Helsinku jaunās vidusskolas pusdienu istabā smaržo pēc priežu meža, taču tur nav aromātiska gaisa atsvaidzinātāja. Tā vietā lielākā daļa piecstāvu ēkas ir būvēta no koka.
Skolu pabeigs tikai nākamajā gadā, lai gan jau tagad daudzas iekšējās sienas klāj gludi koka paneļi. Koks ir izmantots arī nesošajās konstrukcijās, lai atbalstītu griestus starp stāviem, un kā ārējais apšuvums.
“Tā ir ilgtspējīgāka izvēle,” saka inženiere Mīmu Airaksinena (Miimu Airaksinen), Somijas būvniecības uzņēmuma SRV, kas ir skolas būves autors, viceprezidente attīstības jautājumos. “Bet mēs strādājam ar koku arī tāpēc, ka koks ir patīkams materiāls, cilvēki novērtē un iecienījuši koku un koka dizainu.”
Šis projekts ir daļa no pieaugošās tendences Somijas būvniecības nozarē. Attīstītāji arvien biežāk maina tādus populārākos materiālus kā betons un tērauds par labu kokam. Tas ir saistīts ar valsts vērienīgajiem centieniem līdz 2035. gadam panākt oglekļa neitralitāti un kļūt par Eiropas aprites ekonomikas līderi.
Tā kā trīs ceturtdaļas Somijas zemes aizņem meži, koksne šeit ir viegli pieejams materiāls, tomēr, tā izmantošanai vidēja augstuma un augstākās būvēs, celtniecībā ir jāievēro īpaši noteikumi. Somijā, kur plaši izplatītas savrupmājas un vasarnīcas, sabiedrība mazāk uztraucās par ugunsgrēku iespējamību nekā citviet pasaulē, kur koksne kā būvmateriāls nav tik ierasta. Tomēr joprojām pastāv jautājumi par ugunsdrošību, jo īpaši augstākajās ēkās. Ir daudz pierādījumu, ka koksnes konstrukcijas, ko sauc par CLT (cross-laminated timber), spēj labāk izturēt ugunsgrēkus, uzsver Mīmu Airaksinena, jo tās ir konstruētas tā, lai izturētu augstu karstuma līmeni un, salīdzinot ar betonu, lēnāk sabruktu.
Skolas augšējā korpusa būvlaukumā viņas komanda ir aizņemta ar CLT plātņu sagriešanu, ko ražo, taisnā leņķī savienojot koka paneļu slāņus. “Jūs tā padarāt kokmateriālus stingrākus, tāpēc koksne kļūst daudz izturīgāka,” viņa skaidro. Tāda tehnoloģija, kā CLT, ir labvēlīga videi, tostarp tā ir daudz vieglāka nekā daudzi citi būvmateriāli, tāpēc būvniecības laikā ir nepieciešams mazāk smagās tehnikas un enerģijas. Ēku būvniecība var būt arī ātrāka, jo nav žāvēšanas fāzes, kā tas ir betona gadījumā.
Turklāt koka ēkas patiesībā no atmosfēras aizvada vairāk oglekļa dioksīda, nekā tās izdala; tās var aizturēt oglekli, ko no atmosfēras absorbē koki – piecdesmit, sešdesmit gadu ilgā periodā. Turpretī tērauds un betons atstāj milzīgu t.s. oglekļa pēdu.
“Tas patiešām var mums palīdzēt klimata pārmaiņu jomā,” saka Ali Amiri, ilgtspējīgu ēku pētnieks Ālto universitātē netālu no Helsinkiem un bijušais būvinženieris. “Ja mēs salīdzinām koka ēkas ar citām ēkām, piemēram, betona, tērauda vai pat ķieģeļu ēkām, tad [koka ēku] siltumnīcefekta gāzu emisijas ir par 20 līdz pat 30% mazākas. Tātad tās ir ļoti labs vēstījums šajā kontekstā.” Saskaņā ar viņa komandas veikto pētījumu, ja 80% jauno dzīvojamo ēku Eiropā būtu būvētas no koka, tās varētu uzkrāt līdz pat 55 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda gadā. Tas ir līdzvērtīgi gandrīz pusei no gada emisijām, ko rada Eiropas cementa rūpniecība.
Šādas koksnes konstrukcijas kā CLT Eiropā tiek izmantotas kopš 90. gadiem, bet Somijā tās ir atdzimušas, pateicoties valdības atbalstītajai koka būvniecības programmai, kuras mērķis ir līdz 2025. gadam nodrošināt, ka 45% sabiedrisko ēku kā galvenais materiāls tiek izmantots koks. Izstrādātāji var pieteikties dotācijām un saņemt palīdzību tādu uzdevumu veikšanā kā iepirkums un riska paziņošana. “Es domāju, ka ikviens uzņēmums šodien būvē koka ēkas,” saka M. Airaksinena. “Ilgtspējas nodrošināšanai ir spiediens.”
Vidusskolā ģipškartona plāksnes, kas ir izgatavotas no kaļķakmens un nav viegli uzliesmojošas, tiek izmantotas, lai augstākajos stāvos iekšējām sienām pievienotu papildu aizsardzības slāni. “Mums pret ugunsdrošību ir jāizturas nopietni,” saka Mīma Airaksinena “Mēs arī veicam mācību evakuāciju un būves izturības pārbaudes, lai gadījumā, ja izceltos ugunsgrēks, būtu informācija un prasmes ka rīkoties un ar ko jārēķinās.”
Koka izmantošanas tendence būvniecībā kļūst aktuāla arī privātajā sektorā. Somijas Kokapstrādes rūpniecības federācijas dati liecina, ka tas jau ir galvenais materiāls 4% dzīvokļu un 16% komerciālo ēku.
