Pruitt) tika jautāts, vai prezidents Tramps uzskata, ka cilvēki ietekmē planētas sasilšanu. Pēc atteikuma komentēt prezidenta uzskatus Pruits teica, ka “cilvēces ieguldījuma apmērs” sasilšanā joprojām ir nenosakāms. Šī nenoteiktība, pēc Pruita domām, apgrūtina lēmuma pieņemšanu par to, kā politikas veidotājiem būtu jāreaģē.
Pēc tam viņš skaļi lasīja no nu jau bēdīgi slavenās laikraksta “The Times” slejas, kuru aprīlī uzrakstīja konservatīvais Trampu nekad neatbalstošais Brets Stīvenss (Bret Stephens). Raksts, kurš izraisīja karstas diskusijas plašsaziņas līdzekļos nedēļas garumā, radīja mānīgu priekšstatu par lielāku skepticismu attiecībā uz klimata pārmaiņu modeļiem — Stīvenss to pielīdzināja Hilarijas Klintones vēlēšanu kampaņai. “Daudz kas, ko pieņemam par faktu, patiesībā ir varbūtība,” viņš rakstīja. “Tas jo īpaši attiecas uz sarežģītiem, bet kļūdainiem
modeļiem un simulācijām, ar kuru palīdzību zinātnieki mēģina ielūkoties nākotnes klimatā.” Pagājušajā nedēļā kanāls “NBC” paziņoja, ka pieņems Stīvensu kā līdzstrādnieku.
Stīvenss, tāpat kā Pruits, uzstāj, ka nav klimata pārmaiņu noliedzējs, taču žurnālista argumentus plaši noraidīja zinātnieki, daži desmiti no viņiem parakstīja atklātu vēstuli, kurā pamato, ka Stīvenss “maldīgi raksturo gan noteiktus, gan nenoteiktus faktus attiecībā uz klimata pārmaiņām, kā arī nepareizi atspoguļo to, kā zinātne ziņo par neskaidriem faktiem.”
Tas nav pārsteidzoši, ka laikraksta “The New York Times” maldinošās rubrikas darbību veicina prezidenta administrācija, kura uzlūko globālo sasilšanu par ķīniešu izdomājumu. Skeptiķi jau sen meklējuši iespējas paust savus uzskatus, izmantojot atpazīstamus plašsaziņas līdzekļus. Bieži viņiem tas ir izdevies. Turpmāk īsi apkopota dezinformācija klimata jomā, kas nonākusi galvenajos plašsaziņas līdzekļos:
Deviņdesmitie un divtūkstošie gadi (1990-2000). Naftas uzņēmumi mudina plašsaziņas līdzekļus atteikties rakstīt par klimatu 1997. gadā visas pasaules valstis parakstīja Kioto protokolu, kas ir pasaulē pirmais nopietnais mēģinājums samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Dažus mēnešus vēlāk laikraksts “The New York Times” ziņoja par dokumentiem, kas parādīja, ka naftas industrija, ieskaitot pārstāvjus no “Exxon”, “Chevron” un “Southern”, plāno kampaņu, lai “maksimāli palielinātu ietekmīgu zinātnisko uzskatu atbilsmi Kongresa, plašsaziņas līdzekļu un citu galveno mērķauditoriju viedokļiem.” Kampaņa, kā ziņoja laikraksts “The Times”, ietvertu centienus izsekot “to rakstu procentuālo daļu, kas rada jautājumus par klimatoloģiju un to radio raidījumu skaitu, kuros piedalās zinātnieki, kas apšauba dominējošos uzskatus.” Tā arī izveidotu tā saucamo “stabilo zinātnisko alternatīvu” ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomei (IPCC), kas ir starptautiska zinātnieku grupa, kura vērtē klimata pārmaiņu pētījumus.
Nozaru pārstāvji informēja laikrakstu “The Times”, ka tas bija tikai “pagaidu” plāns, turklāt vēl nebija apstiprināts. Neskatoties uz to, nākamajās desmitgadēs bija daudz ekvivalenti viltīgu un “viņš teica/viņa teica” argumentu ziņās par klimatoloģiju. Daudzos gadījumos zinātnieku un citu ekspertu apgalvojumi tika “līdzsvaroti” ar noliedzēju paustajiem.
