Somijai neizdosies kļūt oglekļa ziņā neitrālai līdz 2035. gadam. Tādējādi valsts mērķis netiks sasniegts. To liecina novembra beigās publicētā Etla Economic Research emisiju prognoze.
Etla 27. novembrī paziņoja, ka Somijas siltumnīcefekta gāzu emisijas 2023.-2027. gadā samazināsies par aptuveni četriem procentiem gadā. Tā kā tiek prognozēts, ka zemes izmantošanas sektors (ZIZIMM – zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība) labākajā gadījumā būs tikai kā nenozīmīgs oglekļa piesaistītājs. Ar tāda līmeņa rādītāju diemžēl neizdosies sasniegt 2022. gadā pieņemtajā Klimata pārmaiņu likumā noteikto oglekļa neitralitātes mērķi.
Zemes izmantošanas sektora piesaistes samazināšanās faktiski ir kompensējusi siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma krišanos kopš aptuveni 2010. gada. Tā rezultātā neto emisijas nav būtiski mainījušās.
“Lai gan rūpniecības radītās emisijas ir relatīvi vienmērīgi samazinājušās, Somijas neto emisijas nav mainījušās. Lai sasniegtu oglekļa neitralitātes mērķi, līdz 2035. gadam neto emisijas jāsamazina līdz nullei. Jau tagad ir skaidrs, ka ar pašreizējām tendencēm mērķi nevar sasniegt,” norādīja Etla prognozēšanas nodaļas zinātnieks Ville Kaitila.
Ļoti būtiski ir turpināt samazināt fosilā kurināmā izmantošanu pārejot uz zemāku emisiju ražošanas tehnoloģijām un stiprinot oglekļa piesaistes – tā uzskata pētījumu centra pārstāvji.
Pēdējos aptuveni divpadsmit gados oglekļa piesaiste zemes izmantošanas sektorā Somijā ir ievērojami sarukusi. 2021. gadā pirmo reizi vēsturē zemes izmantošanas sektors kļuva par emisiju avotu. Etla norāda, ka mežizstrādes intensitāte tieši ietekmē mežu oglekļa piesaistes apjomu un līdz ar to arī visas nozares emisiju bilanci. Jāuzsver, ka arī lauksaimniecības zeme ir ievērojams siltumnīcefekta gāzu emisiju avots.
2020. gadā siltumnīcefekta gāzu emisijas valstī samazinājās par vairāk nekā deviņiem procentiem, jo Covid-19 pandēmija ierobežoja ceļošanu – gan gaisā, gan pa autoceļiem, gan pa ūdeni. Ievērojami samazinājās arī enerģijas ražošanas radītās emisijas. Kad 2021. gadā ekonomika atveseļojās, emisijas saglabājās tajā pašā līmenī, bet jau 2022. gadā tās samazinājās tikai par četriem procentiem.
Etla pārstāvis V. Kaitila norādīja, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir konsolidētas noteiktos sektoros un parasti rodas, izmantojot fosilo kurināmo. “Šī gada laikā ir jūtami palielinājusies bezemisiju elektroenerģijas ražošana. Lielākā ietekme joprojām ir bijusi enerģijas ražošanas radīto emisiju samazinājumam,” viņš atzīmēja paziņojumā presei. V. Kaitila uzsvēra, ka ir bijuši arī pozitīvi pavērsieni. Arvien straujāk samazinās fosilā kurināmā izmantošana transportā un ražošana lielā mērā ir iekļauta emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā. Uzņēmumi tiek aicināti investēt zemu emisiju tehnoloģijās un ir paredzēts, ka emisiju tirdzniecības sistēma tiks paplašināta. Prognozētā perioda beigās 2027. gadā tajā tiks iekļauts arī transportu.
Helsingin Sanomat savā redakcijas rakstā novembra nogalē uzsvēra, ka Somijas valdība vēl nav atbalstījusi Eiropas Savienībā izvirzītos vērienīgos mērķus klimata jomā. Šie mērķi gan ir izpelnījušies atzinību pasaules mērogā un tajos ir iekļauti daudz dažādi pasākumi. Tā vietā somu valdība ir atcēlusi vai pat samazinājusi finansējumu klimata pasākumiem.
Kā norāda laikraksts, daļēji ir apturēta emisiju samazināšanas plāna īstenošana mājokļu, transporta un pārtikas ražošanas jomā. Tika samazināts transporta atjaunojamās degvielas izplatīšanas saistību apjoms. Tika ierobežots finansējums enerģētikas pārejai un subsīdijām sabiedriskajam transportam.
Valdība ir atturējusies arī no finansējuma piešķiršanas saistībām samazināt lauksaimniecības radītās emisijas par 29%. Tāds bija iepriekšējās valdības solījums. Ir atlikta finansējuma piešķiršana akvakultūru veicināšanai, kas tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem pasākumiem Somijas zemes izmantošanas sektorā. Attiecīgās amatpersonas bija veikušas sagatavošanās darbus saistībā ar samaksu par zemes izmantošanas maiņu. Tā kā valdība, tomēr, uzstāja, ka klimata pasākumi nedrīkst radīt izmaksas, šis finansējuma veids netiks ieviests.
“Par tāda veida “drosmīgiem mērķiem”, kuros īstenībā nav ne patiesu centienu, ne jēgpilnu pasākumu, var attiecināt somu teicienus – tukšs solījums un pašapmāns”, raksta Helsingin Sanomat.
Klimata pārmaiņu ministrs Kajs Mīkenens (Kai Mykkänen (JKP)) pagājušajā vasarā intervijā laikrakstam paziņoja, ka “pārtraukt kūpēt rūpnīcu skursteņiem jeb oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas risinājumi ir valdības programmas galvenais klimata pasākums.”
Šajā kontekstā gan jānorāda, ka Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu grupa (IPCC) ir norādījusi: “Oglekļa uztveršanai būtu jāpiešķir tikai neliela nozīme emisiju samazināšanā un globālo klimata mērķu sasniegšanā…”
Skaidrs, ka līdzsvars starp emisiju samazināšanas centieniem un oglekļa piesaistes risinājumiem ir galvenais jautājums COP28 pasaules līderu sanāksmē Dubajā. Apvienotie Arābu Emirāti ir vieni no pasaules lielākajiem naftas ražotājiem un saskaņā ar BBC publicēto ziņojumu tie plāno izmantot Asamblejas mājvietu arī kā iespēju noslēgt naftas un gāzes darījumus.