Saskaņā ar Somijas Dabas resursu institūta (turpmāk – Luke) datiem, Somijas mērķis līdz 2035. gadam kļūt oglekļa ziņā neitrālai valstij krietni atpaliek no sasniedzamā. Jaunākajā klimata plāna novērtējumā par zemes izmantošanas nozari Luke pētnieki norāda, ka šis mērķis kļūst aizvien nesasniedzamāks galvenokārt tāpēc, ka nesen veiktie un plānotie mežizstrādes apjomi kavē mežu spēju piesaistīt oglekļa dioksīdu no atmosfēras.
Aprēķini liecina, ka zemes izmantošanas sektors līdz pat 2035. gadam varētu būt nozīmīgs. Emisijas varētu palielināties, bet oglekļa piesaiste faktiski saglabāsies pašreizējā līmenī, jo mežizstrādes apjoms Somijā ir liels. Jāņem vērā, ka pieprasījumu pēc koksnes sankciju dēļ vairs nav iespējams aizvietot ar importu no Krievijas.
Luke pētnieki aprēķinājuši, ka mežu piesaistītais oglekļa dioksīda daudzums varētu būt tikai piektā daļa no tā, kas būtu nepieciešams (kas būtu jāpiesaista), lai sasniegtu oglekļa neitralitātes mērķi un ievērotu saistības, kas noteiktas saskaņā ar Klimata aktu. Savukārt centieni ierobežot emisijas no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, domājams, nespēs radīt vajadzīgo pozitīvo pavērsienu kopējā bilancē.
“Skaidrs, ka klimata mērķi nav iespējams sasniegt, jo zemes izmantošanas sektoram ir jābūt ievērojamam oglekļa piesaistītājam. Lielāko daļu izmaiņu aprēķinos veido koksnes pieprasījuma pieaugums, pārējo – precizētās, lielākās emisijas no kūdrājiem,” situāciju Somijas raidstacijai YLE 22. februārī komentēja Juha Mikola, Luke pētniecības direktors.
Šīs aplēses ir pirmais mēģinājums novērtēt iepriekšējās valdības noteikto pasākumu ietekmi uz lauksaimniecību un oglekļa piesaisti mežos. Somijas parlaments oglekļa neitralitātes principu 2022. gadā iekļāva Klimata likumā. Ceļā uz šo mērķi ir noteikts, ka oglekļa piesaistītājiem 2035. gadā jāabsorbē vairāk nekā 20 miljoni tonnu, piemēram, fosilo un lauksaimniecības emisiju. Paredzēts arī, ka visas emisijas ir jāsamazina vismaz par pusi salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni. Tas ir ļoti sarežģīti, jo īpaši transporta nozarē. Radio YLE norādīja, ka 10 miljonu tonnu deficīts zemes izmantošanas nozarē saglabāsies pat tad, ja transporta emisijas tiktu pilnībā novērstas.
“Šī ir nopietna un sarežģīta situācija. Ir pietiekami daudz pētījumu un nekam nevajadzētu mūs atturēt no pareizo lēmumu pieņemšanas,” sabiedriskajai raidorganizācijai uzsvēra Luke pētniece, profesore Raisa Mäkipää.
Gan Somija, gan Eiropas Savienība oglekļa piesaistes politiku ir balstījušas pieņēmumā, ka koksni izmantojošo nozaru emisijas varētu tikt piesaistītas koksnes produktos vai augošos mežos. Saskaņā ar 2021. gada datiem lielākās pūles, lai sasniegtu Eiropas Savienības 2030. gadam pieņemtos oglekļa piesaistes mērķus, ir jāpieliek Somijai, Vācijai un Polijai. Saskaņā ar 2022. gada datiem Somijā šis mērķis ir vēl vairāk attālinājies no sasniedzamā.
“Ja jūs sāktu uzraudzīt koksni izmantojošo nozaru un enerģijas ražošanas radītās emisijas, tas radītu stimulu oglekļa dioksīda absorbēšanai, kas, savukārt, nozīmē, ka varētu izvairīties no maksas par emisijām,” prognozēja R.Mäkipää.
Līdztekus meža nozarei nozīmīgs emisiju avots zemes izmantošanas sektorā ir kūdrāji
Somijas Dabas resursu institūta profesore Kristīna Longa (Kristiina Lång) sabiedriskajai raidorganizācijai sacīja, ka emisijas varētu samazināt, pārveidojot kūdrājus par tā sauktajām klimatiskajām mitrzemēm. Tas ir vienīgais pasākums lauksaimniecības nozarē, kam sākotnēji bija paredzēts finansējums. Viņa piebilda, ka dažu desmitu tūkstošu hektāru kūdrāju izņemšana no izmantošanas lauksaimniecības sektorā ievērojami samazinātu emisijas, neapdraudot pārtikas ražošanu. “Tas ir izmaksu ziņā visefektīvākais pasākums,” uzsvēra K. Longa.
Lai gan Somijas premjerministra Peteri Orpo (NCP) valdība rīcības plānā atsaucas uz oglekļa piesaistes stiprināšanu, tā ir paziņojusi, ka, neraugoties uz apstākļu maiņu, tuvākajos gados klimata plānu zemes izmantošanas sektoram neatjaunos (neaktualizēs). Ņemot vērā pieaugošās bažas par oglekļa piesaisti, vairākas ieinteresētās personas un organizācijas, piemēram, Somijas Ekonomikas politikas padome, ir aicinājušas Somijas valdību šo plānu aktualizēt. Padome savu nostāju skaidroja šādi – nespēja atjaunot oglekļa piesaisti varētu radīt papildizmaksas un negatīvi ietekmēt nodokļu maksātājus.
Somijas Klimata pārmaiņu ekspertu grupa aplēsusi, ka lielāks emisiju samazinājums enerģētikas nozarē varētu radīt vajadzību pēc neto piesaistes, kas ir nedaudz mazāka par 20 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta.
Luke pārstāvji 22. februārī vēstīja, ka pirms dažiem gadiem noteiktie pasākumi, lai samazinātu emisijas un stiprinātu oglekļa piesaisti, būtu solis pareizajā virzienā. Somijas valdība, tomēr, jau ir atteikusies no ierosinātajiem pasākumiem mežu atjaunošanai un paludikultūrām kūdrājos. Valdība ir arī novilcinājusi likumprojektu par zemes izmantošanas maksas ieviešanu, kas bija paredzēta, lai novērstu atmežošanu.
https://www.helsinkitimes.fi/finland/finland-news/domestic/24941-finland-falling-well-short-of-climate-neutrality-target-researchers-view.html