2008. gadā, Maksvels Boikofs (Maxwell Boykoff), kurš tagad ir Kolorado Universitātes profesors, publicēja pētījumu žurnālā “Climate Change”, kurā apskatīja ziņu raidījumus kanālos “ABC”, “CNN”, “NBC” un“CBS” no 1995. gada līdz 2004. gadam. Viņš konstatēja, ka 70% no kanālu globālās sasilšanas stāstiem ir saglabājuši informācijas neobjektivitāti, iekļaujot nezinātniskus klimata skeptiķu viedokļus. Citā pētījumā, kurš publicēts 2004. gadā, Boikofs pētīja lielāko laikrakstu ziņas no 1988. gada līdz 2002. gadam un noskaidroja, ka
puse no 636 izlases veidā atlasītiem rakstiem pievērsa apmēram tādu pašu uzmanību skeptiķu argumentiem par šķietami dabiskiem klimata pārmaiņu cēloņiem kā zinātnieku vienprātībai, ka cilvēki sasilda planētu.
“The Washington Post”, piemēram, 2004. gadā publicēja rakstu par pētījumu, kurā izmantota klimata modelēšana, lai demonstrētu, ka klimata pārmaiņas izraisa lielāku karstuma viļņu risku. Rakstā citēts, “Competitive Enterprise Institute” (CEI) Mirona Ebela (Myron Ebell) teiktais: “Modelēšana nav zinātne. Tas ir ļoti mazs papīra gabals, kura pamatā ir modelēšana, ko nevar nedz pierādīt, nedz noraidīt nākamajiem 50 gadiem. CEI ir konservatīvo ideju laboratorija, kas ir cieši saistīta ar klimata pārmaiņu noliedzējiem un kas gadu gaitā arī saņēmusi finansējumu no “Koch” atbalstītām grupām un citām fosilā kurināmā grupām.(Ebels turpmāk vadīs EPA pārejas komandu prezidenta Trampa administrācijā.)
2006. gads. “CNN” pretrunīgais meteorologs 2006. gadā, tūlīt pēc globālajai sasilšanai veltītā raidlaika “CNN” meteorologs Čads Maiers (Chad Myers) bija ēterā, lai pastāstītu par dienas laika ziņām. Diktors Mailzs Obraiens (Miles O’Brien) teica Maieram: “Es zinu, ka Jums ir nedaudz skeptiska attieksme pret globālo sasilšanu.” Maiers noraidīja šādu izteikumu un apliecināja Obraienam, ka “CO2 silda atmosfēru.” Neskatoties uz to, viņš tomēr ierosināja, ka klimata pētījumi ir pārspīlēti silto salu efekta dēļ, jo siltums, kuru saglabā pilsētu infrastruktūra, izraisa pilsētu mākslīgu siltumu. “Metro zonas kļūst siltākas”, viņš teica. “Ja to pašu termometru ievietotu kukurūzas lauka vidū Nebraskā, iespējams, ka atšķirība nemaz nebūtu tik liela. Mums jāpamēģina un jāsalīdzina. Ziniet, es apzinos, ka tas notiek, tomēr svarīgi ir tas, cik lielā mērā tas notiek. Tas arī viss.” (Patiesībā, pilsētas siltuma salām ir niecīga ietekme uz globālajām temperatūrām, un Nebraskā, patiešām, kļūst siltāks).
Pēc gadiem Maeirs publiski atsauca savus pretrunīgos izteikumus klimata jomā. Viņš uzsvēra, ka teorijas, kuras viņš iepriekš uzskatīja par pietiekami ticamām, lai tās paustu publiski, tagad sauc par “zombiju teorijām” kopš atmaskoja mītus par klimata pārmaiņām, kurus skeptiķi nepārtraukti izmanto, lai cīnītos pret faktiem par cilvēka radītām klimata pārmaiņām.”
