Lietuvas Neatkarības atjaunošanas akta parakstītājs, politikas apskatnieks un drošības politikas eksperts Audrjus Butkevičs (Audrius Butkevičius) komentē svarīgākos politiskos notikumus un pēdējo nedēļu nozīmīgākās tendences. Fragmenti no intervijas laikrakstam “Respublika”.
Eiropas Kopienu tiesa (EKT) ir vairākkārt paziņojusi, ka Polija nepareizi ieceļ tiesnešus un nepareizi pārrauga tiesu varu valstī, un tai ir jāaptur Augstākās tiesnešu disciplinārkolēģijas darbība, līdz tiek noskaidrots, vai šāda institūcija ir pietiekami neatkarīga no politiķiem... Vai jums neveidojas iespaids, ka Brisele (Eiropas Savienības (ES) vadība) jau sen lēmusi atbrīvoties no nepaklausīgiem ES locekļiem, atstājot organizācijā tikai pazemīgus, vienprātīgus vasaļus?
Domāju, šādam paziņojumam ir mazliet par agru... Mēs tagad vērojam Briseles mēģinājumus “salauzt poļiem mugurkaulu”, un, ja tas neizdodas, protams, Brisele mēģinās no “nepaklausīgiem” cilvēkiem , piemēram, poļiem vai ungāriem norobežoties. Acīmredzot no austrumeiropiešiem negaidīja tik stingru nostāšanos savās valstiskuma un suverenitātes pozīcijās. Turklāt, poļi demonstrē piemēru, kā “inficēt” čehus un ungārus. ... Tātad, mūsu dārgie “partneri” rietumos mēģina kalt dzelzi, kamēr tā vēl karsta, bet, acīmredzot, jau ir nokavējuši.
Tomēr dīvaini, ka laikā, kad pasaulē plosās vīruss, un pat daži Briseles pārstāvji lūdz vienotību, tiek pieņemti lēmumi, kas demonstratīvi nicina suverēnas valsts pamattiesības. Vai ES vadība cer, ka poļi pazemīgi atvainosies un “metīsies ceļos”, gaidot, kad Brisele iecels “pareizos” tiesnešus?
Domāju, Briselē, iespējams, labi saprot, ka vīruss nav tik biedējošs, kā par to kliedz visos kanālos. Tiek saņemti jaunākie dati no Itālijas, kur mirstības skaitļi ir rūpīgi pārskatīti un koriģēti, un tie ir tādi paši kā Lielbritānijā ... Kļūst skaidrs, ka visi “drošības” pasākumi bija ne tikai lieki, bet arī ļoti atšķirīgi. Uzmanība tika piesaistīta izdomātām lietām ... Ja skatāmies uz situāciju Lietuvā, redzam to pašu – slimnīcas iesaistās tikai cīņā pret vīrusu un citas funkcijas neveic, un neapkalpo pārējos pacientus. Tas pats notiek citur Eiropā. Tāpēc es vēlreiz gribu uzsvērt, ka vīruss šajā gadījumā “spēlēja pavisam citu lomu”, tā saucamo “ēsmu pīlei”, kas piesaista uzmanību. Tāpēc tagad viss ir rūpīgi jāuzrauga.
Runāsim par finanšu politiku, jo īpaši tāpēc, ka tikai šonedēļ tika sasaukta steidzama, virtuāla ES finanšu ministru sanāksme, lai mēģinātu “glābt Eiropu”, bet neko nepanāca. Ziemeļvalstis, piemēram, nevēlas tā saucamās “kroņa obligācijas”, jo tās saprot, ka būs jāmaksā procenti par dienvidu valstu “manjana” (“rītdien”) speciālistiem. Eirozonas portugāļu komandieris Mario Centeno joprojām cenšas sev atbrīvot rokas attiecībā uz Ziemeļvalstīm un piespiest tās maksāt, it īpaši de facto bankrotējušajiem itāļiem, kuru parāds jau ir 133 procenti no IKP! Kā “glābšana” izskatās no malas?
