Vācijas ministri un likumdevēji, līdzīgi kā lielākā daļa viņu kolēģu visā Eiropas Savienībā, ir devušies 2024. gada vasaras atpūtā. Ir arī izņēmumi: septembrī trīs Vācijas austrumu federālajās zemēs notiks vēlēšanas, kampaņas jau rit pilnā sparā. Aptaujas liecina par gaidāmiem labiem rezultātiem divām populistiskām partijām – galēji labējai AfD, kas noraida rīcību pret klimata pārmaiņām, un kreisi nacionālistiskajai BSW, kas atbalsta atgriešanos pie resursu tirdzniecības ar Krieviju.

Federālo zemju vēlēšanas ir svarīgs politisks pavērsiens ceļā uz 2025. gada rudenī gaidāmajām Vācijas bundestāga vēlēšanām, kas turpmākajos gados noteiks Eiropas lielākās ekonomikas klimata, rūpniecības un enerģētikas politiku.

Jautājumi, kam būtu jāpievērš uzmanība turpmākajās nedēļās

• Vācijas Austrumdaļas federālo zemju vēlēšanas – pašreizējie Tīringenes, Saksijas un Brandenburgas federālo zemju politiskie līderi ir uztraukušies par vēl vienu iespējamu lielu galēji labējās AfD, kā arī nacionālistisko kreiso spēku uzvaru septembrī gaidāmajās vēlēšanās. Nesen notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās AfD kļuva par vislielāko atbalstu ieguvušo partiju visās Austrumvācijas federālajās zemēs, izņemot Berlīnes pilsētu. Daudzās federālajās zemēs kreisajiem nacionālistiem BSW izdevās apsteigt federālās valdības partijas – kanclera O. Šolca SPD, Zaļo partiju un FDP. Abas populistiskās partijas aicina atgriezties pie plašas energoresursu tirdzniecības ar Krieviju. Aptaujas liecina, ka vācu vēlētājiem vissvarīgākās tēmas ir migrācija, izglītība, sociālais taisnīgums un ekonomika, savukārt klimata jautājumiem ir mazsvarīga nozīme.

• Gāzes spēkstacijas – Vācijas valdība nāca klajā ar sīkāku informāciju par ilgi gaidīto spēkstaciju stratēģiju. Periodos, kad būs maz vēja vai saules, valstij būs nepieciešamas rezerves jaudas, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādi. Šim nolūkam valdība nolēma palīdzēt finansēt jaunu 10 gigavatu (GW) ar gāzi darbināmu elektrostaciju būvniecību, pusi no tām vēlāk paredzēts pārveidot, lai tās darbinātu ar ūdeņradi un dekarbonizētu energoapgādi. 2024. gada beigās vai, visticamāk, 2025. gada sākumā valsts rīkos pirmos konkursus. Kā ziņots iepriekš, Vācijas valdība plāno noteikt elektroenerģijas cenu nodevu, lai palīdzētu finansēt atbalstu no šīm spēkstacijām. Turklāt, līdz 2028. gadam Vācija plāno ieviest t.s. jaudas tirgu, lai nodrošinātu energoapgādes drošību. Pašlaik tiek izstrādāts dokuments, kurā būs izklāstītas šī tirgus iespējas.

• Enerģijas tirgus izpētes grupa AGEB drīzumā plāno publicēt enerģijas patēriņa datus par 2024. gada pirmo pusgadu. Mums jau ir pieejami dati par elektroenerģiju, bet AGEB datu kopums ietvers enerģijas patēriņu visās nozarēs – no naftas līdz oglēm un atjaunojamiem energoresursiem.