2007. gada marts. Kanāls “NPR” pārraida diskusiju par to, vai klimata pārmaiņas ir īstas. “Intelligence Squared”, Oksfordas stila diskusiju programmā, kas tiek translēta “NPR”, notika diskusija par to, vai cilvēki ir primārais iemesls globālajai sasilšanai un kā mums rīkoties. Pusi, kas aizstāv milzīgo zinātnisko vienprātību par to, ka cilvēki ir atbildīgi par bīstamo sasilšanas apjomu, pārstāvēja divi klimatologi un NASA klimata modelētājs. Pretējā pusē bija divi skeptiski noskaņoti zinātnieki: Ričards Lincens (Richard Lindzen), MIT
profesors, kurš teica, ka zeme “vienmēr sasilst vai atdziest”, un Filips Skots (Philip Stott), pensionēts akadēmiķis, kurš izteica līdzīgu viedokli. Lincenam un Skotam pievienojās zinātniskās fantastikas rakstnieks Maikls Krištons (Michael Crichton), kurš apgalvoja, ka zinātnieki nav pierādījuši, “vai oglekļa dioksīds ir mūsdienu globālās sasilšanas veicinātājs.” Roberta Rozenkranca (Robert Rosenkranz), raidījuma “Intelligence Squared” vadītāja, ievadvārdi iekļāva vēl kļūdaināku nevienlīdzību, tai skaitā, sitienu klimatoloģijas virzienā:
“Iespējams, ka pusei, kura uzskata, ka par šo jautājumu nav jādiskutē, varētu šķist, ka pastāv dažas neērtas patiesības, kuras, no otras puses, viņi nemaz nevēlas risināt. Esmu pietiekami vecs, lai atcerētos, kad tika panākta zinātniska vienprātība par globālo atdzišanu, un tas bija septiņdesmitajos gados, ar visu veidu brīdinošiem datiem par šo tēmu.”
2009. gada februāris. Džordžs Vils pret ledājiem Džordžs Vils, kura laikraksta “The Washington Post” sleja parādās simtos laikrakstu un sasniedz miljoniem lasītāju, ir viens no laikraksta pārliecinošākajiem klimatoloģiju noliedzoša viedokļa paudējiem. 2009. gadā viņš saņēma īpaši intensīvu pretreakciju, kad viņš izteicās, ka argumentu par cilvēku radīto klimata pārmaiņu negatīvi ietekmēja ledāju mērījumi. “Samazinoties globālajam ledāju līmenim, daudzi eksperti teica, ka tas liecina par cilvēku izraisītu globālo sasilšanu,” viņš rakstīja. “Tomēr kopš septembra ledāju pieaugums ir bijis vismainīgākais gan uz augšu, gan uz leju kopš 1979. gada, kad to sāka reģistrēt ar satelītu palīdzību. Saskaņā ar Ilinoisas Universitātes Arktikas klimata izpētes centra datiem pasaules ledāju līmenis tagad ir vienāds ar 1979. gada līmeni.”
Taču Vils kļūdījās. Tas pats avots, uz kuru viņš paļāvās savā ziņojumā, pamatojot šo argumentu, — Ilinoisas Universitātes pētnieku ziņojums, kuru viņš minēja, — skaidri norādīja, ka ledāju novērojumi patiesībā atbilst zinātniski vienotam viedoklim par globālo sasilšanu. Vairāki žurnālisti spēra neparastu soli, kritizējot kolēģa sleju; viens atmaskoja Vilu, norādot uz lasītāju maldināšanu, “sniedzot tiem maldinošas klimatoloģijas ziņas, kas ir pretrunā ar zinātnieku rīcībā esošo informāciju.”
2009. gada rudens. “Klimatgeita”
2009. gada 17. novembrī, tikai trīs nedēļas pirms augsta līmeņa klimata sarunāmKopenhāgenā, apmēram 1000 klimatologu e-pastu ziņojumu tika publicēti internetā. Klimata pārmaiņu noliedzēji ātri paziņoja, ka publiskotie e-pasta ziņojumi ir pierādījums liela mēroga krāpšanai un nosauca šo atgadījumu par “Klimatgeitu.” Jo īpaši viņi izmantoja 1999. gada e-pasta ziņojumu, kuru nosūtījis britu zinātnieks Fils Džonss (Phil Jones), kas slavens ar norādi uz centieniem “slēpt lejupslīdi.” E-pasta ziņojumu saturs skaidri
norādīja, ka Džonss neatsaucas uz maldinošiem centieniem slēpt (padarīt nebijušu) globālās temperatūras kritumu, bet gan uz metodi, kā rīkoties, ja rodas sarežģījumi gredzenveida datos.