Piemēram, Somijas spēļu izstrādātāja Supercell galvenā mītne atrodas Helsinku Wood City rajonā. Un Helsinku centrā tas ir jauns kvartāls ar simtiem jaunu koka dzīvokļu.
Supercell galvenajā mītnē milzīgi kokā grieztie tēli unīpaši izliektie koka paneļi veido iespaidīgu uzņemšanas zonu, bet astoņu stāvu atvērtā plānojuma biroju telpu, kafejnīcu un citu telpu sienas rotā koks. Savukārt, kiberdrošības uzņēmums WithSecure sadarbībā ar SRV un Stora Enso, lielāko Somijas kokmateriālu ražotāju, būvē jaunu biroju blakus.
Un, iespējams, vismazāk pārsteidzoši ir tas, ka valstī, kur cilvēki mīl sviedrēties saunās, viens no populārākajiem Helsinku atpūtas objektiem ir milzīgs koka pirts un restorānu komplekss. Löyly komplekss, kas tika atklāts 2016. gadā, ir ieguvis vairākus pasaules mēroga apbalvojumus par savu pārsteidzošo koka apmetnim līdzīgo konstrukciju, kas ļauj apmeklētājiem uzkāpt uz tā slīpā jumta.
Vides kampaņu grupas, piemēram, Pasaules Dabas fonds, ir paudušas bažas, ka koka ēku būvniecības pieaugums varētu radīt pārāk lielu slodzi planētas mežiem.
“No klimata viedokļa tas ir labs veids, kā uzglabāt oglekli, bet, no otras puses, mēs palielinām kopējo dabas resursu patēriņa līmeni,” saka WWF vadošā mežu eksperte Maia Suominena. “Jo acīmredzot mums ir vajadzīgi arī citi koksnes produkti, piemēram, papīrs vai iepakojuma materiāls, un, ja mēs plānojam palielināt citu produktu ražošanu, mēs palielinām mežizstrādes apjomu.”
Somijas kokapstrādes uzņēmumi ir apņēmušies saudzīgi un ilgtspējīgi atjaunot izstrādātās platības. Tomēr M. Suominena apgalvo, ka joprojām pastāv bioloģiskās daudzveidības samazināšanās risks, ja nākotnē ražošana palielināsies, kas varētu ietekmēt gan dzīvniekus, gan cilvēkus.
“Tad meža procesi kādā brīdī sabrūk, un tie vairs nav tik elastīgi, lai reaģētu uz mainīgajiem vides apstākļiem, ko izraisa klimata pārmaiņas. Mēs saskarsimies ar lielāku nokrišņu daudzumu, sausumu un kukaiņu invāzijām mežos.”
Ilgtspējas eksperte Nani Pajunena (Nani Pajunen) no Somijas Inovāciju fonda Sitra piekrīt, ka ir svarīgi, lai būvniecības uzņēmumi Somijā un ārpus tās vienkārši neslēptos uz tā saucamā koka ēku būvniecības tendences viļņa, cenšoties izskatīties videi draudzīgāki. Viņa apgalvo, ka ir daudz svarīgāk, lai uzņēmumi plaši izvērtētu savu ražošanas procesu oglekļa dioksīda emisiju un materiālu atšķirīgo dzīves cikla potenciālu.
Citi nesen ieviesti jauninājumi, kas paredzēti ilgtspējības uzlabošanai nozarē, piemēram, pārstrādājams betons un tērauds, varētu būt izturīgāki nekā koksne liela mēroga projektos, piemēram, ļoti augstos daudzdzīvokļu namos, sabiedriskās celtnēs vai tiltos.
“Tas nav tikai melnbalts jautājums par to, kuri [materiāli] ir nepareizi un kuri pareizi,” eksperte apgalvo. “Runa ir par attieksmi. Ja esat inženieris būvniecības nozarē, jums ir jādomā, kā ilgtspējīgāk izmantot materiālus.”
Neraugoties uz bažām par vides aizsardzību, koka ēku būvniecības nozare attīstās, jo īpaši pēdējos gados ražošanu ir palielinājušas citas Ziemeļvalstis, Vācija, Kanāda un ASV.
Prezentācijas “pelēkā līnija”
Tirgus izpētes uzņēmums Fortune Business Insights nesen novērtēja CLT materiālu tirgu 806 miljonu ASV dolāru (715 miljonu sterliņu mārciņu) apmērā un prognozēja, ka līdz 2028. gadam tas pieaugs par 14%.
Saistībā ar Ukrainas karu, kas paaugstināja tērauda un enerģijas cenas pasaulē, eksperts A. Amiri apgalvo, ka viņa pētnieku komanda ir novērojusi arī strauju pieprasījumu pieaugumu no uzņēmumiem un lēmumu pieņēmējiem no visas pasaules. Lai gan A. Amiri prognozē, ka koka ēku būvniecība Eiropā un Ziemeļamerikā tuvākajos gados “noteikti pieaugs”, viņš norāda, ka daudzstāvu projektu būvniecība no kokmateriāliem joprojām ir “nedaudz dārgāka” nekā citu, biežāk izmantojamu materiālu lietošana būvēs. Tāpēc, viņaprāt, varētu būt grūtāk pārliecināt valstis, kurās ir pieejams lēts betons un tērauds, mainīt šo pieeju.
Atgriežoties starp iekrāvēju un ekskavatoru mašīnām, kas turpina pārveidot SRV skolas būvlaukumu, Mīmu Airaksinena stāsta, ka viņa paredz koka būvniecības nozares izaugsmi līdz ar jaunu zema oglekļa satura materiālu attīstību.
“Mēs koncentrējamies uz ilgtspējīgu ēku būvniecību un dzīves cikla ziņā gudru ēku celtniecību,” viņa uzsver. “Tā ir nākotne.”