Jaunākie dati no Vācijas – pagājušā mēneša kopsavilkums

• Apstiprināts 2025. gada federālais budžets – pēc nedēļām ilgām sarežģītām sarunām un vienošanās, ko jūlija sākumā panāca trīs koalīcijas partneri, valdība beidzot pieņēma 2025. gada federālā budžeta projektu. Bezpartejiskās ideju laboratorijas Dezernat Zukunft pētnieki norādīja, ka, lai sagatavotu budžeta projektu, valdība paļāvās uz “budžeta veidošanas paņēmieniem un optimismu”, dažās jomās iekļaujot ievērojamus izdevumu samazinājumus, piemēram, sociālās labklājības pabalstiem. Projektā palika atklāti jautājumi par Klimata un pārveides fonda – Vācijas galvenā valsts budžeta līdzekļa klimata politikas finansēšanai – nākotni, kurā pēc konstitucionālās tiesas sprieduma ir miljardiem eiro “liela bedre”. Tādējādi koalīcijas valdība bija spiesta pieņemt smagus lēmumus par izdevumu prioritātēm. Pēc pētnieku domām, tas nozīmē, ka nākamajai valdībai atkal būs jānostiprina klimata politikas finansējums.

• Ūdeņraža imports – pēdējā nozīmīgajā valdības sēdē pirms vasaras brīvdienām valdība vienojās par ilgi gaidīto zaļā ūdeņraža, ko ražo no atjaunojamās elektroenerģijas, importa stratēģiju. Šī degviela nākotnē būs nepieciešama iepriekšminēto spēkstaciju darbināšanai, bet, visticamāk, vēl vairāk dažu rūpniecības procesu veikšanai, kurus nav viegli elektrificēt. Valdība paziņoja, ka vismaz 50-70% ūdeņraža nākotnē būs jāimportē, jo Vācijas atjaunojamās enerģijas resursi ir ierobežoti.

• Atjaunojamo energoresursu rekordi – 2024. gada pirmajā pusgadā atjaunojamās elektroenerģijas ražošana sasniedza rekordus visā Eiropā un Vācijā. No janvāra līdz jūnija beigām atjaunojamie energoresursi nodrošināja aptuveni 57% Vācijas bruto elektroenerģijas patēriņa, liecina Federālās vides aģentūras (UBA) dati. Tīklu aģentūra BNetzA paziņoja uzvarētājus jaunākajā izsolē par tiesībām būvēt jūras vēja parkus Ziemeļjūrā, kurā investori piedāvāja maksāt trīs miljardus eiro par kopējo jaudu 2,5 GW. Tomēr nozares pārstāvji uzskata, ka valsts nespēs sasniegt savus mērķus šajā jomā līdz 2030. gadam.

• Viltus klimata projekti – valdībai jārisina jautājums par apsūdzībām krāpnieciskos emisiju samazināšanas projektos Ķīnā, ko izmanto fosilā kurināmā giganti, piemēram, Shell un TotalEnergies, lai izpildītu klimata aizsardzības prasības Vācijā. Plašsaziņas līdzekļos jau ziņots, ka daudzi projekti, faktiski, ir viltoti, radot spiedienu uz Vides aģentūru UBA, kas tos apstiprināja.

• Augstākā tiesa nolēma, ka uzņēmumi Vācijā nevarēs marķēt savus ražojumus kā “klimatneitrālus”, nepievienojot detalizētu paskaidrojumu, kas pamatotu šo apgalvojumu. Tas atbilst ES plāniem regulēt šādus apgalvojumus.

• Dzelzceļa problēmas – UEFA Euro 2024 futbola turnīrs pievērsa uzmanību acīmredzamām nepilnībām Vācijas dzelzceļu sistēmā. Ievērojamies satiksmes kavējumi lika pasažieriem sūdzēties sociālajos tīklos. Valsts šobrīd sāk apsvērt iespēju tuvākajos gados īstenot lielus dzelzceļa modernizācijas projektus. Tas, kā var prognozēt, izraisīs vēl lielākus vilcienu kustības kavēšanās gadījumus.

Svarīgākie gaidāmie notikumi

• Pēc jūnijā notikušajām ES vēlēšanām un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Ursulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) atkārtotas ievēlēšanas amatā nopietna uzmanība tiek pievērsta tam, kā vācu politiķe augustā un septembrī nokomplektēs savu komisāru komandu un izstrādās nākamo gadu darba programmu. Pirmie rādītāji ir atrodami fon der Leienas https://commission.europa.eu/document/download/e6cd4328-673c-4e7a-8683-f63ffb2cf648_en. Vinsents Hurkenss (Vincent Hurkens) no ideju laboratorijas E3G ir sagatavojis to novērtējumu.