Drina, Balkānu upe, kas pazīstama ar pārsteidzošu skaistumu, ir pārvērtusies par milzīgu peldošo atkritumu kaudzi slikto laikapstākļu dēļ, ko vēl vairāk pasliktinājusi ilgstoši nepareiza apsaimniekošana.
Drinā, upē, kas plūst cauri Bosnijas un Hercegovinas mežainajiem kalniem, aiz aizsprosta ir sakritušas tonnas plastmasas pudeļu, sarūsējušas mucas, nolietotas riepas, sadzīves tehnika, koksnes gabali un citi atkritumi.
Liela daļa šo atkritumu iepriekš nonācis nepareizi apsaimniekotās atkritumu izgāztuvēs upes krastos vai tieši ūdenstecē, kas plūst caur trim Balkānu valstīm, un, plūstot lejup pa straumi, uzkrājušies aiz aizsprosta.
Vietējie vides aktīvisti sūdzas, ka Bosnijas hidroelektrostacijas aizsprosts atrodas dažus kilometrus augšpus dambja netālu no Višegradas – pilsētas Bosnijas austrumos, kas negribot ir pārvērsta par atkritumu poligonu. Spēcīgs lietus un neparasti silts laiks Bosnijā, Serbijā un Melnkalnē ir izraisījis daudzu ūdensteču pārplūšanu, applūdinot tuvējās teritorijas un piespiežot daudzus cilvēkus pamest savas mājas.
Dejans Furtula no vides aizsardzības grupas Eko Centar Visegrad sacīja, ka “milzīgā atkritumu straume” nav apstājusies, lai gan lietavas un plūdi ir mitējušies.
Drinas upe plūst 346 km garumā no kalnainās Melnkalnes ziemeļrietumu daļas caur Serbiju un Bosniju. Daudzas tās pietekas ir pazīstamas ar savu smaragdzaļo krāsu un brīnišķo ainavu.
Tiek lēsts, ka pēdējā laikā aiz Drinas upes aizsprosta uzkrājušies aptuveni 10 000 kubikmetru atkritumu, skaidro Dejans Furtula. Tāds pats atkritumu daudzums pēdējos gados ticis izcelts no upes. Atkritumu savākšana ilgst vidēji līdz sešiem mēnešiem, atkritumi nonāk vietējā izgāztuvē Višegradā, kurai, pēc D. Furtulas teiktā, trūkst kapacitātes, lai apstrādātu pat pilsētas atkritumus. “Poligonā vienmēr deg atkritumi,” viņš sacīja, nosaucot tur valdošos apstākļus “ne tikai par milzīgu vides un veselības apdraudējumu, bet arī par lielu apkaunojumu mums visiem”.
Desmitgades pēc postošajiem 1990. gadu kariem, kas izcēlās pēc Dienvidslāvijas sabrukuma, Balkāni atpaliek no pārējās Eiropas gan ekonomiski, gan vides aizsardzības ziņā.
Balkānu valstis ir panākušas nelielu progresu efektīvu, videi nekaitīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveidē, lai gan tās vēlas kļūt par ES dalībvalstīm un ir pieņēmušas dažus no ES tiesību aktiem un noteikumiem.
Visā reģionā kalnos un ielejās ir izveidotas neatļautas atkritumu izgāztuves, ceļi ir piegružoti ar atkritumu kaudzēm, bet plastmasas maisiņi klāj kokus. Papildus upju piesārņojumam daudzās Rietumbalkānu valstīs ir arī citas vides problēmas. Viena no aktuālākajām ir ārkārtīgi augstais gaisa piesārņojuma līmenis vairākās reģiona pilsētās. “Cilvēkiem ir nepieciešams mosties, lai risinātu šādas problēmas,” norādīja Višegradas iedzīvotājs Radoss Brekalovičs (Rados Brekalovic).