Kad strīds sāka norimt, “Media Research Center” — konservatīva plašsaziņas līdzekļu uzraudzības organizācija — sāka pieprasīt, lai galvenie apraides kanāli pētītu šo stāstu. Kanāli šai prasībai pakļāvās. 4. decembrī kanāls “NBC” ziņoja, ka “tiem, kuri apšauba, ka cilvēku rādītās siltumnīcu gāzes maina klimatu, šie e-pasta ziņojumi parāda, ka klimatologi “attīra” datus”, un pārraidīja sižetu ar Patriku Mikaēlu (Patrick Michaels), klimata skeptiķi liberālajā Kato institūtā, kurš aicināja veikt izmeklēšanu. 9. decembrī kanāls “ABC” neprecīzi
ziņoja, ka “viens no nosodošākajiem saņemtajiem e-pasta ziņojumiem no klimatologa Maikla Manna atklāj metodi temperatūras krituma slēpšanai.” Manns neko tādu nebija darījis. Tajā pašā dienā “The Washington Post” publicēja Sāras Palinas (Sarah Palin) rakstu, kurā viņa apgalvoja, ka publiskotie e-pasta ziņojumi atklāj zinātnieku “datu manipulācijas, lai slēptu globālo temperatūru samazināšanos.”
Pēc dažiem mēnešiem vairākās izmeklēšanās tika noskaidrots, ka pētnieki nav pārkāpuši zinātniskās darbības principus un ka zinātniskie pamatojumi klimata pārmaiņām ir tikpat spēcīgi kā iepriekš.
2011. gads. Maldinošais līdzsvars otrpus okeānam
Tie nav tikai ASV plašsaziņas līdzekļi. Neatkarīga tagad vairs neeksistējoša iestāde, “BBC Trust”, 2011. gada jūlijā publicēja ziņojumu par “BBC” “pārmērīgi stingro redakcionālo pamatnostādņu objektīvu piemērošanu”, kas rezultātā pievērsa “pārmērīgu uzmanību kritiskam viedoklim” par klimata pārmaiņām. “BBC Trust” pilnvaroja Stīvu Džonsu (Steve Jones), Londonas Universitātes koledžas pensionētu ģenētikas speciālistu, kurš neatkarīgā ziņojumā rakstīja: “Vismaz trīs gadus klimatisko pārmaiņu noliedzēji ir bijuši kritiski zinātniskās diskusijās, bet kaut kā viņi turpina atrast vietu ēterā. Viņu spēja šādi rīkoties liecina, ka pārmērīga tieksme pēc pienācīgas objektivitātes vai strīdiem joprojām kavē objektīvu zinātniskā stāsta
atspoguļojumu, pat ja “BBC” iekšējie paziņojumi liecina, ka nav pretrunu. Pastāv pretruna starp nepārprotamajām prasībām pēc pienācīgas objektivitātes “BBC” rakstiskajās vadlīnijās un to, kas dažkārt tiek pārraidīts ēterā.
“BBC” saskārās ar papildu spiedienu 2014. gadā, kad Parlamenta deputātu komisija publicēja ziņojumu, norādot uz kanāla maldīgo līdzvērtīguma izpratni.
2012. gads. Izvairīšanās no pretrunām
2012. gadā kanāls “Discovery Channel” rādīja dokumentālo raidījumu ar nosaukumu “Sasalusī planēta (Frozen Planet)”, kura uzņemta kopīgi ar “BBC”, kurā apspriests, kā mainās dzīve un daba Arktikas un Antarktikas sasilšanas laikā. Raidījumā bija vāji pieminēti cilvēku izraisīti sasilšanas iemesli. Raidījuma producenti teica, ka tajā laikā filmas veidotāji nevēlējas uzsvērt zinātniskos klimata pārmaiņu iemeslus, jo tas “būtu samazinājis objektīvas dokumentālās filmas ticamību, un to izmantotu cilvēki ar politisku ietekmi,” atsaucoties uz laikrakstu “The New York Times”. Klimata aktīvisti izmantoja kampaņu, aicinot kanālu vairāk uzsvērt klimata pārmaiņas.