Protams, “koronavīrusa obligācijas” neko neglābs, tikai mazliet atliks avāriju. ES vadība un visas tā saucamās finanšu iestādes jau agrāk ir redzējušas šo parādu situāciju – gan ar Itālijas, gan Francijas ekonomiku un arī bez vīrusa nekas labs nav noticis ... Pastāvīgā nopietno lēmumu atlikšana novedusi līdz situācijai, kas tā nevar turpināties un padara Eiropas politiku nu jau tradicionāli “skumju”. Daudzi tagad sapņo “kā atlikt krīzi”, bet reāli tas ir tieši tāds pats stāvoklis kā ar karantīnu – karantīnā nevar uzvarēt pašu vīrusu, bet var nedaudz aizkavēt tā masveidīgu izplatīšanos. Nu, labi, pieņemsim, ka Itālijas sabrukumu atliek par gadu vai diviem! Un… ko darīt tālāk? Grieķi salas un ostas pārdeva ķīniešiem. Kas ir jāpārdod itāļiem? Varbūt ķīnieši no viņiem nopirks Panteonu vai Romas Kolizeju? Lūk, joks, lai jautājums ir daudz nopietnāks: ko darīt tālāk? Tā kā, turpinot šo ekonomisko muļķību, no “koronavīrusa obligācijām” saņemtie līdzekļi drīz beigsies un piecu gadu laikā visi atkal būs turpat. Lai ikviens mēģina atbildēt uz šo jautājumu paša spēkiem. Piemēram, Spānijā jau tiek domāts par pabalstu maksāšanu katram iedzīvotājam – ik mēnesi visiem cilvēkiem maksātu noteiktu naudas summu tikai par piedzimšanu šajā pasaulē vien. Atbildot uz jautājumu – no kurienes nauda nāks – atbilde skan: no bagātajiem cilvēkiem un būtu ļoti veselīgi, ja viņi dalītos ar nabadzīgajiem! Nabadzīgie turpinātu pirkt desas, ko bagātie ražo, tādējādi bagātie kompensētu zaudējumus.
Bet šeit ir redzama lielā atšķirība Eiropā: vienā dīvāna pusē guļ “manjana” speciālisti, kas visu dienu lauza galvu par to, kur ņemt naudu uz parāda (no kā joprojām neatsakās), bet otrā pusē ir ziemeļnieki, kas strādā, pelna, bet nevēlas dalīties. Kā saskaņot tik dažādas intereses? Galu galā pēc 2009. gada krīzes ziemeļnieki samazināja savus budžetus un apetīti, bankrotēja vairākās bankas, bet Eiropas dienvidi turpināja parādus palielināt: itāļi pensijas joprojām maksā 91% apmērā – tas ir apjoms, ko nevar atļauties pat vācieši vai holandieši ...
Šeit nebūtu vērts meklēt taisnīgumu ... Būsim tieši: ES vadība, kā šo procesu galvenais regulators, savu funkciju nepilda. Tas pats attiecas uz grieķiem, jo pat vācieši “pievēra acis” uz ļoti dīvaino Grieķijas ekonomiku – grieķiem tika dota un dota nauda, līdz krīze saasinājās tiktāl, radot jautājumu par grieķu turpmāko atrašanos Eiropas Savienībā. Atkal tika piešķirta nauda, labi apzinoties, ka itāļi, francūži un spāņi jau sastājušies rindā pēc tās... Šobrīd ir tāda pati situācija; tā ir eksplozīva, jo visas valstis Eiropas Savienībā ir orientētas uz it kā kopīgiem standartiem. Šajā gadījumā mums ir jādomā par savu situāciju – joprojām ir iespējams kaut kā atbrīvoties no šīm muļķībām un, protams, mums ir jācenšas to izdarīt.