2013. gads. Pauze
Pēdējos gados klimata pārmaiņu noliedzēju mīļākais arguments ir, ka globālā sasilšana ir vai būtiski palēninājusies pēc deviņdesmitajiem gadiem, kas, pēc viņu domām, apšauba zinātnieku vienprātību, ka cilvēki ļoti bīstamā līmenī sasilda planētu. Tas ir dziļi maldinošs arguments, kas balstīts uz faktu, ka 1998. gads bija neparasti karsts gads un ignorē realitāti, ka kopš 2001. gada, 16 no 17 gadiem ir reģistrēti kā siltākie. 2013. gada rudenī, tieši tad, kad IPCC izstrādāja nozīmīgu ziņojumu par globālo sasilšanu, galvenie plašsaziņas līdzekļi uzķērās uz ēsmas. “Media Matters” pētījumā tika noskaidrots, ka 41% ziņu izlaidumu stāstos par IPCC minēta, tā saucamā, “pauze”. Bijušais “Mother Jones” reportieris Kriss Mūnijs (Chris Mooney) no šī laika īpaši izcēla vienu problemātisku “CBS News” ziņojumu: Raidlaika sākumā “CBS” Marks Filips (Mark Phillips) paziņoja: “Vēl viena neērta patiesība ir parādījusies ceļā uz apokalipsi. Gaidāms, ka jaunais ANO ziņojums par klimata pārmaiņām vairāk nekā jebkad vainos cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas izraisīšanā. Bet šeit ir problēma. Pēdējā laikā globālā atmosfēra nav sasilusi.” Tad sekoja animācija, lai parādītu, ka kopš 1998. gada oglekļa dioksīda līmeņa paaugstināšanās atmosfērā nav saistīta ar pieaugošo temperatūru. Drīz vien kanāls “CBS” vēršas pie kāda zinātnieka, mēģinot izskaidrot šo šķietamo globālās sasilšanas “pauzi”, sakot, ka trūkstošais siltums ir izgājis okeānos. Pēc tam, domājams, lai panāktu līdzsvaru, bija intervija ar klimata skeptiķi, kurš, atbildot uz uzdoto jautājumu, vai “pauze” mazina steidzamību kaut ko darīt, lai novērstu globālo sasilšanu, atbildēja, ka “tā jau ir mazinājusi.”
Šī “pauze”, kā izrādās, nekad nav eksistējusi. Nacionālā okeāna un atmosfēras administrācija 2015. gadā publicēja dokumentu, kurā tika pārskatīta datu kopuma izveide, lai iegūtu pārskatu par “atdzišanas neobjektivitāti” kā zinātnieki mērīja globālo temperatūru. Rezultāti liecināja, ka atmosfēras sasilšana faktiski nav palēninājusies, nemaz nerunājot par apstāšanos.
2013. gads. Maldinošs līdzsvars viedokļu lapās
“USA Today” apvieno savas redaktora slejas par “pretrunīgiem” tematiem ar rakstiem, kuri pauž pretējus viedokļus. 2013. gada oktobrī šāda metodika noteica, ka plaši lasītais laikraksts nopublicēja redaktora sleju par klimata pārmaiņām, vienlaikus otrā pusē tai nopublicējot “Heartland” institūta prezidenta Džozefa Basta (Joseph Bast), kurš saņēmis finansējumu no fosilā kurināmā kompānijām, viedokli. Savā rakstā, Basts kļūdaini apgalvoja, ka 15 gadu laikā sasilšana nav notikusi un ka tagad ir pienācis laiks uzklausīt “citus runātājus šajā debatē”, nevis IPCC.
2017. gads. Brets Stīvenss
Aprīļa beigās laikraksts “The New York Times” pieņēma darbā Bretu Stīvensu, bijušo “The Wall Street Journal” žurnālistu, kurš jau raksturojis klimata pārmaiņas kā “izdomātu ienaidnieku” un uzskata, ka gadsimta skatījumā temperatūra būs “apmēram tāda pati”. Kad Stīvenss savā pirmajā “The Times” slejā apšaubīja klimata modeļus, kas paredz ievērojamu sasilšanu nākotnē, sekoja tūlītēja reakcija. “Nevienai tēmai kopš vēlēšanām nav izdevies radīt tādu aizkaitinājumu pret “The Times”, rakstīja laikraksta tā brīža publiskā redaktore Liza Speida (Liz Spayd). Dažas dienas vēlāk kanāls “NBC” piebiedrojās, noalgojot pazīstamu
dezinformatoru klimata jomā (skatīt iepriekš) Džordžu Vilu kā līdzstrādnieku. Pagājušajā nedēļā kanāls noslēdza apli, pieņemot darbā arī Stīvensu. Viņa viedoklis ir pretrunā ar kanāla “NBC” ziņām, ka pasaules vadošie zinātnieki piekrīt, ka, “ja vien pasaule ātri un dramatiski nemainīs virzienu, fundamentālās sistēmas, kas atbalsta cilvēka civilizāciju, ir apdraudētas.”
Un, kāds būs rezumējums par 2018., 2019., 2020... gadu...?
